Stāsta varoņu vārdi mainīti. Stāsta mamma.
"Tuvojās pirmā skolas diena, un bērnam jau nezin kādēļ bija negatīvs noskaņojums pret skolu, varbūt ko bija par to dzirdējis. Viņš vispār nav sabiedrisks – arī bērnudārzā nelabprāt gāja. Pienāca pirmā skolas diena – dēls bija galīgi sapūties, nedrošs, gribēja līdzi ņemt lielo lāci. To nedevu, bet ļāvu izvēlēties mazāku mantu.
Pirmajā mēnesī bērns teju katru dienu mājās raudāja – te nav bijis pelēkās krāsas, te kāds trepēs skolā kliedzis un viņš nobijies, te mājturībā bijis grūts uzdevums... Bija arī kāds konflikts ar skolasbiedru, zvanīju viņa mammai un noskaidroju, ka puika bija Emīlu iedunkājis, savukārt dēls viņam sašvīkājis burtnīcu.
Tad oktobrī mani pasauca uz skolu – domāju, runās par kādu no šiem notikumiem. Mani ieaicināja psihologa kabinetā, kur bija arī klases audzinātāja, un pateica, ka ir problēma – bērns nerunājot. Es īsti nesapratu, ko viņi ar to domāja. Kā – nerunā? Zināju, ka viņš ir kautrīgs, bet ka vispār nerunātu... Es sekoju līdzi sekmēm – ir plusiņš par dzejolīti, mūzikā – par dziesmu... "
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
