'Man tu vienmēr būsi bērns': kā tikt galā ar vecāku manipulācijām

Kā jebkurš negodīgs spēlētājs, manipulators izmanto savu stāvokli, lai panāktu vinnestu uz upura rēķina. Viņu izskaitļot ne vienmēr ir tik vienkārši: kad mēs piedzīvojam spēcīgas emocijas, zaudējam spēju kritiski domāt, portālā "Psychologies" uzsver personīgās izaugsmes trenere emocionālā intelekta jomā – Evelīna Levī.

Ja negodīgi spēlē vecāki, situācija ir vēl sarežģītāka: mēs taču esam audzināti šajā "spēlē". Un lai gan jau sen kā esam pieauguši, mums manipulācija šķiet kā norma. Tomēr, ja tev ir nekomfortabli attiecībās ar vecākiem, ir jēga tikt skaidrībā par tā iemesliem. Ja vien manipulācijas patiesi pastāv, tas ir pa spēkam.

Kā norāda Levī, iesākumā ir jāapzinās, ka ar tavām jūtām cenšas manipulēt. Jāatpazīst personīgās emocijas un apkārtējo nodomus, un precīzi noteikt personīgās robežas palīdzēs emocionālais intelekts.

Sāc sekot savām emocijām pēc komunikācijas ar vecākiem. Ja tu pastāvīgi piedzīvo kauna vai vainas sajūtu, kļūsti agresīvs, zaudē pārliecību par sevi, tātad, ar tevi droši vien cenšas manipulēt.

Manipulācija ar pienākuma un vainas sajūtu

"Ja tu tā rīkojies (nedari tā, kā es vēlos), tu esi slikts dēls (slikta meita)". Šis ir viens no visbiežāk sastopamajiem manipulācijas veidiem.

Bērnībā vecāki mums rāda savu piemēru: tieši viņi iemāca, kas ir labs un kas ir slikts, kas ir pieņemams, bet kas nē. Mēs piedzīvojam vainas sajūtu, ja pārkāpjam vecāku noteiktās robežas, un viņi mūs vērtē.

Kad cilvēks izaug, vecāki vairs nekontrolē viņa izvēles un rīcību. Un tas viņos izraisa trauksmes sajūtu. Viņiem ir mierīgāk, ja dēls vai meita dara to, ko vecāki uzskata par pareizu. Tāpēc vecāki atkal ķeras pie pārbaudītas metodes: izraisa bērnā vainas sajūtu.

Pieaugušais dēls vai meita baidās nodarīt vecākiem sāpes un atgriežas uz tā ceļa, kuru vecāki atbalsta: iestājas augstskolā, ko izvēlējusies māte vai tēvs, nepamet nemīlētu, toties stabilu darbu. Manipulēšana ar vainas sajūtu, kā likums, piespiež mūs izdarīt ne tās labākās izvēles sevis paša labā.

Manipulēšana ar vājumu

"Bez tavas palīdzības es netikšu galā". Šo manipulācijas veidu biežāk izmanto pieaugušo bērnu vientuļās mammas, faktiski ieņemot vājā bērna pozīciju. Viņām nepieciešama palīdzība itin visā – no saimnieciskiem un sadzīviskiem jautājumiem līdz pat attiecību skaidrošanai ar kaimiņiem.

Ja lūgumi paveikt kaut ko, ar ko vecākiem objektīvu iemeslu dēļ ir grūti tikt galā, pārvēršas bezgalīgās žēlabās, tā jau ir manipulācija. Vecāki jūtas aizmirsti un nevajadzīgi, un šādā veidā cenšas panākt rūpes un uzmanību. Un bērns, protams, to visu viņiem sniedz, bet bieži kaitējot savām interesēm, laikam, ko viņš varētu pavadīt kopā ar savu ģimeni.

Manipulācija, izmantojot pazemojumu

"Bez manis tu esi nekas un neko pats nespēj". Autoritāri vecāki, kuri pieraduši nomākt bērna personību, turpina darīt to arī tad, kad viņš izaug. Tādā veidā viņi pašapliecinās, bet uz a priori vājākā rēķina. Jo dēls vai meita taču vienmēr būs jaunāki, viņiem vienmēr būs mazāk pieredzes!

Visticamāk, bērns pacietīs šo necienīgo attieksmi tikai pienākuma apziņas dēļ. Tādiem vecākiem nav izdevīgi, ka bērns patiesi kaut ko sasniegtu pats. Jo tad viņiem nāksies atzīt, ka viņš ir neatkarīga, patstāvīga personība, un pazemot viņu jau vairs neizdosies.

