LindasR plaukts - 137
Foto: Pexels
Šajā rakstā vienkāršs piemērs no kādas sievietes dzīves ļaus labāk saprast, kā cilvēks ievainojamā situācijā, gaida sava patiesā tā brīža stāvokļa – ievainojamības – kritizēšanu un noniecināšanu, tā vietā, lai prastu saņemt pieņemošu un atbalstošu attieksmi. Kādēļ ir cilvēki, kuri kautrējas citiem atzīt, ka kaut ko nevar, neprot un ko tas nodara viņiem?

Viens no maniem mīļākajiem terapijas efektiem ir – autentiskuma atgriešanās. Šo efektu var novērot un just, kad sākam piešķirt jēgu saviem patiesajiem pārdzīvojumiem. Kad piekrītam atzīt, ko jūtam patiesībā, nekaunoties, nebaidoties, ka tas kādam varētu traucēt vai kāds – vai mēs paši! – neizturēsim šādas atzīšanās sekas. Tā savu rakstu par ievainojamību un attieksmi pret to traumētiem cilvēkiem, sāk eksistenciālā psihoterapeite Veronika Hļebova portālā "Psychology journal".

Kad mēs novērtējam savas jūtas kā nozīmīgas, lai ko tās arī skartu, lai kādas tās būtu, – mēs ne tikai pieņemam sevi. Mēs arī kļūstam sev tuvāki, uzticamies savai patiesībai, mēs apzināmies autentiskumu tam, kas ar mums ir noticis, un no šī brīža esam gatavi dot sev to, ko gaidām no citiem – patiesu līdzpārdzīvojumu un atbalstu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!