Mātes tēls: kā tas ietekmē meitu dzīvi un viņu seksualitāti pieaugušā vecumā  (4)

Psiholoģe Marija Erila portālā "Psychologies" mudina parunāt par tēmu – māte un viņas tēls, – kā tas ieteikmē meitu dzīvi nākotnē. Viņa aplūko izplatītākos mātes tipus un audzināšanas īpatnības, kuras tiek izmantotas pret meitām. Protams, šie modeļi var būt izteikti lielākā vai mazākā mērā, un visbiežāk šie stili kombinējas. Lai nenobītos no pirmajiem aprakstītajiem tipiem, jāatzīmē, ka psiholoģe savu uzskaitījumu sāk ar toksiskākiem mātes tipiem, bet noslēdz uz pavisam pozitīvas nots...

Pārmērīgi emocionāla māte, ar nenobriedušām izpausmēm dzīvē. Sieviete, kura tā arī nav spējusi ieņemt pieaugušā pozīciju dzīvē, izmantojot savu vājumu un neveiklību, lai apkārtēji risinātu viņas problēmas.

Komunikācijā ar meitu viņa pastāvīgi cenšas būt "draudzene", iespējams, pat pērk vienādu apģērbu abām. Viņa nespēj izveidot attiecības ar meitu vajadzīgajos rāmjos: bērns atrodas situācijā, kad viņam pašam nākas ieņemt pieaugušā pozīciju.

Bieži viņu meitas stāsta par to, ka par tādu māti nākas pat sarkt, bet visa pieaugušās meitas dzīve ir veltīta infantilās mātes problēmu risināšanai. Ja šādā ģimenē nav spēcīgas tēva figūras – bērnam tēvs nav klātesošs vai tēvs ieņem cietēja lomu, – pieaugusī meita uzņemsies tieši vīrieša lomu.

Infantilu mammu meitām seksualitāte parasti ir teritorija daudziem jautājumiem un grūtībām. Viņām nākas veidot sievišķības tēlu un pieauguša cilvēka seksualitāti pa gabaliņiem, kurus viņas atrod ceļā uz to – caur sievietes tēliem kino, caur citām sievietēm, kuras ir apkārt. Viņu seksualitāte var būt infantila – viņas savas juteklības atklāšanu sagaida no partnera, reti pašas izrāda iniciatīvu.

Virzība uz sievišķības harmonizāciju notiks, pieņemot sevi kā pieaugušu sievieti, izprotot sievietē "spēka" jēdzienu. Īpašu uzmanību prasīs robežu izveidošana attiecībās ar tādu māti, jo viņa var mēģināt pārmērīgi ietekmēt meitas dzīvi un pastāvīgi censties tajā piedalīties.

Tāda māte pavēl savai meitai (tiešā vai netiešā veidā) atteikties no seksualitātes. Cietsirdība var izpausties vārdos vai darbos. Bieži šādas sievietes nav apmierinātas ar savu seksuālo dzīvi, un ja meitas tēvs dzīvo ģimenē vai piedalās bērna audzināšanā, māte par viņu runā ārkārtīgi negatīvi un cenšas pārvilināt meitu savā pusē.

Dzemdējot meitu, jūtot riebumu pret vīriešiem un piedzīvojot bailes no citām sievietēm, šī māte bērnu noliek izvēles priekšā: pakļauties vai sacelties.

Šādas meitenes seksualitātē var būt īpašas obsesīvas vēlmes vai scenāriji. Bieži cietsirdīgu mammu meitas dzīvo sabiedrībā ne visai atbalstāmu seksuālo dzīvi: bērnībā piedzīvojot mātes siltuma trūkumu, viņas piedāvā savu ķermeni, lai apmaiņā pret to saņemtu mīlestību un maigumu. Šādas pieaugušas meitas regulāri var sūdzēties par to, ka viņas seksā nespēj uzticēties savām vēlmēm, bet pirmajā vietā viņām ir partnera bauda.

Šādu sarežģījumu risinājums var būt "lēnā seksa" prakse, kad priekšspēle ir pietiekami ilga un partnera kustības ir ļoti lēnas. Izmantojot šo pieeju, parādās iespēja veltīt uzmanību katram pieskārienam un uztvert glāstus.

