Deviņi biežākie grūtnieču baiļu iemesli

Kā portālā "Parents" norāda ārste psihoterapeite Elēna Zujeva, bailes mēdz būt pilnībā pamatotas – racionālas un nepamatotas – iracionālas. Baidīties, ka grūtniecības laikā notiks kaut kas ne tā, baidīties, ka dzemdības būs smagas, baidīties, ka bērns piedzims nevesels vai neglīts, baidīties pat no nāves – bērna vai pašai savas. Bet, lai tas nenotiktu, topošās mammas ne tikai dodas regulārās vizītēs pie ārstiem un apmeklē speciālus kursus, bet arī seko draudzeņu un vecmāmiņu padomiem, ievērojot gadsimtiem ilgas grūtnieču tradīcijas un svēti ticot dažādiem mītiem. Katram gadījumam!

Mazuļa gaidīšana ir stress organismam, jo tam taču deviņus mēnešus jāstrādā pastiprinātā režīmā. Grūtniecības laikā topošajai mammai rodas virkne iemeslu uztraukumiem. Un jo tuvāk atbildīgais brīdis, jo augstāka trauksmes temperatūra. Mainās hormonu līmenis, asinsrites sistēma, palielinās noslodze uz iekšējiem orgāniem un mugurkaulu, samazinās skābekļa padeve galvas smadzenēm.

Bailes grūtniecības laikā parasti pastiprinās divos etapos. Pirmajā trimestrī trauksme rodas tādēļ, ka prieks par jaunumiem liek aizdomāties par gaidāmajām izmaiņām. Tad sieviete pierod pie jaunās lomas un nomierinās. Bet tuvojoties dzemdību laikam, trauksme no jauna sāk pieaugt.

Grūtniecības sākumā galvas smadzenēs aktivizējas tā dēvētā īpašā zona – grūtniecības dominants, pēc kura signāla pastiprinās progesterona ražošana. Šim hormonam ir relaksējoša iedarbība ne tikai uz muskuļiem, bet arī uz centrālo nervu sistēmu, aizsargājot topošo māti no stresa. Tomēr, tuvojoties dzemdībām, progesterona līmenis sāk samazināties, dodot vietu oksitocīnam un estrogēnam: šādi tiek veidots dzemdību dominants. Šis fokuss atrodas arī smadzenēs, taču tā aicinājums ir atšķirīgs: tas noregulē ķermeni gaidāmajam pārbaudījumam, izraisot nepieciešamo fizioloģisko izmaiņu kaskādi. Trauksme dzemdību priekšvakarā palielinās, samazinoties "sedatīvā" progesterona līmenim, skaidro ārste.

Bailes var būt dažādu iemeslu izraisītas, tomēr visizplatītākās garīga rakstura trauksmes iemesli ir universāli un pazīstami praktiski ikvienai topošajai mammai.

Starp citu! Nervozēt un piedzīvot trauksmi ilgstošā grūtniecības periodā nav ieteicams, jo hroniska stresa sekas var izraisīt pat pavisam bēdīgas sekas. Stress var radīt ietekmi ne tikai uz topošās mātes veselību, bet arī gaidāmā mazuļa attīstību. Bailes grūtniecības laikā ir dabiskas, taču "aizrauties" ar tām nekādā gadījumā nedrīkst, brīdina speciāliste.

Lai nepakļautu dzīvi vienām bailēm, turklāt nepamatotām, un labāk izprastu sava organisma un gaidāmā mazuļa attīstību, smelies informāciju portāla "Cālis" grūtniecības kalendārā.

"Es šīs sāpes nespēšu pārdzīvot!"

Vairumam grūtnieču, īpaši tām, kuras gaida pirmdzimto, bailes koncentrējas uz pašu dzemdību procesu un gaidāmajām fiziskajam sajūtām to laikā. Saklausījušās stāstus par to, cik tas viss ir "briesmīgi" un "nepanesami", viņas neviļus uzdod sev jautājumus: vai man izdosies izturēt šādas sāpes?

Šāds satraukums ir pilnīgi dabisks un to var viegli izskaidrot: topošās mammas, kuras gaida pirmdzimto, biedē viss nezināmais. Samazināt šīs bailes var palīdzēt pirmsdzemdību kursi, kuru laikā sieviete ne tikai gūst atbildes uz viņu satraucošiem jautājumiem (kad braukt uz dzemdību namu, kā noris dzemdības, cik ilgi tās var turpināties utt.), bet arī apgūst konkrētas prasmes: iemācās pareizi elpot, ieņemt ērtākās pozas, veikt pašmasāžu. Visas šīs tehnikas tiek pastāvīgi nostiprinātas un paaugstina pārliecību par saviem spēkiem.

Turklāt nodarbību laikā speciālisti izskaidro sāpju fizioloģiskos un psiholoģiskos aspektus. Un kad galvenais mīts ir atspēkots, bailes zaudē spēku. Sāpes, kas rodas dzemdību laikā, ir ļoti specifiskas. Pirmkārt, tās nedrīkst saukt par pataloģiskām, jo tās nerodas traumas rezultātā un nekad pie tādām nenoved. Tieši pretēji, – sāpes ir dabisku un fizioloģisku procesu sekas, bet tās izraisa muskuļu izstiepšanos (galvenokārt jau dzemdes). Un miljoniem sieviešu pieredze rāda, ka tās ir iespējams paciest. Nevajadzētu aizmirst par to, ka galvenās sāpīgās sajūtas ir saistītas ar to muskuļu pārslodzi, kuri dzemdībās nepiedalās. Parasti baiļu iespaidā sievietes mēdz sažņaugt plaukstas kulaciņos, refleksīvi kustina kājas, piever acis. Kursos sievietēm māca tehnikas, kas ļauj spiest mazuli pareizi, izmantojot tikai tā dēvētos pareizos muskuļus un atslābināt visus pārējos, kas automātiski samazina nepatīkamās sajūtas.

Protams, pat viss esošais mūsdienu pētījumu kopums nedos simts procentu garantiju par ideālu bērna veselību. Bet mammai ir jāsaprot, ka patiešām bīstamas bērna pataloģijas mūsdienu medicīna jau prot atpazīt, kamēr vēl mazulis atrodas dzemdē. Ja ārsts apliecina, ka pamatojoties uz visiem izmeklējumiem, mazulītim viss būs kārtībā, bet mamma tam netic, ir vērts aprunāties ar psihologu, jo, kā zināms, arī vārdi mēdz dziedēt.

Psihologa vai cita veida speciālista palīdzība ļaus mammai izvairīties no uztraukumiem vai bailēm, sajust pārliecību pašai par saviem spēkiem un noskaņoties panākumiem. Šādas nodarbības piedāvā daudzi medicīnas centri, turklāt "sirds daktera" lomā pilnīgi mierīgi var būt arī vecmāte, ginekologs, jo bieži vien trauksmi spēj izkliedēt pat tikai viena frāze: "Ar tevi un bērniņu viss ir kārtībā."

Pārdzīvojumi pastiprinās arī tādēļ, ka šķiet tuvinieki nesaprot grūtnieci. Mazuļa gaidību laikā parādās daudz jaunu jautājumu, un ar tiem topošā mamma visbiežāk vēršas pie vīra. Šajā periodā viņai ir galēji nepieciešams izteikties un būt uzklausītai, un no mīļotā viņa vēlas saņemt ne tik daudz precīzas atbildes, kā morālo atbalstu un apliecinājumu gatavībai kļūt par tēvu. Taču krasās garastāvokļa maiņas, ko izraisa hormonālās izmaiņas, ne vienmēr laulātajā atrod sabiedroto: nepieciešamība ik stundu apliecināt savu mīlestību var tikt uztverta kā neuzticības izpausme. Bet ja sieviete pieprasa atbalstu ultimatīvā formā, vīrietis parasti novērtē to kā bērnišķīgu kaprīzi. Par laimi, šo stāvokli ir iespējams mainīt.

