Vecāku pieņēmumi un realitāte. Kā runāt ar pusaudzi par alkohola lietošanas paradumiem  (2)

No šādu situāciju piedzīvošanas pusaudzi nav iespējams pasargāt, bet tavos spēkos un atbildībā ir viņu sagatavot tiktāl, lai pusaudzis, nonākot izvēles priekšā, spētu pieņemt apzinātu un informētu lēmumu patstāvīgi. Vai šīs zināšanas var garantēt, ka pusaudzis atkarību izraisošās vielas nelietos? Nē, garantēt nav iespējams, bet, kā liecina pētījumi, šo risku tādējādi var būtiski samazināt. Mēs, vecāki, mīlam savus bērnus un vēlamies viņus pasargāt no lēmumiem, kas varētu negatīvi ietekmēt viņu dzīvi un tās kvalitāti. Apzinoties un izprotot potenciālos riskus, kas ir saistāmi, galvenokārt, ar alkohola lietošanu agrīnā vecumā, mēs noteikti būsim motivētāki plānot sarunu par šo tēmu. Lai vecākiem palīdzētu sagatavoties šādai sarunai, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sagatavojis bukletu "Pusaudzis. Alkohols. Smēķēšana. Padomi vecākiem, kā par to runāt", un šoreiz ielūkosimies tematikā par alkohola lietošanu.

Kā uzsver speciālisti, nebaidies un sāc runāt par šiem jautājumiem – ciešas un atklātas attiecības ar vecākiem un no tām izrietošās komunikācijas kvalitāte, var būt agrīnas alkohola lietošanas kavējošs faktors, savukārt šādas komunikācijas trūkums – provocējošs faktors. Jebkuri centieni runāt par šo tēmu ir uzteicami, atceroties, ka nav iespējams kļūdīties, izvēloties komunicēt un izrādot rūpes par bērnu.

Pētījumi liecina, – jo vēlāk tiek uzsākta alkohola lietošana, jo atbildīgāka tā lietošana būs dzīves laikā. Turklāt, jo ātrāk bērns tiks iepazīstināts ar vecāku uzskatiem un noteikumiem attiecībā uz alkohola lietošanu, jo lielāka iespēja, ka alkohola lietošanas uzsākšana un tā radītās negatīvās sekas tiks piedzīvotas vēlākā vecumā.

Pusaudža organisms vēl attīstās, līdz ar to, alkohola lietošana negatīvi ietekmē pusaudža fizisko (nespēks, slikta dūša, galvassāpes, kā arī nopietnāki simptomi smagas saindēšanās ar alkoholu gadījumā – galvas reiboņi, vemšana, svīšana, paātrināts vai palēnināts pulss, elpošanas traucējumi, krampji, bezsamaņa) un garīgo veselību (nervozitāte, garastāvokļa svārstības, rupjība, nomāktība, vienaldzība pret apkārtējiem, iniciatīvas trūkums, miega traucējumi, koncentrēšanās spēju pazemināšanās), tādējādi kavējot pusaudža attīstības potenciāla sasniegšanu.

Būtiski zināt, ka pusaudžiem psihiskās atkarības mehānisms attīstās divarpus reizes ātrāk nekā pieaugušajiem. Tāpat dažādu traumu gūšana (kritieni, ceļu satiksmes negadījumi, uzbrukumi)un nāve (noslīkšana, pašnāvības), seksuāli riskanta uzvedība (agrīni uzsākta dzimumdzīve, gadījuma dzimumsakari, neizsargāšanās no nevēlamas grūtniecības un dažādām seksuāli transmisīvām infekcijām (t.sk., HIV), izvarošana), likumpārkāpumi (dalība kautiņos, zādzības, nepatikšanas ar policiju), sekmju pasliktināšanās un mācību stundu kavējumi ir saistāmas ar alkohola lietošanu pusaudžu vecumā. Vai risks, ka mūsu bērns nesasniegs savu spēju (akadēmisko, radošo, sportisko) pilnīgu potenciālu, nav pietiekami motivējošs, lai tomēr ieplānotu sarunu par alkohola lietošanu?

