LindasR plaukts - 248
Foto: Pexels
Pienākot pusmūža gadiem, arvien skaidrāk kļūst apjaušams dzīves trauslums un ķermeņa galīgums. Mūsu ego saņem krietnu dunku, un mums nākas pārvērtēt savu vietu ārpasaulē – karjerā, attiecībās, ierastajos mierinājuma avotos. Aktuāls kļūst jautājums: kas vēl es esmu bez savas pagātnes un izspēlētajām lomām? Taču pusmūža krīze jeb Viduspāreja patiesībā ir lieliska iespēja pārorientēt savu personību, atmest dzīves pirmās puses ego impulsus un atvērt apziņu diženākiem brīnumiem. Par šo tēmu Džeimss Holiss raksta grāmatā “Viduspāreja. No posta līdz piepildījumam pusmūžā”.

Iepazīstinām ar fragmentu no grāmatas, nodaļu "Neirozes piedzīvošana".

Gluži tāpat kā romantisko mīlestību var pielīdzināt īslaicīgam prāta aptumsumam, kura ietvaros mīlētāji mirkļa emociju iespaidā lemj par visu turpmāko mūžu, arī Viduspārejas vētru iespējams interpretēt kā psihisku sabrukumu – cilvēks uzvedas "kā traks" un norobežojas no citiem. Trauksmainā izturēšanās kļūst saprotama, ja atceramies, ka šajā brīdī sagrūst pieņēmumi, uz kuriem viņš balstījis līdzšinējo dzīvi, pagaidu personības izstrādātās stratēģijas dekompensējas un izirst viss pasaules redzējums. Patiesībā, ja izdodas noskaidrot emocionālo kontekstu, nekāda uzvedība vairs nešķiet traka. Mēs neizvēlamies emocijas; emocijas izvēlas mūs un darbojas saskaņā ar savu loģiku.

attiecībasAttiecības ģimenēPsiholoģijaKopdzīveTrauksme

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit