10 pazīmes par pārāk tuvām attiecībām ar māti

Portāls "Psychologies" iepazīstina ar vairāku amerikāņu psihoterapeitu un citu jomas speciālistu skatījumu par šo jautājumu, – eksperti nosauc 10 tipiskākās pazīmes, kas liecina par personīgo robežu pārkāpšanu starp māti un viņas pieaugušo bērnu.

Praktiski visi bērni savā bērnībā ir atkarīgi no mātes, un pēcāk var būt grūti pārraut šo saikni. Bet tas ir nepieciešams tālākai emocionālajai attīstībai. Mātēm jāpalīdz bērniem kļūt patstāvīgiem, neatkarīgiem, bet bērniem jāiemācās pārraut šo atkarību no mātes un pašiem doties savas dzīves ceļā, norāda psihoterapeite Tīna Tesina.

Turpmāk uzzini tipiskākās pazīmes, kas norāda uz personīgo robežu pārkāpšanu no mātes puses attiecībā uz viņu pieaugušajiem dēliem vai meitām. Zemāk aprakstītajos piemēros mātes visbiežāk pieprasa sev nemitīgu uzmanību un vēlas kontrolēt katru sava bērna soli. Savukārt bērns ir pārlieku atkarīgs un sliecas izpatikt visiem, taču ir iespējams arī pretējais.

Tu esi pieradis pamest visus darbus, kad zvana māte, pat ja šodien jau abi esat runājuši? Regulāri atcel tikšanās un kopīgus pasākumus ar draugiem, kolēģiem, ģimeni vienkārši tāpēc, ka viņa vēlas tevi redzēt? Pilnīgi ticami, ka tu esi iekļuvis neveselīgā situācijā. Protams, dažreiz ir svarīgi māti un viņas vajadzības ierindot pirmajā vietā, taču ne jau nodarot kaitējumu visam pārējam dzīvē.

"Vecāks vai pieaugušais bērns var pastāvīgi zvanīt viens otram un gaidīt, ka viņi lielāko daļu sava brīvā laika pavadīs kopā. Šīs prasības bieži tiek izpildītas vainas sajūtas dēļ vai it kā ģimenes labā," skaidro klīniskā psiholoģe Džīna Deļuka.

Tev var šķist, ka tu rīkojies pareizi, izpildot mātes prasības, bet patiesībā tas var kaitēt jūsu attiecībām.

"Ja visbiežāk uzmanība vērsta uz māti, tas traucē tev attīstīt citus dzīves aspektus, kas savukārt var novest pie aizvainojuma sajūtas, neapmierinātības un citām negatīvām jūtām attiecībā uz māti," norāda psihoterapeite Amanda Stemena.

Ja māte liek tev saprast, ka tu esi atbildīgs par viņas emocionālo labsajūtu, visticamāk, ka attiecībās ir pārkāptas personīgās robežas. Tu nevari pārvaldīt viņas emocijas, tas ir pa spēkam tikai viņai pašai.

"Daži vecāki uzveļ atbildību par savām emocijām uz bērniem. Viņi var teikt: "Es pārdzīvoju par to, ko tu izdarīji", "Man ir skumji, kad tu man ilgi nezvani", "Es nedusmotos, ja vien tu tā nerīkotos". Tas sākas jau tad, kad bērns ir vēl pavisam mazs, bet nereti, kad jau ir izaudzis, viņš turpina justies atbildīgs par to, kā uzturēt vecākiem laimes un miera sajūtu," skaidro Stemena.

Šis neveselīgais domāšanas modelis var pāriet arī uz citām attiecībām. "Pieaugušā vecumā tādas mātes bērnam bieži ir grūti uzturēt attiecības ar citiem, nereti viņš (dēls) vai viņa (meita) atrodas līdzatkarīgās attiecībās, tāpat kā ar māti," papildina Stemena.

Vecāko klašu skolēniem dažreiz nākas mātei melot par to, kā viņi pavada brīvo laiku, lai izvairītos no liekām problēmām. Bet pieaugušo vecumā tev nav jājūt nepieciešamība mānīt māti, lai tikai viņu nesatrauktu. Ja viņai nepatīk, kā tu rīkojies, tad lai tā arī būtu...

"Pieaudzis cilvēks pats atbild par saviem lēmumiem, rīcību un to sekām. Tev vairs nav nepieciešams apstiprinājums vai noraidījums no mātes, lai iemācītos atšķirt labo no sliktā," akcentē ģimenes terapeits Ārons Andersons.

Ja tu pamani, ka turpini mānīt māti to pašu iemeslu dēļ, kuru to darīji agrāk, iespējams, jūs abi esat iestrēguši vecajās lomās – vecāka un bērna. Godīgums palīdzēs attiecībās ieviest jaunu līmeni.

Iespējams, ka tu – pieaudzis cilvēks, laiku pa laikam paliec bez darba vai saskaries ar finansiālas dabas grūtībām. Tev nācies prasīt mātei (vai tēvam) finansiālu palīdzību, kamēr pats nostāsies uz kājām. Šajā apstāklī nav nekā briesmīga. Un tomēr, ja esi spējīgs strādāt, tavai mātei tevi nav jāuztur.