15 gadu vecumā alkoholu vismaz reizi pamēģinājuši gandrīz 90 procenti skolēnu. Regulāri alkohola lietošanas paradumi, t.i., alkohols dzīves laikā lietots 40 un vairāk reižu, līdz minētajam vecumam izveidojušies katram piektajam skolēnam. 15 gadu vecumā vismaz vienu reizi dzīves laikā ir bijuši piedzērušies nedaudz mazāk par pusi jeb 44 procenti skolēnu. Protams, mēs varam cerēt, ka mūsu pusaudzis šajā statistikā neietilpst, tomēr nevaram ignorēt faktu, ka, visticamāk, ir daļa no tās. Ir jāsaprot un jāpieņem, ka nav iespējams pilnībā pasargāt savu bērnu no visām potenciāli bīstamajām situācijām, vietām un cilvēkiem, bet ir iespējams ar pusaudzi laikus veidot atklātu un uzticībā balstītu komunikāciju, uzsver SPKC pārstāvji.

Būt pusaudzim nav viegli. Pusaudzis pieaugot piedzīvo dažādas fizioloģiskas un psiholoģiskas pārmaiņas, rodas morāles dilemmas, vēlme augt un mainīties, centieni būt pieņemtam un iederīgam pusaudžu vidū. Šajā vecuma posmā izpaužas arī tādas specifiskas īpatnības, kā vēlme pamēģināt, justies pieaugušākam, dumpošanās un apzināta strikti noteikto robežu pārkāpšana, vēlme pašapliecināties un gūt vienaudžu atzinību, pieņemšanu.

Šajā periodā īpaši sāpīgi var tikt uztverta skolas maiņa, vecāku šķiršanās, attiecību problēmas, pārcelšanās uz citu dzīvesvietu un citi notikumi. Tāpat konflikti, problēmas ar alkoholu ģimenē, nopietna psiholoģiska un/vai fiziska trauma agrākā vecumā, garīgās veselības traucējumi, tuva draudzība ar vienaudžiem, kuri lieto alkoholu vai citas atkarību izraisošās vielas negatīvi ietekmē
pusaudža izvēles, veicinot agrīnu atkarību izraisošu vielu uzsākšanu. Šie, protams, ir tikai daži no faktoriem, kas varētu veicināt pusaudža interesi par alkohola lietošanu. Uzmanības pievēršana
tiem var palīdzēt laikus pamanīt kādas izmaiņas uzvedībā, lai rīkotos.

Bieži vien šo sarunu kavē mūsu pieņēmumi, kas ne vienmēr atbilst realitātei.

Otrkārt, nepabeigtu sarunu turpini! Sarunu turpini nākamajā dienā vai, piemēram, uzraksti ziņu telefonā, daloties ar kādu izlasītu informāciju vai jautājot viedokli par iepriekšējā sarunā pārrunāto, tādējādi izrādot interesi par pusaudzi un veicinot arī viņu pašu domāt par šo tēmu.

Treškārt, parādi savas rūpes! Sāc sarunu, sakot, piemēram: "Es vēlos runāt par alkohola lietošanu tāpēc, ka saprotu, ka tev priekšā ir daudz izaicinājumu un lēmumu, kas jāpieņem, un es nevēlos, lai tie kaut kādā veidā kavētu tevi un tavu mērķu sasniegšanu."

Ceturtkārt, domā par savu ķermeņa valodu! Nekrusto rokas uz krūtīm, neizvairies no acu kontakta, nesarauc pieri vai, dzirdot kādu negaidītu informāciju, centies neizskatīties ļoti pārsteigts, vīlies.

Piektkārt, iedrošini pusaudzi būt atklātam! Lūdz pusaudzi dalīties ar to pieredzi, kas viņam ir, piemēram, ja jau ir pamēģināts alkohols; esi mierīgs un neizrādi emocijas, kas pauž dusmas, sarūgtinājumu, vilšanos. Esi atklāts arī pats, godīgi atzīstot, ka ne uz visiem jautājumiem tev ir atbildes.

Sestkārt, atceries, ka tā ir saruna, nevis lekcija! Ieklausies pusaudža teiktajā un nepārtrauc. Uzzini, ko pusaudzis domā un kādi ir viņa uzskati, esi pacietīgs. Uzdod jautājumus, uz kuriem nav iespējams atbildēt ar "jā" un "nē".

