Tehnoloģiju negatīvā ietekme uz attiecību veidošanu

Turpinājumā piedāvājam iepazīties ar psiholoģijas doktora Antonija Silarda portālā ''Psychology Today'' uzskaitītajiem veidiem, kā pārmērīga paļaušanās uz tehnoloģijām ietekmē mūsu spējas veidot un uzturēt attiecības.

Lielākajā daļā komunikācijas tās centrā ir nevis tas, kas pateikts rindiņās, piemēram, tas ko raksti vai izlasi e-saziņā, bet gan tas, kas ir starp rindiņām: sajūtas un izteiksmes nianses, kas slēpjas aiz rakstītajiem vārdiem. E-saziņas problēma ir tā, ka, kā noskaidrots dažādos pētījumos, tai ir ''negatīvs afektīvs aizspriedums''.

Ko tas nozīmē? Džordžijas štata universitātes asociētā profesore Kristīna Bērona skaidro – kad cilvēks vēlas, lai e-saziņa būtu pozitīvā emocionālā tonī, saņēmējs visbiežāk to interpretē kā emocionāli neitrālu. Savukārt, kad kāds nosūta ziņu, kas domāta kā emocionāli neitrāla, saņēmējs to parasti uztver kā emocionāli negatīvu. Pētījumi rāda, ka, iespējams, šī iemesla dēļ internets ir piemērotāks attiecību uzsākšanai nevis to attīstīšanai.

Neseni pētījumi sniedz negatīvas nākotnes prognozes: tālruņa lietošana ne tikai samazina klātienē pavadīto laiku ar mums tuviem cilvēkiem, bet arī samazina spēju šo kopā pavadīto laiku izbaudīt. Vadošais pētnieks Raiens Dvaiers to skaidro, sakot: ''Pie vainas ir uzmanības novēršana. Tālruņa lietošana komunikācijas laikā apgrūtina saziņu ar otru, tādējādi neļaujot sarunai attīstīties un kādā brīdī, iespējams, padarot to garlaicīgu.'' Tāpat, izmantojot tehnoloģijas savas dzīves atspoguļošanai, kaut kādā mērā samazinās iespējamo sarunu skaits, jo šķietami viss vienam par otru jau ir zināms.

ASV ''Cigna'' veiktā aptauja, kurā piedalījās 20 tūkstoši cilvēku un kas publicēta 2018. gada maijā, atklāj – gandrīz puse respondentu jūtas vientuļi. Eksperti to pat nodēvēja par nacionālu vientulības pandēmiju. Gadu vēlāk ''Cigna'' veica vēl vienu aptauju, kurā piedalījās 10 tūkstoši cilvēku un kuras rezultāti rāda – no katriem pieciem respondentiem trīs jūtas vientuļi. Te iespējams secināt – vientulības izjūta ir palielinājusies. Jāpiebilst, ka, lai arī šī aptauja veikta ASV, vientulība, it īpaši pēdējā gada laikā, saasinājusies visā pasaulē un nu jau kļuvusi par globālu ''pandēmiju''.

Nesen Īrijā veikts pētījums atklāj, ka vientulību lielākoties izraisa attiecību kvalitāte nevis to daudzums. Pētījumā secināts – nekvalitatīvas attiecības (tādas, kurās apkārtējie cilvēki ir pārapņemti ar tehnoloģijām, tādēļ nespēj veltīt tev pietiekami daudz uzmanības) ir galvenais vientulības izraisītājs. Un, kā izrādās, vientulība pastiprina pati sevi. Tas nozīmē, ka tad, kad jūtamies vientuļi, kļūstam īpaši jutīgi pret sociālajām tikšanām. Kā arī satikšanās reizēs jūtamies neērti un neveikli, kas, savukārt, noved pie izvairīšanās no komunikācijas ar citiem vai mudina citus izvairīties no mums.

Sāc lietot tālruni kā tālruni. Atsaucoties uz iepriekš minētajiem pētījumiem, maz ticams, ka viedtālruņa ekrāna braucīšana ar pirkstu palīdzēs tev veidot attiecības. Piezvanīšana un, kad tas būs iespējams, klātienes tikšanās gan var palīdzēt.

Vientulību pārvērt par vienatni, jo visu nosaka tas, kā tu interpretē būšanu vienai. Kad izjūti tādas negatīvas emocijas kā ciešanas vai ilgas brīžos, kad esi viena, tā ir vientulība. Bet, ja tu tādās reizēs izjūti pozitīvas emocijas, piemēram, prieku vai apmierinātību, tā ir vienatne. Un tu vari vientulību pārvērst vienatnes izjūtā, meklējot ieguvumus, ko dod laiks ar sevi pašu, piemēram, jauni hobiji, atpūta vai kas cits.

Iepazīsti sevi. Ikdienas steigā nereti piemirstam paši par sevi, tāpēc šis laiks, kurā vēl cīnāmies ar pandēmiju un esam spiesti kā fiziski, tā arī sociāli distancēties, ir īstais laiks, kad atjaunot saikni pašai ar sevi. Iepazīstot un pieņemot sevi, arī būs vieglāk veidot un stiprināt attiecības ar citiem.