Dzimtā divi Adriani, Lindas un Jasmīnas. Un kā mana bērna vārds nonāca kalendārā

Kad gaidīju pirmo bērnu, atceros, vārdu domājām pēc klasiskās metodes – atcerējāmies un izrakstījām no kalendāra vārdus, kas man ar vīru patika un meklējām kopsaucēju. Ar pirmo bērnu visātrāk nonācām līdz "īstajam" vārdam – jau gaidību laikā sapratām, ka viņš būs Adrians. Tobrīd, pirms 18 gadiem, likās – rets vārds. Tikai vēlāk atklājās, ka tajā periodā bija Adrianu vilnis! Ne jau velti žurnālistikā mēdz teikt, ka idejas virmo gaisā un līdzīgu ideju īstenošana konkurentu plašsaziņas līdzekļos nebūt nenozīmē, ka tās ir zagtas. Lidojošu ideju jāķer un ātri jāīsteno. Izskatās, ka ar vārdiem ir līdzīgi – ir popularitātes viļņi.

Turklāt vīra radu saimē arī gaidīja bērniņu. Viņiem meita piedzima ātrāk – Adriāna. Ar vīru saskatījāmies un domājām, ko nu darīt, jo vārds gaidāmajam dēlam bija izdomāts. Tomēr nolēmām – neko nemainīsim. Tā nu ir radinieki Adrians un Adriāna. Vēlāk salikās tā, ka mums piedzima divas Jasmīnas – man un šai pašai radiniecei. Un radinieka sievu sauc Linda. Tad nu retajās sanākšanas reizēs (viņi vairs nedzīvo Latvijā) kopā sanāk Lindas, Adriani un Jasmīnas.

Tā kā jau bijām pieredzējuši, ka bērnudārzā ir vairāki Adriani, nākamajam bērnam domājām izvērtēt vārda popularitātes aspektu. Piedzima dēls. Un gala vārdu pieņēmām, šķiet, nedēļu pēc dzemdībām. Svārstījos – dot par godu savam vectēvam vārdu Eduards vai likt ļoti reto vārdu Pērs. Tieši Eduardu popularitātes dēļ tomēr neielikām. Turklāt ir tik daudz šī vārda variāciju – Eduards, Edvards, Eduarts... Noteikti daudzi pārjautātu. Atteicos no vectēva vārda godināšanas šādā veidā.
Savukārt Pērs, sapratu, ir ļoti rets vārds. Šobrīd Latvijā pēc Personvārdu datu bāzes datiem, ir četri Pēri, viens no tiem – mans dēls, otrs – mana tēva brālēns. Cienījams, interesants cilvēks, tomēr arī ne tik tuvs, lai liktu viņam par godu – vienkārši aizguvām vārda ideju. Saprotams, Norvēģijā vārds būtu populārs. Sākumā daudzi teica – ā, kā Pērs Gints (man gan ne visai patīk šī salīdzināšana ar ne tik gaišu varoni). Savukārt periodā, kad dēls gāja baleta pulciņā, skolotāja viņu sauca par Pjēru (nu jā, dejošana, Francija un tā...).

Trešā piedzima meita. Šeit nu arī es ilgi svārstījos par vārdu. Katrā ziņā kā meitenei gribējās kaut ko ar dabu saistītu, smaržīgu, veldzējošu. Jo arī dzemdību rītā biju izgājusi dārzā rasā iesmaržot rozes, bija jūtams tāds dabas svaigums – gribēju šo saikni ar dabu ielikt viņas vārdā. Svārstījos starp diviem vārdiem, kas vīram arī bija pieņemami – Jasmīna un Rasa. Vienā brīdī man likās – viņa ir Jasmīna, nākamajā – nē, viņa atgādina Rasu. Mana mamma teica, ka Rasa tomēr skan latviskāk. Lai arī latviski ir koks "jasmīns", man likās gana latviski arī vārds meitenei "Jasmīna". Vienā brīdī radās iekšējā pārliecība – jā, viņa ir Jasmīna. Šobrīd, protams, šķiet – nu kāda viņa Rasa?

Ar otro meitu, šķiet, visilgāk bija nesakritības ar vīru vārdu patikšanā. Kas patika man, nepatika viņam, un otrādi. Kamēr domāju, ka varbūt būs zēns un piedāvāju vienu vārda versiju, viņš pamanījās šo vārdu ielikt... bullītim. Nopietni!

Vārds Melānija mums patika abiem un pie tā arī palikām.

2011. gadā es uzzināju, ka var pieteikt kalendārā neesošos vārdus izskatīšanai, lai tos iekļautu kalendārā. Šķiet, sākumā rakstīju iesniegumu tikai par Jasmīnu, jo zināju, ka viens no kritērijiem ir vārda popularitāte. Un Jasmīnu nebija mazums. Piemēram, šobrīd pēc Personvārdu datu bāzes datiem, Latvijā ir 416 Jasmīnas. Liels bija mans prieks, kad atnāca apstiprinājums, ka vārds "Jasmīna" ir iekļauts kalendārā un 10. februārī meitai ir īsti svētki (nevis kaut kādā reto vārdu kopējā kalendārā, it kā tevi saukti "un pārējie vārdi").

