Stāsta psiholoģe Anastasija Zvonareva portālā "Psychology Journal".
Kad bērns pieaug, vecāks savā ziņā pārstāj būt vecāks. Viņa funkcijas ir jāpārskata. Viņš biežāk kļūst par vērotāju, nevis aktīvu dalībnieku bērna dzīvē. To var piedzīvot kā zaudējuma sajūtu un, ja vecāks to vien māk kā rūpēties par atvasi, viņš ir sprukās. Tas ir – viņš zaudē nevis vienkārši vienu lomu, bet milzīgu savas identitātes daļu, "nesošo konstrukciju".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