"Ja esi finansiāli atkarīgs, tātad, viņa zina visu par tavām finansēm: cik un kādiem mērķiem tu tērē, cik naudas jāatdod par dzīvesvietas īri un citiem izdevumiem. Sanāk, ka mātei pieder pēdējais vārds visos šajos jautājumos, kas saistīti ar naudu. Tas tev neļauj pašam kļūt par pilnībā pieaugušu un patstāvīgu cilvēku. Nav nekā briesmīga, ja saņem dāvanas vai pat finansiālu palīdzību kādā grūtākā brīdī, bet nekādā gadījumā nevajadzētu prasīt naudu no vecākiem," uzskata Andersons.

Fiziski un psiholoģiski pilnvērtīgiem pieaugušiem cilvēkiem pašiem ir jāmazgā savs apģērbs, jāuzkopj mājoklis, jāpiesaka vizīte pie ārsta un jāorganizē braucieni un komandējumi. Iespējams, māte vēlas visu darīt tavā vietā, cenšoties palīdzēt, taču viņai to ļaujot, tu traucē savai izaugsmei un attīstībai.

"Šāda veida palīdzība var šķist kā rūpju izrādīšana pret savu bērnu, taču tādā veidā māte traucē jau pieaugušam cilvēkam iemācīties dzīvot pilnvērtīgi paša spēkiem," skaidro Deļuka.

Ja saproti, ka neesi spējīgs patstāvīgi izlemt ikdienišķus jautājumus, nepakonsultējoties ar māti, tā ir slikta zīme. Tev pārliecinoši jāpieņem pašam savi lēmumi. Tu vari pavaicāt mātes domas, tomēr tev nav jāizjūt nepieciešamība to darīt obligātā kārtā.

"Ir absolūti normāli padalīties ar māti kaut kādām savas dzīves detaļām un svarīgiem lēmumiem, ko nākas pieņemt, ja vien tu pats to vēlies. Bet, ja tu jūti zināmu atbildību, ka tev tas jādara, uzskatot, ka tu viņu vari aizvainot, ja nepateiksi, – tā ir problēmas pazīme," saka Tesina.

Ja tu neieklausīsies viņas padomos, māte var censties uzspiest uz tavu vainas sajūtu. "Kad bērns rīkojas ne tā, kā vēlētos māte vai demonstrē viņas domu un pārliecības nepieņemšanu, māte var sadusmoties, sākt kaunināt vai kritizēt bērnu, vai pat pilnībā norobežoties. Tas var novest pie tā, ka pieaugušais bērns tā arī neiemācās pastāvēt par sevi, neiegūst pārliecību, viņš kautrēsies izteikt savas domas un jūtas," uzsver ģimenes terapeite Tara Grifita.

Veselīgas attiecības veidojas savstarpējā uzticēšanās. Kad māte jūt nepieciešamību tevi izspiegot, piemēram, lasot tavas sarakstes, tas ir trauksmains signāls.

"Ja māte lasa tavas vēstules, seko tev sociālajos tīklos un pēcāk sarīko izrunāšanos par tur redzēto un lasīto, vai bez brīdinājuma ierodas ciemos, pastāvīgi pieprasa, lai tu viņai veltītu savu laiku un uzmanību, apvainojoties, kad saņem noraidījumu, – tas ir klasisks piemērs personīgo robežu pārkāpšanai," akcentē Tesina.

Veselīgās attiecībās māte vienmēr lepojas ar bērna prasmēm, viņa sasniegumiem, panākumiem, un neapskauž viņu par to. Ja rodas sāncensības sajūta, ir svarīgi tikt skaidrībā par tās iemesliem.

Iespējams, māte cenšas risināt tavas problēmas, kas radušās riskantas uzvedības vai kaitīgu ieradumu dēļ, cenšoties pasargāt tevi no personīgi pieļauto kļūdu sekām. Tādā veidā viņa gan nodara daudz lielāku kaitējumu, nekā labumu, ļaujot tev arī turpmāk uzvesties nepieņemamā veidā.

"To var izraisīt vainas sajūta bērna priekšā vai vēlme saglabāt varu pār viņu šajā periodā, kad viņš sāk apgūt patstāvību. Piemēram, māte var piezvanīt uz dēla darbu un pateikt, ka viņš ir saslimis, lai gan patiesībā uz biroju viņš nav devies, jo pēc iepriekšējā vakara ballītes viņam ir paģiras," skaidro Grifita.

Tev bieži nākas domāt: "Man tas nebūtu jāzina!", kad viņa detaļās stāsta par vētraino intīmo dzīvi? Vai, tieši pretēji, viņa vēlas visos sīkumos zināt par tavu personīgo dzīvi? Atklātība un godīgums attiecībās ar vecākiem ir lieliska lieta, tomēr ir kaut kāda informācija, kuru jums abiem vienam par otru nemaz nevajadzētu zināt.

"Tuvas attiecības ar māti, kas ļauj atklāti apspriest gandrīz jebkuru tēmu, ir normālas un pat labas, tomēr ir vērts padomāt par robežām. Varbūt tomēr nevajadzētu dalīties ar kādu noteiktu informāciju," rekomendē Deļuka.