Dzīve pēc saraksta: vai mūsdienu bērnam nepieciešams stingrs dienas režīms

Bet vai ir jēga iet vecākās paaudzes pēdās un iedzīt sevi stingros rāmjos vai tomēr totālā liberālisma laikmetā šos grožus palaist vaļīgāk? Atbildes un rekomendācijas par režīma nepieciešamību bērnam portālā "Parents" aplūko jomas speciālisti.

Kādreiz mazuļa dzīve bija izplānota pa minūtēm. Katru mazāko novirzi no normas aktīvi kritizēja pediatri un radinieki, un pat kaimiņi. Mūsdienās ārsti vecākiem sniedz daudz lielāku brīvību un pat rekomendē ņemt vērā ar personīgos bioritmus, tomēr pilnībā atteikties no režīma tomēr arī neiesaka. Pirmkārt, jau tādēļ, ka tas ļauj atrisināt uzreiz divus dzīves svarīgus uzdevumus: ielikt pamatu harmoniskai mazuļa attīstībai un atvieglot pieaugušo ikdienu.

Galvenā režīma loma ir adaptīva: precīzs dienas režīms sniedz svarīgus orientierus visam organismam. Starp gremošanas un nervu sistēmām pastāv tieša saikne, un ja abas pieradina dzīvot pēc grafika, tās kļūs vieglāk darboties. Kad mazulis tiek barots pēc stingras shēmas, vajadzīgajā brīdī izstrādājas gremošanas enzīmi, kuņģa sula un žults, kuru dēļ arī notiek regulāra vēdera izeja. Ja mazulis tiek likts gulēt vienā laikā, viņa galvas smadzenes konkrētajā laikā pašas dot ķermenim signālu, lai tas dodas atpūtā. Tādā veidā arī miegs un izsalkums tiek regulēti savā ziņā automātiski, bez ārējiem stimuliem un liekām pūlēm no vecāku puses. Arī pastaigas dara labu darbiņu: māca mazulim atšķirt dienu no nakts, pateicoties īpašiem receptoriem uz ādas, kas uztver gaismu. Pastāvīgi ieradumi ir svarīgi arī psiholoģiskajam komfortam. Ikviens mazs bērns savā sirdī ir konservatīvs, tāpēc viņam ir svarīgi justies drošībā. Un šo pamata vajadzību konkrēts režīms varēs apmierināt.

Tiesa, – cik speciālistu, tik daudz dažādu viedokļu! Un tāpēc vienmēr jāpatur prātā, – vecākiem ir jāieklausās sevī un bērna vajadzībās, pirms lemt par režīma ieviešanu.

Vai tas nozīmē, ka mammai bērns ir jābaro, jāvanno, jāved pastaigās, jāliek gulēt un jāmodina ar hronometru rokās, pametot novārtā personīgās vēlmes un vajadzības? Mūsdienu pediatri šādu pieeju neatbalsta. Mazulis augs laimīgs un apmierināts tikai tad, ja arī mamma būs apmierināta un laimīga. Šī aksioma arī kļuvusi par galveno stimulu, pārskatot noteikumus, kurus izmantoja senāk. Ja "pūce" tikai vecāku pienākuma apziņas dēļ pamostas rītausmā, nekas labs nesanāks. Nogurums krāsies, un kādudien jaunās mammas nervi neizturēs. Tad morāli cietīs arī bērns, un viņa tētis, un visi citi apkārtējie, tāpēc šāds scenārijs acīmredzami ir bez perspektīvas.

Tikpat viegli mazulis pielāgojas arī ģimenes brīvā laika nodarbēm, Pie nosacījuma, ka mazulis ir vesels, neviens netraucē vecākiem būt aktīvā dzīvesveida piekritējiem, jo galvenā loma šajā jautājumā ir mammas noskaņojumam. Ja viņa nesaredz problēmas kopīgi ar bērnu doties uz veikalu vai ciemos, arī mazulis ar lielu varbūtību "sabiedriskos pasākumos" uztvers mierīgi.

Cik ātri sākt veidot šos noderīgos refleksus, jālemj vecākiem. Pirmajā dzīves gadā režīmam nav liktenīgas lomas, īpaši, ja mammai ir iespēja palikt mājās ar mazuli. Jautājums kļūst īpaši aktuāls tad, kad mamma nolemj atsākt darba gaitas vai sūtīt mazuli bērnudārzā. Un, saprotams, gatavot bērnu šādām pārmaiņām ir jāsāk laicīgi.

Pediatrs var palīdzēt izstrādāt optimālu dienas plānu, ņemot vērā mazuļa attīstības tempu un veselības stāvokli. Visas normas, kas minētas dažādās grāmatās, ir tikai nosacītas: tās vien nosaka konkrētam vecumposmam pieņemamās amplitūdas, tāpēc ir ieteicams orientēties tikai uz šo normu augšējām un apakšējām robežām.

