'Anna teica, ka esmu muļķe'. Kā ar bērniem apspriest konfliktus ar vienaudžiem
Foto: Shutterstock
Ik dienu bērni mums mājās "atnes" kaut ko no ārpasaules – savus atklājumus un savas bēdas. "Oi, šodien kaut kas tāds bija!", "Mani neviens nemīl, ar mani neviens negrib rotaļāties!", "Mēs ar Pēteri sakāvāmies", "Anna teica, ka esmu muļķe", "Toms visu laiku grūstās", "Sanita pierunā citas meitenes ar mani nedraudzēties", "Par mani smejas", "Man saplēsa mugursomu", "Mani apsaukā"...

Par to, kā būtu jārīkojas vecākiem, ja bērnam radušās grūtības attiecībās ar vienaudžiem, portālā "Detimail" stāsta ģimenes psiholoģe Irina Česnova.

Šādos brīžos katram vecākam ieslēdzas kaut kas savs, piemēram, ataust atmiņā sāpīgie pārdzīvojumi no paša bērnības ("Es biju izsmiekla objekts", "Par mani smējās", "Mani nepieņēma"). Un gribas izdarīt tā, lai šīs sāpes pazustu. No tā arī rodas vērtējums un padomi: "Nepievērs uzmanību", "Tu, droši vien, pats sāki", "Negrib ar tevi draudzēties, tad arī nevajag". Tikai bērniem šādi padomi ne vienmēr palīdz mācīties veidot attiecības, saprast sevi un citus, un nezaudēt savu jūtu vērtību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!