Jautājums un atbilde: astoņus gadus vecais dēls nemitīgi pieprasa uzmanību  (1)

Portālā "Parents" atbild psiholoģe Aleksandra Aņisimova:

"Jaunāko klašu vecuma bērni ir ļoti emocionāli. Un tas ir normāli. Viss, ko viņi redz, dara un jūt, viņos izraisa emocionālu atbildes reakciju. Patlaban viņi vēl tā neprot, kā pieaugušie, – kontrolēt savas jūtas.

Kad bērns priecājas – viņš patiesi priecājas! Un tieši tāpat arī skumst, bēdājas un brīnās. Un ar saviem pārdzīvojumiem dalās ar sev vistuvākajiem cilvēkiem. Ar jums.

Ar laiku bērni labāk sāk kontrolēt sevi, kļūst emocionāli daudz stabilāki. 15 gadu vecumā mežonīgas dejas sabiedriskā vietā, kliegšana un kaprīzes veikalā kļūs arvien retākas. Bet tieši tagad jūsu bērns ir atklāts, patiess un spontāns. Drīz šis etaps pāries, tāpēc – izbaudiet šo brīdi!

Jūsu jautājums norāda uz problēmām ar personīgo robežu noteikšanu. Jūs esat koncentrējusies uz šķīvīša mazgāšanu, bet no istabas atskan kliedziens ar bezierunu uzmanības pieprasījumu? Un ar cerību, ka šī uzmanība nekavējoties tiks saņemta.

Apstājieties. Jā, jā, ar šķīvīti rokās. Un pavaicājiet sev: "Ar ko esmu aizņemta? Vai es vēlos novērsties no tā? Cik svarīgi tagad ir nepārtraukt šo nodarbi?" Nevēlaties, lai jūs kāds pārtrauc? Nevajag! Pēc tam parunāsieties ar dēlu. Šķiet, kāda gan banāls padoms! Taču jūsu bērns var arī neapzināties, ka, piemēram, vārīt zupu – tas jums ir svarīgs un atbildīgs process.

Ar bērnu var jau iepriekš vienoties: "Tagad es būšu aizņemta, un mani nedrīkst traucēt. Tas man ir ļoti svarīgi. Kad pulkstenis rādīs seši, es atbrīvošos. Tu vienmēr vari ienāk virtuvē un pārbaudīt, cik rāda pulkstenis. Sarunāsim, ka tu tikmēr saliksi savu dinozauru, bet pēc tam to man parādīsi."

Palūkosim citu situāciju. Jums ir jāstrādā. Svarīgs brīdis! Jūs sēžat pie galda un noraizējusies klabināt klaviatūru? Ar sejas izteiksmi, kas neapšaubāmi rāda, ka esat saskumusi? Gaidiet – jūsu mazais varoni jūs izglābs. Mamma tur skumst, mammai tur ir slikti. Lūk, es tagad viņu iekarošu kā liela zivs, un viņa pārstās ciest, jo, kad mēs ar mammu rotaļājamies "dinozauros", viņa ir tik jautra! Parādiet, cik vien spējat, ka to, ko darāt, darāt ar prieku, ka tas ir lieliski! Strādāt ir labi un interesanti. Vienmēr izmantojiet iespēju būt savam bērnam par piemēru.

Paškontroles jautājumi. Vai jūsu bērns zina, cik svarīgi tas ir jums, ko darāt? Vai viņš ir lietas kursā, ka jums nedrīkst novērst uzmanību? Vai arī jūs pati esat viņam to iemācījusi, ka uzreiz pēc jebkuras skaņas, kas pauž neapmierinātību, jūs skrienat pie viņa? Jūs esat galvenais piemērs savam bērnam. Ja pati sevi necienāt, savas lietas uzskatiet par mazsvarīgākām, nekā citu, tad to pašu jau jūs mācāt arī savam bērnam. Vai vēlaties, lai viņš tā uzvestos arī pieaugušo dzīvē?

Turklāt personīgās robežas sniedz izpratni par labo un ļauno. Pareizo un nepareizo. Stabilitāti un drošību pasaulē, tās paredzamību. Robežu trūkums, kuras bērns cenšas uztaustīt pie mātes, rada viņā trauksmi un bailes.