Lūk, te viens aptuvens dienas režīma piemērs bērniem vecumā no gada līdz piecu gadu vecumam!

Mazie "cīrulīši" var mosties ap pulksten 6 un doties gulēt jau ap pulksten 19, bet "pūces" – pamosties ap pulksten 8 un iemigt nakts mieram ap pulksten 21. Grafiks, ko redzēsi zemāk, ir tikai viens no variantiem. Atceries, ir jāņem vērā katra bērna īpatnības!

Kā no rītiem bez asarām un kliegšanas pamodināt bērnu

Saprotot, ka katram bērnam ir savs ēšanas ritms, pētnieki ne tik sen devuši zaļo gaismu mazuļu ēdināšanai pēc pieprasījuma, īpaši dzīves pirmajos mēnešos. Neraugoties uz to, tomēr ir vērts arī konsultēties ar pediatru minētajā jautājumā. Piemēram, priekšlaikus dzimušie vai arī tie bērni, kuru dzimšanas svars bijis mazs, ēd pēc absolūti citas, īpašas, shēmas. Bērniem, kurus moka kolikas, aizcietējumi vai vēl citas problēmas, arīdzan nepieciešama citāda ēdināšana. Tikai ārsts, ņemot vērā visas nianses, var piemeklēt un ieteikt vislabāko ēdināšanas pieeju tavam mazulim.

Kā orientieri ir saprātīgi ņemt vērā vidējās normas: līdz trīs mēnešu vecumam mazuļi parasti ēd ar trīs stundu intervālu, no trīs līdz sešu mēnešu vecumam – trīs ar pus līdz četru stundu intervālā, bet no pusgada līdz gada vecumam – ar četru piecu stundu intervālu. Universālās rekomendācijas ir šādas: ja mazulis tiek barots ar krūti, pauzei starp barošanas reizēm vajadzētu būt no pusotras līdz divām stundām, jo mātes piens tiek sagremots aptuveni 72 minūšu laikā. Savukārt piena maisījuma asimilēšanai paiet divreiz vairāk laika, tāpēc "pudelīšu" bērniem intervālam starp barošanas reizēm vajadzētu būt no trīs līdz trīs ar pusi stundām. Uz "pieaugušo" grafiku un ēšanu četras reizes dienā (brokastis, pusdienas, launags, vakariņas) bērni parasti pāriet pēc gada vecuma. Lai gan arī tas var notikt gan vēlāk, gan ātrāk, viss ir atkarīgs no katra bērna individuālajām īpatnībām.

Tāpat kā pieaugušie, arī bērni – cits guļ vairāk, cits – mazāk, tomēr joprojām pastāv vispārīgi pieņēmumi, lai gan dažādās valstīs un dažādās medicīniskās izglītības iestādēs, normas ir atšķirīgas. Lūk, vidējās normas, cik daudz laika miegā pavada dažāda vecuma mazuļi! Zīdaiņi vecumā līdz trīs mēnešiem – ap 19 stundām, no trīs līdz piecu mēnešu vecumam – 17, no sešu līdz astoņu mēnešu vecumam – 15, ko deviņiem mēnešiem līdz divu gadu vecumam – 13, no četriem līdz pieciem gadiem – 11,5 stundas, no sešiem līdz deviņiem gadiem – 10. Turpretim teju jebkura vecuma bērniem iemigšanai ir nepieciešams laiks no pusstundas līdz 40 minūtēm.

Tomēr mūsdienās pediatri savā ziņā ir spiesti dot atlaides saistībā ar trako sociālās dzīves tempu. Mūsdienās bērni pēc definīcijas guļ mazāk, jo viņu nervus sistēma ir daudz uzbudinātāka. Un bieži tas ir vecāku vainas dēļ. Tipisks scenārijs: tētis hroniski aizkavējas darbā vai iekļūst sastrēgumos, tādēļ mājās ierodas vēlu. Bet mamma mazulīti neliek gulēt, jo tētim patīk piedalīties vakara vannošanās procesā. Un tāpēc labākajā gadījumā mazulis pārāk uzkurinās un ilgi nevar iemigt, bet sliktākajā gadījumā – pastāvīgas neizgulēšanās dēļ viņam pazeminās imunitāte, un viņš sāk biežāk slimot. Situāciju pasliktina fakts, ka mūsdienu cilvēku (lielo un mazo) garīgā aktivitāte dominē pār fizisko aktivitāti. Kad pēdējā neatrod izeju, miegs tiek traucēts un kļūst īsāks.

