Darbiņi jāpietaupa un griķi nav modē – joko sešgadniece Gabriela Marta

– Mammu, iztīrām šodien māju, lai tā laistās? Es, mammu, tīrīšu spoguļus, tu visu pārējo!

***
– Gabriela, lūdzu, sanes savas mantas uz savu istabu.
– Mammu, saproti taču es tīru, bet tu kārto. Es esmu tīrība, tu kārtība. Sakārtot mantas ir kārtības darbiņš.

***
– Mammu, šodien ļoti jauka, tāda saulaina diena. Vai ne?
– Jā, tikai man ļoti nepatīk lielā nekārtība tavā istabā.
– Ak, mammu, mēs taču tagad par to nerunājam. Mēs runājam par to, cik diena ir jauka.

***
– Meitiņ, izpildi, lūdzu, darba lapas un sakārto savu istabu, kamēr esmu prom.
– Mammu, izdarīsim to kopā, kad būsi atpakaļ.
– Ko tu darīsi, kamēr būšu prom?
– Ak, mammu, gaidīšu taču tevi!

– Mammu, es rītdien vilkšu šo kleitu.
– Bet, meitiņ, tā taču ir izejamā kleita. Pa mājām nevajadzētu vilkt.
– Un kur tad šajos laikos var iziet?! Nevar nekur iziet, lai uzvilktu ballīšu kleitas. Ballītes nenotiek, jo kovids taču ir. Iziet varu tikai mājās, tāpēc arī vilkšu izejamo kleitu pa mājām. Es tā pateicu un tā būs, viss!

***
– Mammu, es negribu vilkt cepuri un džemperi. Ārā ir silts.
– Meitiņ, pavasaris ir viltīgs.
– Mām, pavasaris ir laipns. Viņš dod siltumiņu un mazu slapjumiņu, lai bērniem prieks. Viņš nav viltīgs.

Vēls vakars...
– Meitiņ, nu čuči taču beidzot!
– Mammīt, tu esi tiiiiik skaista!

***
– Ar labu nakti, meitiņ!
– Pag, pag, pag, pag! Ko tu tagad grasies darīt, mammu?! A, kā tad ar aijā žūžū un velc pele?!

***
– Mammu, es nevaru aizmigt.
– Skaitīsim aitas. 1, 2 ... 15
– Mamm, tās aitas drīkst būt arī krāsainas?
– Ja tev tā gribas, lai ir krāsainas. 16, 17 .... 22
– Mammu, tur ir arī vilks?
– Tikai aitas. Ļoti miegainas aitas.
– Nu tur var būt tāds vilks, kas neēd aitas. Un viņš arī var būt ļoti miegains.
***
– Kas tev, meitiņ, šodien patika vislabāk?
– Tu, mammīt!

– Mammu, ko mēs šodien pusdienās ēdīsim?
– Griķus ar mērcīti.
– Griķus ēst, mammu, nav modē!
– Kur tu kaut ko tādu esi dzirdējusi?
– Nekur. Pati izdomāju. Tas tāds vecmodīgs ēdiens, man nepiestāv ēst griķus... vispār ir tā, ka griķi man ne ļoti garšo...

– Mammu, man ir apnicis, ka nepiepildās mani sapņi, es tik ilgi jau gaidu!
– Kādi ir, meitiņ tavi sapņi?
– Man ir kādi 12. Dažus varu pateikt. Es gribu, lai visi ir priecīgi un laimīgi, vēl es ļoti gribu, lai tu esi vesela. Un gribu, lai mūsu suns prot runāt.

***

– Mammu, man ir projekts. Es sākšu taisīt rokassprādzes un tās pārdošu. Manu veikalu sauks rokdarbnieku veikals.
– Ko tu, meitiņ, darīsi ar nopelnīto naudiņu?
– Mēs visa ģimene aizlidosim uz džungļiem. Mums būs piedzīvojums. Tāds man ir plāns.

***

Māsas (6) un brāļa (16) saruna par dzīvi:
"(...)Māsa: Ja tu šādi uzvedīsies, kad būsi lielāks, tava sieva teiks, ka esi bēbis.
Brālis: Kāpēc tu domā, ka man būs sieva?
Māsa: Nu tā taču dara – precas!
Brālis: Nav jau obligāti.
Māsa: Bet, ja tev nebūs sieva, tev taču būs ļoti vientuļi! Man gan būs vīrs un bērni. Un viņi visi būs jauki. Es tā vismaz ceru!"

– Mammu, es saguru odziņas lasot. Varam darbiņu beigt?
– Tu taču redzi, ka visas upenes vēl nav nolasītas. Darbiņš jāpadara kārtīgi!
– Bet, mammu, darbiņu taču vajag pietaupīt arī vēlākam laikam. Tad jau mums vēlāk nebūs ko darīt.

Ja arī tu pieraksti sava bērna jokus, sūti tos "Cālis.lv" redaktorei Lindai Rozenbahai: linda.rozenbaha@delfi.lv!