Iedvesmojusies, vēlējos pacīnīties arī par dēla vārdu. Paskatījusies, ka ir tikai četri Pēri, sapratu, ka skaits te nebūs arguments. Konsultējos ar lingvisti, vai vārds ir pietiekami latvisks, un viņa teica – lai mēģinu un rakstu iesniegumu, lai vārdu iekļautu kalendārā. Diemžēl nāca atteikums. Un turpinām svinēt vārda dienu, kā tas noteikts paplašinātajā kalendārā. Diemžēl to tad zina tikai ģimene.

Noderīgi:

Jautāju Kalendārvārdu ekspertu komisijas pārstāvim Agnim Timuškam, kāds ir pamatojums vārda iekļaušanai kalendārā. Tas esot gan vārda nēsātāju skaits, gan labskanība, gan vārda cilme – priekšroku dod baltu cilmes personvārdiem."Jasmīnai droši vien skaits bija izšķirošs. Tomēr dažkārt iekļauj pat vārdus, kuriem ir mazāk kā simts vārda nēsātāju valstī. Svarīgi, lai kalendārā nebūtu līdzīga vārda."

Mājaslapā, kur skaidroti Kalendārvārdu ekspertu komisijas vārdu atlases principi, skaidrots, ka vārda nesēju skaits ir tikai papildkritērijs – optimālais vārda nesēju skaits ir vismaz 20, tomēr atsevišķos gadījumos, ja vārds pilnībā atbilst visiem kritērijiem, to var ieteikt iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā arī ar mazāku nesēju skaitu.

Tomēr cerības mēģināt vēlreiz rakstīt iesniegumu par Pēru, speciālists gan atmet. Es vēl varētu cerēt uz vārda popularitātes pieaugšanu un mēģināt tad... he, he.

"Svarīga arī labskanība. Piemēram, krieviem ir populārs vārds "Aļona", ko bieži prasa iekļaut kalendārā, bet to neatbalstām, vērtējot labskanību," skaidro Agnis Timuška. Vārda labskanība jeb eifonija ir daudzu dzirdei patīkams skanējums; šis kritērijs cita starpā paredz izvairīties no grūti izrunājamiem vārdiem, piemēram, ar latviešu valodas skaņu sistēmai neraksturīgiem šņāceņu un spraudzeņu savienojumiem.

2018. gada komisija lēma, ka pie savas vārdadienas tiek Daivis – 3. aprīlī – pamatojums, tam ir baltu (latviskas vai lietuviskas) cilme, lai arī skaits Latvijā ir pamazs – 22. Cilmes pamatojuma dēļ pēdējā komisija zaļo gaismu devusi vēl sekojošiem vārdiem:

Vēl, izskatot 2014. - 2018. gada iesniegtos vārdus izskatīšanai, iekļāva arī vārdus:

Kas vērtē, ko iekļaut un neiekļaut kalendārā? "To parasti vērtē deviņu cilvēku komisija, kurā ir ne tikai valodnieki, bet arī juristi un pilsonības migrācijas lietu pārvaldes pārstāvji, kas ikdienā strādā ar statisku. Komisija par jauno vārdu iekļaušanu bija paredzēta šogad, bet pandēmijas dēļ pārcelta uz nākamo gadu."

Vārdu izskatīšanai Kalendārvārdu ekspertu komisijai var sūtīt uz e-pastu info@vvc.gov.lv vai rakstīt iesniegumu portālā Latvija.lv pie iesniegumiem.

Citi aspekti, ko vērtē:

Kalendārvārdu ekspertu komisijas ieskatā arī turpmāk latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā neesot iekļaujami personvārdi, kuriem šajā sarakstā jau ir kāds latviskajai vārddošanas tradīcijai vairāk atbilstošs analogs vai kuri uzskatāmi par kāda personvārda formas variantiem (piemēram, Pāvels, Martins, Aleksa, Elīze, Keita un Andželika / Anželika), ja sarakstā attiecīgi ir Pāvils, Mārtiņš, Aleksandra, Elīza, Kate / Katrīne / Katrīna un Angelika), tādēļ šādos gadījumos vārda varianta nesēju skaits nevar būt ne galvenais, ne izšķirošais kritērijs.

Iepriekšējās Kalendārvārdu ekspertu komisijas sēdēs no latviešu tradicionālo kalendārvārdu saraksta nav svītrots neviens personvārds, kuram pašlaik Latvijā nav neviena nesēja (piemēram, Ārvalda), šādi personvārdi arī turpmāk saglabājami latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā kā latviskajai vārddošanas tradīcijai atbilstoši un tādēļ ieteicami.

Attiecībā uz Kalendārvārdu ekspertu komisijas lēmumu juridisko statusu mājaslapā norādīts – tā kā ekspertu komisijas lēmumi nav uzskatāmi ne par administratīviem aktiem, ne par iestādes faktisko rīcību publisko tiesību jomā, tie nav ne apstrīdami, ne pārsūdzami.

Speciālists iesaka – ja neizdodas bērna vārdu iekļaut kalendārā, var izmantot paplašināto vārdu kalendāru, kur ir plašāks vārdu krājums, kas turklāt tiek papildināts. Tāpat var svinēt vārdadienu Iepriekšminēto vārdu nesējiem ir iespēja svinēt vārdadienu gan tajā dienā, kad vārds ierakstīts paplašinātajā vārdadienu 22. maijā – visu neparasto un kalendāros neierakstīto vārdu dienā.