Klusā stunda jeb diendusa ir ļoti svarīga bērnam: to noteikti ir jāiekļauj dienas režīmā kā minimums līdz četru gadu vecumam. Līdz sešus mēnešus veci mazuļi guļ pa divām divarpus stundām trīs reizes dienā, līdz pirmā dzīves gada beigām – vienu divas reizes, bet pusotra divu gadu vecumā – vienu reizi. Pāreja no divkāršas diendusas uz gulēšanu pa dienu vienu reizi var aizņemt kādu laiciņu. Lai pieņemtu pareizo lēmumu, tādā starpposmā ir jāņem vērā mazuļa emocionālais stāvoklis, laika apstākļi aiz loga, gadalaiks un dienas programmas noslodze. Dažreiz ir vērts pastāvēt uz savu, bet dažreiz uzticēties bērnam.

Tāpat ir ieteicams rīkoties arī tad, kad pienāks laiks atteikties no diendusas. Ja mazulis nolems šo ieradumu pārtraukt līdz četru gadu vecumam, labāk atrast kompromisu un diendusas miedziņa vietā vienkārši atpūsties: apgulties blakus mazulim gultā un palasīt grāmatiņu. Tā bērns saņems nepieciešamo atpūtas mirkli, kas tik ļoti nepieciešama viņa vēl nenobriedušajai nervu sistēmai un varēs atslābināties. Tomēr ar bērnu, kurš apmeklē bērnudārzu, šādu manevru nevarēs īstenot. Te ir divas iespējas: vai nu viņu no rītiem modināt agrāk, lai ap pusdienlaiku viņš jau būtu paguvis nogurt, vai arī no bērnudārza izņemt līdz diendusas laikam.

Uzstāt gulēt diendusu var tikai tādā gadījumā, ja salīdzinoši agrā vakara stundā mazulis stipri "uzšūmējas", taisa kaprīzes, sarīko histērijas. Tā ir droša pazīme, ka viņa nervu sistēma neiztur slodzi un pieprasa papildu atpūtas stundas. Ja mazulis, tieši pretēji, dienā labprāt guļ ilgi, bet vakarā iemieg labi, arī modināt viņu nevajag.

Brīvdienās, atvaļinājuma laikā vai svētkos dzīves ritms mainās gandrīz ikvienā ģimenē. Arī pediatri pret šādu lietu kārtību izturas ar sapratni, taču nerekomendē mainīt grafiku vairāk nekā par stundu vai pusotru. Reālos apstākļos iekļauties šādos rāmjos ir pietiekami sarežģīti. Mazs bērns ir mērķēts uz aktīvu pasaules iepazīšanu, tāpēc viņa satraukums, īpaši atpūtas laikā, ir vairāk nekā dabisks. Vecāku uzdevums – saprātīgi dozēt jaunu iespaidu gūšanu un netaisīt traģēdijas par savā ziņā piespiedu nelielu atkāpšanos no dienas režīma.

Pastāv četri nervu sistēmas tipi, kuri atbilst četriem temperamenta tipiem: līdzsvarotais (sangviniķis), uzbudinātais (holēriķis), lēnais (flegmatiķis) un vājais (melanholiķis). Un mēs no šūpuļa burtiski iekrītam vienā vai otrā trasē, un to ieteicams paturēt prātā, veidojot optimālo dienas režīmu.

Līdzsvarotais tips – tie pamatā ir mierīgi bērni, kuri raud reti un tikai nopietna iemesla pēc, viņi ātri iemieg pat pie skaļiem trokšņiem. Viņiem ir laba apetīte. Pret jauniem cilvēkiem, jaunu ēdienu un izmaiņām grafikā pierod bez problēmām.

Lēnais tips – mazuļi, kuri ir savaldīti savās emocijās, raud reti, guļ ilgi un mierīgi (arī viņiem nav nepieciešams absolūts klusums), par apetīti nevar žēloties. Taču viņi nav īpaši kustīgi, tāpēc motorās prasmes viņiem veidojas lēnāk: viņi nedaudz vēlāk, nekā citi bērni, iemācās sēdēt, vēlāk ceļas kājās un sāk staigāt. Izmaiņas režīmā pacieš pacietīgi.

Uzbudinātais tips – bērni, kuri vētraini izrāda jūtas un ātri maina noskaņojumu. Iemieg slikti, guļ nemierīgi, tāpēc viņiem nepieciešams klusums, pustumsa un mierīga atmosfēra. Viņi ir kaprīzi ēšanā, un tāpēc viņus ieteicams barot pēc stingras shēmas un vienā konkrētā vietā.

Vājais tips – ievainojami, par sevi nepārliecināti, melanholiski noskaņoti bērni pieprasa pastiprinātu uzmanību no pieaugušajiem. Bieži raud, guļ nemierīgi, pamostas no niecīgākā troksnīša. Apetīte ir mainīga un nestabila. Precīza dienas kārtība viņiem ir tiešs veselības garants.