Māte, kura nepiedalās meitas dzīvē, neizveido ar viņu jēgpilnas attiecības. Meita var sevi uztvert kā lieku elementu, kurš traucē mātei dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Bieži šādām mātēm ir aktīva seksuālā dzīve, bet meita viņām ir vai nu kaitinošs pienākums, vai arī "kļūda", kura salauzusi mātes dzīvi. Savu klātneesamību viņas nereti skaidro ar to, ka meita nav tāda, kādu māte vēlētos redzēt. Tas viss rada spēcīgas traumas. Bērnam visu dzīvi seko vainas sajūta, ko īpaši var izjust tuvi draugi un partneri.

Kā uzsver psiholoģe, tieši šādas mātes audzina pacientus ar smagiem garīgiem traucējumiem.

Klātneesošas mātes pieaugusī meita savā seksualitātē arīdzan bieži vien ir klātneesoša. Viņām praktiski ir neiespējami atrasties "šeit un tagad", viņas "aizpeld" iedomu pasaulē, atveidojot izdomātu stāstu sižetus.

Tuvās attiecībās viņām ir ļoti daudz pretrunu: šīm meitām ir sarežģīti izveidot patiesu tuvību, viņas bieži partnerim demonstrē, ka viņš viņu nenovērtē. Attiecību izjukšana šādām meitām ir daudz graujošāka nekā citām, tādā situācijā nereti pat novērojami suicīda gadījumi.

Visharmoniskāk attīstās sievietes, kuru dzīvē bijis alternatīvs sievietes modelis: silta, mīloša, gādīga. Tā var būt vecmāmiņa, vecākā māsa, skolotāja skolā. Caur šādu kontaktu meitenei izdodas saprast un pieņemt savu sievišķību.

Ja šāda alternatīva modeļa nav bijis, ir jāpaļaujas uz strukturējošu sievietes tēlu pieaugušā vecumā. Tas bieži var būt laipns un pieņemošs sieviešu terapeits, iesaka psiholoģe.

Šis ir egoistisks mātes tips. Viņa interesējas tikai par sevi, tiecas dzīvot hedonisku dzīvesveidu, atstājot meitu savas dzīves nomaļākā vietā. Meitene redz māti labākajos apģērbos, ar neticami skaistu manikīru, valdzinošu, vīriešu iekārotu.

Mātes loma šādai sievietei ir kā viņas seksuālās varas drauds. Meita pieaugot, biedē māti, viņa var sajust konkurenci un visiem iespējamiem veidiem censties apslāpēt savas meitas sievišķību un pievilcību. Tāpēc meita var justies neglīta, neatkarīgi no reālās pievilcības – ģimenē ir vieta tikai vienai skaistulei.

Kā uzsver psiholoģe Erila, vēlāk šāda māte var "mest aci" pat uz meitas pielūdzējiem. Visam ir jāgriežas tikai ap viņu un, atkarībā no pataloģijas līmeņa, viņa izmantos dažādu spēku manipulācijas, lai visu ģimenes locekļu intereses sakristu ar viņas.

Uz meitas seksualitāti šāds mātes tēls var iedarboties visai spēcīgi. It kā seksīgā māte meitai būtu ieskaidrojusi: "Tikai man ir tiesības baudīt! Bet ne tev!" Meitai būs sarežģīti gūt prieku seksā. Bieži vien šādām meitām rodas grūtības sasniegt orgasmu, un viņa ir gatava ziedot savu prieku partnera vēlmju un komforta dēļ.

Lai sasniegtu harmoniju, seksīgo mammu meitām ir jāiemācās pieņemt savas emocijas. Jāiemācās izteikt dusmas un konfrontēt toksiskas mātes un citas, līdzīga tipa sievietes.

Šis ir absolūti pretējs tēls seksīgajai mammai. Frigidā māte ap jutekliskuma tēmu izplata teju nāvējošu aukstumu, nosodot un paužot pazemojumu jebkurām seksuālās uzvedības izpausmēm. Noliedzot seksualitāti, flirtu, iemīlēšanos, viņa meitai māca, ka juteklība ir kaut kas nepieņemams un necienīgs. Bieži, runājot par šādām tēmām, māte var lietot pat ļoti skarbus apgalvojumus. Īpaši tas var izpausties vīriešu virzienā, kuru iekāres tēls būs pretstatā patiesai mīlestībai un dvēseles tīrībai.