Iesākumā vajadzētu atcerēties, ka uz vīru ir jāraugās ne tikai kā uz topošo tēvu, bet arī kā uz laulāto, turklāt ar mīlestības pilnām acīm. Un tev ir jāparāda iecietība pret mīļoto. Vīrietis pēc būtības ir visai tālu no notiekošā, un viņš patiesi nesaprot, kā viņš reāli var palīdzēt šajā situācijā. Turklāt stiprajam dzimumam itin visā ir jābūt konkrētībai un precīzam darbību algoritmam. Ja tā nav, vīrietis var izbīties, attālināties un satraukties. Tāpēc, – jo precīzāk tu formulēsi savas vēlmes ("Es gribu, lai tu man nāc līdzi pie ārsta", "Aizsien man kurpju auklas, jo man ir grūti pieliekties"), jo efektīvāka būs palīdzība. Ideālā gadījumā kursus topošajiem vecākiem būtu ieteicams apmeklēt kopā: kad abiem partneriem ir dažāds informācijas apjoms, vienoties kļūst vienkāršāk.

Daudzas sievietes pārdzīvo, kā viņu uztraukšanās ietekmēs mazuli, un līdz ar to trauksme tikai pieaug, ja grūtniecības laikā sievietes dzīvē norisinās kādi skumīgi vai nepatīkami notikumi. Pastāv visai izplatīts uzskats, ka negatīvas emocijas šajā periodā labāk censties ierobežot. Tomēr tiek novērota šīs mijiedarbības atgriezeniskā saikne. Psihosomatiskās jomas speciālisti pamanījuši: ja negatīvās jūtas neatrod izeju, par to mērķi var kļūt iekšējie orgāni. Grūtniecības laikā šo sitienu uz sevi uzņem mazulis. Tāpēc, – kādā sarežģītākā situācijā labāk ir ļaut emocijām izpausties un pārdzīvot tās "godīgi". Turklāt ir kļūdaini uzskatīt tās par negatīvām. Vienos apstākļos mums jāpriecājas, bet citos ir absolūti normāli paraudāt un paskumt.

Neuzticēšanās ārstiem ir vēl viens mūžīgs trauksmes iemesls. Bet ir jāatceras, ka ārsti un vecmātes nav ienaidnieki, bet gan sabiedrotie un ar topošo mammu atrodas barikāžu vienā pusē. Un tam, lai mazulis pasaulē nāktu vesels, speciālisti ir ieinteresēti ne mazāk, kā viņa topošie vecāki. Lai noskaņotos dzemdībām, labāk būtu reāli raudzīties uz lietām, nevis izdomāt fantastikas cienīgus scenārijus. Tāpat arī nav jēgas priekšlaicīgi baidīties par kādiem sarežģījumiem dzemdībās. Vecmātes un ginekologi ir apmācīti sniegt palīdzību arī ārkārtas situācijās, un šajā jautājumā uz viņiem ir jāpaļaujas. Bet lai pavisam izvairītos no bailēm, ka ārsts nevarēs vai negribēs palīdzēt tā, kā vajag, ir vērts jau iepriekš iepazīties ar iespējami piemērotāko kandidatūru no dzemdību nodaļas, kurā plāno laist pasaulē mazuli. Par laimi, mūsdienās tas ir iespējams, piemēram, noslēdzot līgumu ar konkrēto speciālistu.

Lai tiktu galā ar stresu un bailēm, pastāv ne mazums dažādu atslābināšanās veidu. Piemēram, kakla zonas masāža ( ķermeņa vispārējā masāža pieļaujama tikai ar ārsta norīkojumu), baseins, joga vai pilates, ikdienas pastaigas. !Pandēmijas laikā gan pastāv dažādi ierobežojumi, lai saņemtu kādus pakalpojumus klātienē, bet vingrošana pieejama tiešsaistē, savukārt pastaigām neviens nekādus ierobežojumus nav noteicis!

"Protams, es neticu, ka pakavs nes laimi. Bet esmu dzirdējis, ka tas palīdz neatkarīgi no tā, tic tam vai nē," teicis fiziķis un Nobela prēmijas laureāts Nīlss Bors, paskaidrojot, kāpēc viņš pakavu pielicis pie savas mājas durvīm. Mēs visi vienā vai citādā mērā esam tendēti mistificēt savu dzīvi. Ko gan runāt par topošajām mammām! Grūtniecība ir dzīves periods, kad pat šķietami vissaprātīgākās dāmas demonstrē fantastisku aizdomīgumu un teju ar azartu ieklausās visādos māņos. Lūk, pienācis laiks aplūkot dažus no tiem!