Tomēr, ņem vērā šādu faktu: neesi pārsteigts, ja piedzīvo atraidījumu vai pusaudža nevēlēšanos runāt par šo tēmu. Šajā vecumposmā pusaudzis ir īpaši jūtīgs uz kritiku, viņam šķiet, ka tas, kas notiek ar viņu, ir unikāli, ka neviens cits to nav piedzīvojis un vecāku teiktajam "es saprotu, kā tu jūties" viņi var nenoticēt. Esiet gatavs atkal dzirdēt frāzes "ne tagad", "negribu par to runāt", "man vienalga", kas varētu norādīt, ka ir izvēlēts nepiemērots sarunas laiks vai vieta (pusaudzis aizņemts, noguris, sliktā garastāvoklī). Ja tomēr saruna uzsākta, bet saproti, ka tā nevirzās konstruktīvā gultnē, neturpini to, atliec sarunas turpinājumu uz piemērotāku brīdi.

2. Par riskiem un bīstamībām, lietojot alkoholu šajā vecumā. Uzskaiti šos riskus, jo, iespējams, pusaudzis nemaz nav iedomājies, ka alkohola lietošana viņu var novest šādās situācijās. Piemēram, saindēšanās ar alkoholu, nespēja pieņemt racionālus lēmumus, uzbrukumu piedzīvošana, t.sk., izvarošana, traumu gūšana un letāli iznākumi (noslīkšana, kritieni no augstuma, pašnāvības), paaugstināts alkohola atkarības risks. Tāpat var minēt tādas sekas kā sekmju pasliktināšanās, dažādu kompromitējošu fotogrāfiju parādīšanās sociālajos medijos u.tml. Tavs uzdevums ir maksimāli precīzi parādīt likumsakarības starp alkohola lietošanu un dažādiem nevēlamiem iznākumiem.

3. Mītu un dažādu pieņēmumu atspēkojumu, piemēram, norādot, ka pretēji vēlamajam efektam – pacilātībai, alkohols kā depresantu grupas atkarību izraisoša viela, rada skumjas, dusmas; tāpat,
ja pusaudzis izsaka apgalvojumu, ka alkoholu lieto visi, lūdz, lai tas tiek pierādīts.

4. Par vienaudžu spiedienu, saprotot, ka pusaudzim piederības sajūta ir ārkārtīgi svarīga. Pārrunā ar pusaudzi, kādas varētu būt tās frāzes, kuras izmantot, saskaroties ar situācijām, kad viņam tiek piedāvāts alkohols. Sāc ar, piemēram, šādu jautājumu uzdošanu: "Kā tu rīkotos, ierodoties ballītē, kurā tiek lietots alkohols? Ja nu tev tiek piedāvāts iedzert? Ko tu darītu brīdī, kad vēlētos doties projām no ballītes, kurā tiek lietots alkohols, bet tavi draugi uzstātu uz palikšanu tajā?" Kopīgi pārdomājiet, kā šajās situācijās rīkoties, piemēram, turot rokās glāzi ar kādu bezalkoholisku dzērienu, tādējādi mazinot vienaudžu uzmanības pievēršanu.

Esi atbalstošs un palīdzi pusaudzim veidot veselīgu pašapziņu, kas nav primāri atkarīga no piederības vienaudžu vidū. Rūpējies par to, lai ģimenē tiktu veidotas ciešas un atklātas savstarpējās attiecības ar piederības sajūta tai. Interesējies par pusaudzi un to, kā viņam iet, lai nerastos situācija, ka viena no retajām sarunām, kas tiek veidota, ir par alkohola lietošanu.

Zini par pusaudža interesēm un palīdzi rast iespējas pusaudzim sevi attīstīt arī ārpusskolas aktivitātēs un brīvajā laikā.

Iedibini skaidras robežas un noteikumus, lai pusaudzis zina, kādas ir sekas šo noteikumu pārkāpšanai, t.sk., norādot uz likumā noteikto alkohola lietošanas vecuma ierobežojumu. Piemēram, stingri nosakot aizliegumu kāpt automašīnā, ja tās vadītājs ir lietojis alkoholu. Neaizmirsti piemērot attiecīgās sekas, ja kāds no noteikumiem tiek pārkāpts, tādējādi veidojot cēloņsakarību saskatīšanas prasmes pusaudzim. Vienlaikus neuzspied šos noteikumus, bet vienojies par to ievērošanu, tādējādi veicinot vēlamā rezultāta sasniegšanu. Centies audzināšanā radīt un saglabāt balansu starp disciplīnu, skaidru robežu noteikšanu un atbalstu, pozitīvu novērtējumu.