Bieži meitas pusaudžu vecumā sadumpojas pret mātes attieksmi, iekļūstot pat neiedomājamākajās galējībās, nonākot pat visai bīstamās situācijās un nereti pat kādās atkarībās. Vienlaikus viņu seksualitāte paliks "nebrīvē". Jo spēcīgāka mātes attieksme par šo jautājumu meitas galvā būs "iesēta", ka tas ir necienīgi, jo briesmīgāki būs veidi, ar kuriem meita centīsies pārraut šīs važas. Bet vairumā gadījumu šie centieni ir lemti neveiksmei, tie vien spēcīgāk pievelk mezglu, skaidro psiholoģe.

Kā uzsver speciāliste, – katrai sievietei vissarežģītākais uzdevums ir mātes tēla atstāšana maliņā, pārstājot rīkoties pret vai saskaņā ar viņas morāli. Atrast sevi un savu būtību, nevis ņemt vērā tikai mātes viedokli. Atrast savu identitāti ir svarīgi ikvienai sievietei, bet frigido mammu meitām – jo īpaši būtiski.

Kad meitene, rotaļājoties "protestos", noliks "ieročus" un paraudzīsies pati uz sevi pa īstam, tad varēs runāt par virzīšanos harmoniskas seksualitātes virzienā, uzsver Erila.

Šī māte sevī apvieno no visa pa druskai – viņa var būt cietsirdīga, egoistiska un visu aizliedzoša, kura no malas gan šķiet pavisam mīļš cilvēks. Viņas tuvinieku dzīvi piepildīs ilgas un slāpējoša brīvības trūkuma sajūta.

Meita nevar pažēloties par šādu mammu, faktiski – teroru mājās. Viņa nevienā neradīs atbalstu un beigu beigās tikai pārliecināsies par pašas netaktiskumu. Tāda māte ir kā Pelēkais vilks no pasakas par Sarkangalvīti, kurš uzģērbis labestīgās vecmāmiņas drēbes.

Ik brīdi mājās būs jūtama dubultās morāles taktika. "Jā, meitiņ, ej pastaigāties ar draudzenēm. Kuram gan šeit būs interesanti ar mani, nekas, kaut kā viena pasēdēšu," – saka mamma ar drebošām lūpām. Ir absolūti neiespējami izvēlēties pareizo uzvedību, jo māte vienmēr atradīs veidu, kā uzjundīt vainas sajūtu. Viņai tas ir galvenais instruments, kā veidot attiecības, kas vērstas tikai uz viņu vienu pašu.

Un atkal runa ir par audzināšanas tipu jeb precīzāk, bērniem, kurus vēlāk var sastapt psihosomatisko slimību klīnikās vai arī pie ārstiem ar diagnozēm – ēšanas traucējumi. Tādas sievietes teiks, ka māte nekad nav runājusi par jūtām tieši, bet gan ar emocionālās šantāžas palīdzību, piespiežot meitu rīkoties pret savu gribu, bet mātes interesēs.

Runājot par seksualitāti, šādai meitai vienmēr šķitīs, ka partneris pret viņu nav patiess. Kad viņš ar prieku atcerēsies iepriekšējo nakti, viņa domās, ka te kaut kas nav tā un viņam gan jau ir kādi slēpti nodomi.

Ceļš, lai sevi dziedinātu, šādām sievietēm bieži vien ved caur reliģiju vai kādām garīgās pasaules organizācijām, kur viņas mācās būt patiesas un justies pieņemtas.

Raugoties no psiholoģiskā viedokļa, kā uzsver speciāliste, visupirms ir darbs ar vainas sajūtu un prasmes mijiedarboties ar pasauli apgūšana – bez manipulācijām un vainas sajūtas.

Vēl viens apvienoto stilu mātes tips. Meita ir rūpju ieskauta, māte praktiski savu atvasi padara par dievību, kuru pielūdz visa ģimene. Meitas vēlmes ir likums, tās bieži vien nevis vienkārši tiek izpildītas, bet pat jau iepriekš paredzētas. Meitas panākumi tiek celti teju debesīs.

Bieži šādai mammai var būt pazemināta pašvērtība, un viņa ar meitas ideālo bērnību tiecas "izārstēt" pašas ne īpaši laimīgo bērnību.

