Žokļa veidošanos ietekmē gan ģenētiskie faktori, gan ārējie, piemēram, uzturs, dzīves apstākļi. Zobārsti Sandra Kana un biologs Pols Erlins pētījuši žokļu attīstību mūsdienās, par to raksta portāls "Theory and practice". Dēļ nepilnīgas žokļa attīstības varot veidoties apnoja, apgrūtināta elpošana, sirds slimības, depresija un citi bīstami stāvokļi. Minētie speciālisti uzrakstījuši grāmatu par to, kāpēc mūsdienās veidojas nepareizs sakodiens, šķībi zobi un citas žokļu deformācijas.
Cilvēka žoklis radīts uzturam, kāds tas bija jau akmens laikmetā, tomēr mēs dzīvojam "ātrās ēdināšanas laikā". Nepietiekamu košļāšanu pastiprina "norītais" uzturs vai pārāk mīksts ēdiens – tas sastāda lielu daļu bērna uztura dažādās pasaules malās. Tādi mīkstie produkti kā augļi, jogurti un bērnu biezenīši tāpat ietekmē bērnam tik nepieciešamo žokļa darbināšanu. Tas pats attiecas uz bērniem, kuru vecāki sagriež gaļu un citus produktus mazos gabaliņos, baidoties, ka bērns aizrīsies. Sekas – bērni nemācās koordinēt mēles un žokļa kustības un neattīsta košļāšanas muskuļus, kam ir liela loma normāla žokļa attīstībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
