"Tagad, kad Madaram jau seši seši gadi, jūtu nepieciešamību atbalstīt citus. Tāds arī ir mans mērķis tuvākajai desmitgadei – būt blakus un pabalstīt tos vecākus, kas saņem bērna diagnozi Dauna sindroms, lai aukstā ūdens spainis tiešām būtu tikai spainis, nevis vesels okeāns, kā tas bija man," savu stāstu par ikdienas dzīvi, kad ir bērns ar Dauna sindromu, sāk Velga Polinska, Madara mamma. Šodien, 21. martā, Starptautiskajā Dauna sindroma dienā, uzvelkot krāsainu zeķu pāri, var paust atbalstu ģimenēm, kurās aug bērniņš ar Dauna sindromu. Krāsainās bildes var publicēt sociālajos tīklos, rakstīt draudzīgus vārdus ģimenēm.
Tālākās ir mammas Velgas pārdomas un sajūtas.
Ir puspieci no rīta. Klusītiņām un vieglītēm pie mums gultā ieraušas dēls, saritinās kamolītī un atkal aizmieg. Drīz jāceļas uz dārziņu. Tur viņš nav bijis divas nedēļas – tikai vakar atgriezāmies no "Vaivariem".