Ģimenes psiholoģijas centra "Līna" organizētajā konferencē "Labi vecāki šodien" lektori no Latvijas, Vācijas un Lielbritānijas astoņās lekcijās stāstīja par atdalīšanās un patstāvības nozīmi dažādos dzīves posmos. Viena no lektorēm konferencē bija psihoterapijas speciāliste, Junga analītiskās psihoterapijas speciāliste un supervizore Ginta Ratniece, kura aplūkoja tēmu "Bērni nu lieli un patstāvīgi – ilgi gaidītā brīvība vai sāpīga vientulība?".
Proti, šajā rakstā stāstīsim par attiecībām starp vecākiem un jau pieaugušiem bērniem, par to, cik viegls vai grūts vecākiem var būt tas dzīves brīdis, kad bērni izligzdo no vecāku mājām. Kā norāda Ratniece, visbiežāk šis brīdis pienāk tad, kad vecāki ir tā dēvētajā pusmūžā, bet šis ir arī laiks, kad vecāki papildus var piedzīvot arī pusmūža krīzi, bet par to neesot iespējams runāt lokāli. "Par pusmūža krīzi mēs runājam visas dzīves kontekstā. Balstīšos uz psihiatra Karla Gustava Junga teoriju, kurš runāja par to, ka cilvēka attīstība patiesi notiek visa mūža garumā, un viņš to sauca par individuāciju. Šīs individuācijas mērķis ir kļūt par to, kas es esmu. Mums reizēm šķiet, ka bērns piedzimst un pieaugot kļūst par to, kas viņš ir. Bet nē, tik vienkārši tas nav," norāda speciāliste.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