Vai jūs pati aizsargājat savas personiskās robežas? Manas lietas, mans apģērbs, mana krūzīte galu galā! Ko bērns var iemācīties no jums? Lūk, tas ir mūsu kaķis! Lūk, tā ir viņa bļodiņa! To nedrīkst aiztikt, kad kaķis ēd. Pēc tam viņu par paglaudīt, ja viņš neiebilst. Ja bērns iemācīsies kaķi neaiztikt un nevilkt prom no bļodiņas, viņš arī mammu spēs palaist pastrādāt pie datora. Esiet konsekventa. Un ja esat gatava sākt – nepadodieties."

Turpinājumā – raksti par šo pašu tēmu no "Cālis.lv" arhīva.

Bērnības vidus posms – laiks, kad šķietami mazais rakaris kļūst par skolēnu un piedzīvo daudz jaunu zināšanu apgūšanu – ievieš daudz pārmaiņu bērna dzīvē. Tiek piedzīvota lielāka patstāvība un sperti pirmie soļi, lai bērns kļūtu mazāk atkarīgs no vecākiem. Taču tas nenozīmē, ka audzināšanas darbi noslēdzas, gluži pretēji – vecākiem joprojām jābūt līdzās esošiem, lai bērns uzaugtu pozitīvā vidē.

Lasīt vairāk

Šo vingrinājumu var uzskatīt gan kā diagnosticējošu, gan kā koriģējošu: tas bērnam palīdz celt viņa pašvērtību. Pašapziņa bērnam veidojas arī no mūsu, pieaugušo, vērtējošajiem spriedumiem, kurus mazais dzird.

Lasīt vairāk

Šķiet, ka dažiem pašpārliecinātība ir dabas dota. Viņi ar augsti paceltu galvu un bez lieka stresa iekaro jebkuru telpu, kurā ienāk. Taču pašpārliecības trūkums ir izplatīts ne tikai pieaugušo, bet arī bērnu vidū.

Lasīt vairāk

Vecāki saviem bērniem vēlas sniegt visu to labāko. Viņiem patīk izpatikt savām atvasēm un radīt priecīgas atmiņas. Vecāki ved mazos uz veikaliem iepirkties, ieturēt gardas maltītes uz kafejnīcām. Turklāt kaut ko dot ir daudz vieglāk, nekā pateikt "nē". Daudzi vecāki arī jūtas vainīgi par kādu laiku, kad nākas pavadīt prom no sava bērna, tāpēc vēlas to kompensēt ar dažādiem labumiem. Tas ir saprotams.

Lasīt vairāk

Ikviens vecāks būs sastapies ar situāciju, kad bērnam jāpasaka "nedrīkst", taču nereti pēc šāda vārda sākas histērijas, lūgšanās, un ja tev nav pietiekami daudz pacietības un stingrības, "nedrīkst" pārvēršas "nu, labi".

Lasīt vairāk

Iztēle ir vērtība, kas palīdz bērniem gan problēmu risināšanā, gan sevis izklaidēšanā. Ir svarīgi to attīstīt, taču pārāk liels ieguldījums iztēles lološanā var pakļaut riskam gan vecākus, gan pašu bērnu. Iedvesmojoties no portāla "Fatherly", piedāvājam ieteikumus, kas palīdzēs attīstīt bērna radošumu, tajā pašā laikā noturot viņu uz zemes.

Lasīt vairāk

Mēs vecāki nevaram būt perfekti, jo tāda nav dzīve. Ir kļūdas, no kurām jāprot mācīties, lai dotos tālāk. Sevis vainošana bērnu audzināšanā ir pazīstama ikvienam vecākam. Nereti ir situācijas, kad mēs, pieaugušie, esam vīlušies sevī un vainojam sevi notikušajā. Taču svarīgi ir nevis atrast vainīgo, bet uzņemties atbildību, tā norāda psiholoģe Kristīne Jozauska "Centrs Dardedze" īpašā materiālā "Palīgs vecākiem".

Lasīt vairāk

Bērnu audzināšanu nemāca nevienā skolā, un tas patiešām ir grūts uzdevums. To zinās tikai tie, kuriem pašiem ir bērni. Citiem šis darbiņš izdodas vieglāk, citiem grūtāk. Ja dažreiz mammai bezspēcībā nolaižas rokas un jālej asaras, kur rast atbildi uz daudzajiem kāpēc – vai bērnam attiecīgā vecumposma krīze piezagusies vai vecāki pieļāvuši kādas kļūdas atvases audzināšanā…

Lasīt vairāk

Bieži vien, runājot par bērniem, dzirdams: viņš atkal "niķojas" vai arī – tas bērns ir pārpilns "niķu"! Tādēļ pamatots ir jautājums: vai eksistē tāds fenomens kā "niķi"? Un atbilde ir – nē!

Lasīt vairāk