Tāpēc vecāki kritizē un devalvē visus bērna sasniegumus, visu laiku norādot uz viņa "vietu" un vienlaikus liedzot neatkarību, un gūt pārliecību par sevi.

Ieraudzīt reālo situāciju

Ja esi sapratis, ka viens no šiem scenārijiem līdzinās tavām attiecībām ar vecākiem, nāksies vien atzīt šo nepatīkamo faktu. Viņiem tu esi veids, kā risināt savas problēmas. Tā viņi var saņemt uzmanību, atbrīvoties no trauksmes vai vientulības, sajusties vajadzīgi, paaugstināt pašvērtību.

Tajā pašā laikā tev ir ļoti svarīgi "neiekrist" aizvainojuma sajūtā, jo vecāki taču neprot kontaktēties un panākt savu citādi. Visticamāk, viņi to dara neapzināti, kopējot savu vecāku uzvedību. Taču tev nav pienākuma rīkoties tieši tāpat.

Saprast, cik šī situācija bija izdevīga tev

Nākamais solis – saprast, vai tu esi gatavs pieaugt pa īstam un psiholoģiski atdalīties no viņiem. Daudzos gadījumos bērna sekundārais ieguvums manipulatīvās attiecībās ir tik liels, ka tas pārspēj diskomfortu un negatīvās emocijas. Piemēram, autoritārs vecāks pazemo dēlu vai meitu, bet vienlaikus palīdz materiāli, ļaujot neuzņemties atbildību par savu dzīvi.

Manipulēt iespējams tikai ar tiem, kuri ļauj to darīt, proti, apzināti piekrīt upura lomai, uzsver personīgās izaugsmes trenere. Ja tu izstājies no šīs spēles, manipulēt ar tevi nebūs iespējams. Taču brīvība arī nozīmē to, ka tu vairs nevarēsi atbildību par sevi un saviem lēmumiem novelt uz vecākiem.

Atteikties no gaidām

Ja esi gatavs cīnīties par neatkarību, iesākumā ļauj sev neattaisnot nekādas gaidas. Kamēr tu uzskati, ka tev ir jāatbilst vecāku cerībām par to, kas ir labi un pareizi, tu centīsies saņemt viņu labvēlību. Bet tas savukārt nozīmē – atkal un atkal pakļauties manipulācijām un dzīvot ne savu dzīvi.

Iedomājies vecāku, kurš ar tevi manipulē, un domās viņam pasaki: "Es nekad neattaisnošu tavas cerības. Es izvēlos dzīvot savu dzīvi, bet nevis tavu".

Kad jūti spēcīgas negatīvās emocijas pēc kontaktēšanās ar vecākiem, tieši tāpat domās pasaki: "Mamma (vai tēti), tā ir tava sāpe, nevis mana. Tas ir par tevi, nevis par mani. Es uz sevi neuzņemos tavu sāp. Es izvēlos būt pats".

Aizstāvēt robežas

Tu sev atļāvi pārstāt censties attaisnot cerības? Turpini analizēt, kādas jūtas tevī izraisa komunicēšanās ar vecākiem. Vai pastāv reāls iemesls, lai tās piedzīvotu?

Ja saproti, ka iemesls ir, padomā, ko konkrēti tu vari izdarīt vecāku labā. Piemēram, atrast tev ērtu laiku sarunai vai tikšanās, vai palīdzēt paveikt kaut ko, ko patiešām vecākiem ir grūti izdarīt. Ja iemeslu nav, atceries, ka tev nav jāpielāgojas viņu priekšstatiem.

Aizstāvi un noturi savas robežas. Nosaki pats sev, ko tu vari darīt, lai palīdzētu vecākiem, bet lai nenodarītu kaitējumu arī savām interesēm, bet nosaki arī to robežu, ar kuru tu vecāku rīcību uzskati par iejaukšanos tavā dzīvē. Pasaki viņiem, kas tev ir kategoriski nepieņemams, un mierīgi uzstāj uz tavu noteikto robežu cienīšanu.

Pilnīgi iespējams, ka mātei vai tēvam, kurš pieradis manipulēt, tas nepatiks, brīdina Levī. Un viņi centīsies atgriezt tevi pie ierastā scenārija. Nepiekrist tavai neatkarībai – tās ir viņu tiesības. Bet tāpat kā tev nav pienākuma atbilst vecāku gaidām, tā arī viņiem nav pienākuma atbilst tavējām!