Dzemdības koridorā vai uz metāla galda. Elīnas Salnas pieredze Āfrikā un Indijā

Brīdinājums jūtīgiem cilvēkiem: izvērtējiet savu emocionālo stāvokli un piemērotību  raksta lasīšanai. Tas satur emocionāli smagu informāciju, kā arī tajā redzamas fotogrāfijas ar nepatīkamām ainām.

"Mans pirmais brauciens uz Etiopiju nebija saistīts ar dzemdniecību. Pabeigusi augstskolu, es aizbraucu uz kristiešu misijas skolu Vācijā "Youth with a Mission", kur trīs mēnešus mācījāmies un trīs mēnešus bijām praksē. Es nezināju, kur prakse iekritīs man. Tomēr zināju, ka viena no vietām, kur kursanti dodas, ir Etiopija, un tas mani vilināja – gribēju redzēt etiopiešu ciltis. Un tieši uz turieni tiku! Tagad šķiet nereāli – kā no "National Geographic" sižeta – es tiešām tur biju!? Toreiz bijām ciltī, kas joprojām mitinās māla būdiņās ar zaru jumtiem, mēs dzīvojām teltī. Sievietes tur staigā bez krūšturiem (mēs pašas gan bijām eiropeiski ģērbtas), ar kazu ādu apsienamajiem, vīriešiem ap gurniem ir vienkāršs auduma gabaliņš. Mums bija kristīgs vēstījuma mērķis, kā arī organizējām programmas bērniem (nedaudz arī pieaugušajiem) – dziedājām, dejojām, zīmējām... Sniedzām kādu primitīvu medicīnisko palīdzību – brūču apstrādi u. tml. Katrā ciltī bija tulks. Jau toreiz man bija sajūta, ka es gribu vēl kādreiz atgriezties Etiopijā. Un nākamajās reizēs tur jau biju pilsētā, kur viss ir mūsdienīgāk," Elīna sāk šķetināt atmiņas.

Kad atgriezās Latvijā, jaunā sieviete juta, ka vēlētos atkal darboties kā brīvprātīgā, bet jau ar kādām praktiskākām iemaņām, lai "būtu vairāk, ko dot". "Es lasīju par Vācijas skolas amerikāņu kursabiedrenes gaitām – viņa turpināja mācības tās pašas organizācijas vecmāšu skolā. Man tas likās tik skaisti un vērtīgi. Protams, likās nereāli pašai to uzsākt, jo skola šoreiz bija Austrālijā un kopā ar praksi mācības aizņemtu gadu. Likās – nav reāli to apmaksāt. Tomēr kaut kā šis jautājums nokārtojās – līdzīgi kā citi, meklēju atbalstītājus, rakstīju vēstules, stāstot, ko plānoju darīt un kam man vajadzīgi līdzekļi. Daļu no līdzekļiem savācu un daļu sedzu pati," atceras Elīna.