Par kašķiem
– Mammu, kas tev ir svarīgāks – mana mīlestība vai kašķi? Droši vien, ka mīlestība, tāpēc par maniem kašķiem nav jārunā.
***
Gabriela kašķējas ar brāli:
– Es tevi neredzu un nedzirdu. Neviens nesabojās manu brīnišķīgo dienu!
***
Gabriela: – Mammīt, tu esi priecīga, ka tev palūdzu piedošanu par saviem kašķiem?
Es: – Protams!
Gabriela: – Bet zini, ka tas bija arī par tiem kašķiem, kas uz priekšu vēl būs!
***
Es: – Meitiņ, kāpēc tu biji tik kašķīga?
Meita: – Nu, mammu, kāpēc tu par to runā?! Tas taču jau bija sen. Liec to vienkārši aiz muguras un nedomā vairs par to!
Sagurums un stingrais bacilis
– Meitiņ, kāpēc tu tā pūt?
– Sagurusi esmu.
– Kāpēc tā?
– Ai, mammu, tādā sliktā laikā bērni sagurst un viņiem nāk miegs.
***
– Mammu, man sāp sasistais celītis.
– Kāpēc tu visu laiku to saki?
– Man taču jāatceras, ka man sāp!
***
– Mammu, es drīkstu košļeni?
– Nē, mīļā, tu taču dzirdēji dakteres sacīto.
– Vispār, mammu, nav jāklausa tie mediķi.
– Kāpēc tu tā domā?
– Nu kas tā vispār par lietu, noliegt bērniem konfektes, košļenes un visu ko tādu?!
***
– Mans bacilis ir ļoti stingrs, jo liek man justies sagurušai!
Ceļojums uz pasaules malu
– Mammu, uz kurieni mēs braucam?
– Uz Latgali, meitiņ.
– Tas ir uz pasaules malu?!
***
Pēc nomītiem gandrīz 17 kilometriem kopā ar tēti un brāli, un gūtās atziņas, ka mežā pār saknēm jābrauc kājās stāvot, jo citādi var dabūt pa spurslām, Gabriela mājās atgriežoties sāk sarunu:
– Mammu, ko tu domāji, kamēr biju prom?
– Man, meitiņ, bija video saruna tajā laikā.
– Un tu nemaz nedomāji, ka ilgojies pēc manis, ka esmu skaista un mīļa?!
***
Meita svētkos ir tautastērpā.
– Gabriela, nāc, lūdzu, ātrāk!
– Mammu, es šodien esmu tautu meita. Un tautu meitas taču neskrien, viņas lēniem, mierīgiem soļiem pārvietojas.
Iztēlojies, ka es tevi samīļoju
– Māmiņ, zini ko?
– Ko?
– Tu esi jauka, skaista, mīļa!
– Zini, kāpēc es tev to saku?! Jo tu labi mani audzini, tu esi rūpīga un vispār forša!
***
– Mammu, ja tu esi bēdīga, bet manis nav blakus, aizver acis un samīļo sevi, un iztēlojies it kā es tevi mīļotu. Paliks labāk. Es tā darīju dārziņā - domāju par tevi.
***
– Mammu, nāc uz istabu, kur es esmu! Kad tu neesi pie manis, man nav mīlestības.
***
Gabriela (5,6): – Mamm, es mēģināšu noiet pa zaļajiem riņķiem. Tu tikai nebaidies! Ja tev ir baile, es satraucos.
- Un šeit lasāmi Gabrielas Martas joki sešu gadu vecumā.
Ja arī tu pieraksti sava bērna jokus, sūti tos "Cālis.lv" redaktorei Lindai Rozenbahai: linda.rozenbaha@delfi.lv!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