Esi piemērs – lieto alkoholu mērenās devās, pievērs uzmanību, cik bieži tas tiek darīts mājās un kādos daudzumos. Nekādos apstākļos neapvieno alkohola lietošanu ar auto vadīšanu, nepiedāvā alkoholu tiem, kas vēl nav sasnieguši pilngadību. Parādi, ka, stresu mazini ar fizisko aktivitāšu, mūzikas, u.c. metožu palīdzību, nevis alkohola lietošanu. Pēc smagas darba dienas, minot, ka nepieciešama glāze alkohola, Tu pusaudzim radīsi maldīgu iespaidu, ka tas ir vienīgais veids, kā atpūsties vai risināt problēmas. Tāpat vēlams neizsmiet gadījumus vai personas, kurās ticis pārmērīgi lietots alkohols, neradot priekšstatu, ka tas jautri. Mēs, vecāki, bieži vien baidāmies no pusaudža jautājuma par mūsu pieredzi ar alkohola lietošanu viņu vecumā. Visticamāk, ka neviens nevēlas sevi ieraudzīt: "Dari, ko es saku, bet nedari kā es" pozīcijā. No mums katra ir atkarīga atklātības pakāpe un sarunas dziļums par šo jautājumu. Mēs varam dalīties ar savu pieredzi, bet vēlams arī pastāstīt un īpaši uzsvērt, kādas negatīvas sekas šī pieredze radīja, kā tas ietekmēja kādu kļūdainu izvēļu izdarīšanu, kā arī, kādās bīstamās situācijās alkohola lietošana mūs ir novedusi.

Mājas ballītēs, dzimšanas dienās un citos pasākumos nodrošini, lai viesiem būtu pieejamas bezalkoholisko dzērienu alternatīvas, norādot, ka arī pieaugušie var brīvi izvēlēties, lietot alkoholu vai nē.

Ierobežo tādu filmu un seriālu skatīšanos, kurās smēķēšanas process tiek glorificēts vai kā savādāk padarīts pievilcīgs.

Iesaisti arī citus pieaugušos (radiniekus, skolotājus, utt.) no atkarības vielu lietošanas brīvas vides veidošanā un sapratnes par šo vielu lietošanas kaitīgumu veidošanā, piemēram, lūdz, lai pusaudža klātbūtnē nesmēķē.

Protams, šīs pazīmes dažādu atkarības vielu lietošanas gadījumos, var atšķirties, bet būtiskākais būtu pamanīt jebkādas izmaiņas pusaudža uzvedībā, attiecīgi reaģējot uz tām. Jāņem arī vērā, ka augstāk uzskaitītās pazīmes var arī nebūt saistāmas ar atkarību izraisošo vielu lietošanu, bet, piemēram, satraukumu, stresu vai attiecību problēmām, tāpēc pirms kādu secinājumu vai spriedumu izdarīšanas, pārdomā, kas varētu būt konkrētās pusaudža uzvedības iespējamie iemesli, kā arī centies runāt ar pusaudzi par novēroto.

Sāc tiešu sarunu, izstāstot, kas ir tava satraukuma pamatā. Atļauj pusaudzim izstāstīt, kā viņš situāciju redz no savas perspektīvas; netiesā, bet dalies savā redzējumā ar saviem novērojumiem.

Ja alkohols patiešām ir ticis lietots, t.i., pusaudzis acīmredzami ir reibuma stāvoklī:

Ja konstatē, ka pusaudzim varētu būt nopietnākas alkohola lietošanas problēmas, ka tas tiek lietots regulāri un/vai pārmērīgi, vērsies pēc palīdzības pie speciālistiem, piemēram, narkologa, psihiatra, ģimenes ārsta vai Pusaudžu resursu centrā (sk. "Pusaudzim.lv").

Informāciju par iestādēm, kur Latvijā iespējams saņemt valsts apmaksātu narkoloģisko palīdzību aicinām skatīt interneta vietnē "spkc.gov.lv" sadaļas "Tavai veselībai" apakšsadaļā "Narkoloģiskā palīdzība". Ieskaties arī interneta vietnē "Skaidrs.lv" un iegūsti plašāku informāciju par to, kā veidot sarunu ar bērnu par ar alkohola lietošanu saistītiem jautājumiem, kā arī citus noderīgus ieteikumus padziļinātas izpratnes par šo tēmu veidošanai.