Un viss tikai tādēļ, ka tādā veidā var aizšūt un aizadīt mazuļa ceļu uz laimīgu dzīvi. Un, jā, var ar adatām samezglot nabassaiti...

Šo mītu var izskaidrot visai loģiski. Senos laikos ciema mājiņās bija mazi lodziņi, elektrības nebija, bet no svecēm gaismas visam nepietika. Sievietei nācās pie rokdarba salocīties "trīs līkumos", bet atrodoties ilgstoši šādā "savītā" stāvoklī, pasliktinājās skābekļa un uzturvielu padeve auglim. Te nu ne līdz laimei...

Vai ir vērts ticēt šādam mītam? Protams, ka nē! Atver aizkarus plašāk vai ieslēdz spilgtāku gaismu un radi skaistas lietas uz veselību – sava un bērna! Topošajām mammām bieži vien tieši gaidību laikā parādās nebijis radošais pacēlums un vēlme uzmeistarot kaut ko mazulim pašai savām rokām. Un nevajag laist garām šos iedvesmas mirkļus, un nenobīties izmēģināt noadīt pirmos zābaciņus mazulim vai uzmeistarot attīstošo paklājiņu!

Mazulim saīsināsi dzīvi, ja griezīsi matus. Vai arī bērniņš piedzims priekšlaikus! Lūk, kā šo visai izplatīto mītu skaidro māņticīgie! Bet kā gan radusies šī dīvainā pārliecība? Senatnē daudzās tautās matu rota simbolizēja spēku, gribasspēku, enerģiju. Agrākos laikos sievietes ļoti īpaši izturējās pret savām bizēm, tikai reizi mēnesī, kad bija augošs mēness, apgriežot pašus matu galiņus. Mūsdienās ārsti neredz nekādus iemeslus, kādēļ topošajai mammai būtu jāatsakās no jauna matu griezuma. Cita lieta ir matu krāsošana – process, kas saistīts ar dažādu vielu iedarbību uz galvas ādas. Gaidību laikā rekomendē izvēlēties dabīgas krāsvielas, kas nesatur amonjaku. Kardināla matu balināšana netiek rekomendēta, ieteicams tikai atsvaidzināt toni. Bet vairāk par to, kā grūtniecei ieteicams rūpēties par saviem matiem, lasi šajā rakstā.

Vēl viens mīts – iepriekš sarūpētas lietas mazulim, kurš vēl nav piedzimis, var kļūt par ļauno garu guvumu. Realitāte ir tāda, ka pēc dzemdībām vēl domāt par to, kā ierīkot bērnistabu, izvēlēties ratiņus, apģērbu – elementāri tam visam nav laika. Protams, var jau deleģēt visu sapirkt jaunajam tētim (viņam tam būs vien dažas dienas laika, kamēr kopā ar mazuli būsi dzemdību iestādē). Tādā gadījumā tev jābūt gatavai dažādiem pārsteigumiem un, jā, arī papildu izdevumiem.

Nedrīkst kāpt pāri nogāztam kokam, grābeklim utt., – tā uzskatīja senatnē. Izskaidrojuma šim mītam, protams, nav, bet daļēja taisnība tajā tomēr slēpjas. Kā norāda Zujeva, arī mūsdienās sievietēm jārūpējas par pašas drošību. Ja puncis jau ir gana liels un skats pār to nav pārredzams, kāpjot pāri kādam šķērslim, jābūt piesardzīgām.

Pastāv vēl daudz un dažādu mītu par grūtniecības laiku un tiem nav itin nekāda loģiska skaidrojuma. Varbūt, kaut kad tiem bijusi kāda jēga, bet ar gadiem tās nozīme ir pavisam piemirsta. Bet mīti palikuši!

Ko tu zini par māņticību un stereotipiem grūtniecības laikā?