Šādas audzināšanas galvenie zemūdens akmeņi ir meitas niecīgā socializācija un neprasme tikt galā ar vilšanās sajūtu. Pakāpeniski, atkarībā no vecuma, bērnam ir svarīgi pārdzīvot situācijas, kad viņa vēlmes saskaras ar ārēju pretestību. Tas ir pamats veselīgai personībai, kas izturīga pret stresu.

Bez šādas bāzes mēs satiekam infantilu pieaugušu sievieti, kurai piemīt tieksme pārmērīgi dramatizēt visu sev apkārt. Šādas meitenes seksualitāte var būt infantila, to papildina kādi tērpi, teatrālas pozas un pārspīlētas emocijas. Tāpat šādas sievietes var nemitīgi mainīt partnerus, negūstot no viena cilvēka visu vēlamo īpašību paleti.

Strukturējoša būs pieredze attiecībās ar vīrieti, kurš var skaidri izveidot robežas un parādīt savai mīļotajai, ka tas ir viņas pašas interesēs. Pieaugšanas pieredzei, kurai vajadzēja notikt jau sen, "vistu mātes" meitām var būt ļoti sāpīga. Lai to pārvarētu, būs vajadzīgs ne mazums mīlestības un ticības labajam.

Šis ir praktiski ideālās mātes tips. Viņai ir harmoniski veidotas attiecības ar pašas seksualitāti. Viņa ne īpaši izpaužas šajā sakarā, nedalās par to detaļās. Bet ja pieaugušā vecumā meita jautās par mātes seksualitāti, viņa sapratīs, ka māte ir bijusi laimīga.

Neesot tiešām liecībām, meita izdara tādus secinājumus pēc netiešām pazīmēm: atceroties vecāku intonāciju, kad viņi ne jau velti precīzi noteikuši laiku, kad meitai jāatgriežas mājās pēc ballītes; pēc abu vecāku starojošām sejām pēc atpūtas ārpus mājas – tas viss noteikti nav tikai svaiga gaisa iespaidā!

Tāda māte izrāda pietiekami daudz maiguma pret savu meitu, viņa ir labvēlīga un draudzīga, bet vienalga paliek māte, neuzprasoties kļūt par draudzeni meitai.

Augt tādos rāmjos ir patīkami un droši: nepatīkama saskaršanās ar ārējo pasauli var arī nebūt, bet meita ir pārliecināta: lai kas arī nenotiktu, lai kādās nepatikšanās viņa neiekultos, māte vienmēr palīdzēs un atbalstīs, ar viņu vienmēr varēs parunāt.

Līdz ar meitenes pieaugšanu un seksualitātes jautājumu aktualizēšanos, māte – līdzzinātāja visu vienmēr izdarīs laicīgi: nopirks meitai pirmo krūšturi, aizvedīs pie kosmetologa, ja pusaudžu gados viņai uz ādas parādīsies pūtītes, apspriedīs jautājumus par menstruācijām un epilāciju, rekomendēs veidot harmonisku garderobi. Un vienlaikus mierīgi uztver jaunības "brīnumus" – dīvainus matu griezumus un krāsas.

Ja meita vaicās, māte parunās par seksu, pastāstīs vissvarīgākās lietas, nebiedējot meitu, bet arī negrūžot pirmā pretimnācēja apskāvienos. Atklājot sev pasauli, pieļaujot kļūdas, meita drošāk ies pa dzīvi un tas tādēļ, ka aiz viņas ir spēcīga, bet vienlaikus neuzkrītoša un neuzmācīga aizmugure – māte un tēvs.

Kā uzsver psiholoģe, katram cilvēkam ir kādi aizvainojumi no bērnības, tiem ir dažāds dziļums un dažāds spēks. "Dažreiz, ar klientiem apspriežot viņu bērnību, var piedzīvot spēcīgas emocijas attiecībā pret viņu vecāku uzvedību. Tomēr pieaugušā vecumā mēs raugāmies plašāk un tālāk, un saprotam: lai cik sarežģīta nebūtu mātes personība, tas skaidrojams ar viņas bērnību un laikmetu, kurā viņa augusi. Tagad katrs no mums ir pieaudzis cilvēks, kurš nes pilnu atbildību par savu dzīvi un laimi. Ir jāatlaiž bērnības aizvainojumi, jāspēj sevi harmonizēt, ja ir gadījušās kādas dziļas garīga rakstura traumas, un jābūt pavisam citādai mātei saviem bērniem," iedvesmot cenšas psiholoģe Erila.