"Daba cilvēkus nav radījusi pastāvīgam, ilgstošam troksnim, neesam fizioloģiski uzbūvēti tādiem pārbaudījumiem. Mūsu ausis noteikti nav piemērotas dzīvei mūžam aktīva vulkāna pakājē, kur dzirdams nepārtraukts troksnis. Daba vēlējusies, lai cilvēks saklausītu lapu čaboņu, kad uzglūn kāds bīstams zvērs, lai medījot dzirdētu, kur skrien zaķis.
Taču cilvēces radītās tehnoloģijas pārkāpj dabisko fizioloģisko robežu," stāsta "Veselības centru apvienība" otolaringologs Rihards Urtāns.
Pasaulē pieņemtais skaņas intensitātes solis ir trīs decibeli. Pieaugot skaņas intensitātei par trim decibeliem, pieļaujamais klausīšanās ilgums samazinās divas reizes. Piemēram, 50 decibelu skaņas intensitātē runā viens cilvēks. Ja vienlaikus runās divi cilvēki, skaņas intensitāte būs pieaugusi par trim decibeliem un nu jau sasniegs 53 decibelus," skaidro ārsts. Atzīts, ka pie skaņas intensitātes līdz 70 decibeliem dzirde netiek bojāta, skaidro otolaringologs.
Dzirdes zudums var būt neatgriezenisks
Pasaules Veselības organizācija (PVO) atzīst, ka pasaulē troksnis ir otrs būtiskākais vides kaitīgais faktors aiz vides piesārņojuma. 2015. gadā PVO brīdināja, ka pieaug dzirdes bojāšanās jauniem cilvēkiem, izklaides nolūkā caur austiņām uztverot troksni. Aptuveni 1,1 miljards pusaudžu un jaunu cilvēku līdz 35 gadiem pasaulē ir pakļauti potenciālam sensoneirālam dzirdes zudumam, ko izraisa pārāk liela intensīvas skaņas ietekme.
PVO dati (par vidēju un augstu ienākumu valstīm) liecina, ka 50% cilvēku grupā no 25 līdz 30 gadiem ir pakļauti nedrošam trokšņa līmenim.
"Dzirde pamazām var bojāties, var parādīties nepārejošs troksnis ausīs, kas saglabājas visu mūžu un ar ko ir grūti sadzīvot. Ir jāapzinās, ka trokšņa izraisītie dzirdes traucējumi un dzirdes zudums var būt neatgriezenisks, tādēļ būtu jāveic preventīvas darbības, lai to novērstu," brīdina Urtāns.
Pētījumu dati ir pārliecinoši
Cenšoties izprast ar austiņu izmantošanu saistītās potenciālās dzirdes problēmas, pasaulē tiek veikti pētījumi un izdarīti svarīgi secinājumi. Urtāns stāsta: "2017. gadā Zviedrijā veiktais pētījums uzrādīja, ka jaunieši, kuri ikdienā klausās mūziku skaļumā virs 85 decibeliem vairāk nekā trīs stundas dienā, ievērojami biežāk saskaras ar troksni ausīs un viņiem biežāk tiek atklāta dzirdes pasliktināšanās. Konstatēts arī, ka 10% jauniešu, kuri klausās mūziku austiņās, to dara ievērojami skaļi jeb skaņas intensitātes diapazonā no 90 līdz 100 decibeliem.
Savukārt 2018. gadā Nīderlandē veikts pētījums, kurā piedalījās 3316 bērni no deviņiem līdz 12 gadiem. Dzirdes pasliktināšanās augstajās skaņas frekvencēs tika konstatēta 14,2 % bērnu. Tas ir liels skaitlis! Problēma ir tajā, ka bērns šo dzirdes pasliktināšanos neizjūt, ar gadiem pierod, ka dzirdes slieksnis aizvien pieaug, un paiet ilgs laiks, līdz sāk sajust dzirdes pasliktināšanos. Šajā 14,2% grupā ikvienam tika atklāts kāds dzirdes nerva bojājums un konstatēta tā saistība ar austiņu izmantošanu ikdienā. Tiesa, pētījumā atklājās, ka ir bērni, kuri katru dienu klausās mūziku austiņās, taču viņiem dzirdes bojājums nav konstatēts. Iespējams, viņi austiņas lietoja pareizi, ar mazāku skaņas intensitāti."
Kas notiek ausīs un kāpēc rodas dzirdes bojājuma risks?
Svarīgi, cik laika pavadīts, klausoties mūziku drošā skaņas intensitātē – jo ilgāks laiks paiet augstākā skaņas intensitātē, jo lielāka iespēja sabojāt dzirdi.
"Bojājums rodas iekšējā ausī dzirdes gliemeža matiņšūnās, kas ir mūsu dzirdes receptori – saņemto mehānisko impulsu tie pārvērš elektriskā impulsā. Nerodoties bojājumiem, dzirdes gliemezis var izturēt noteiktu skaņas slodzi, taču, jo lielāka ir skaņas intensitāte, jo ātrāk ausis nogurst. Ja šī robeža ir pārsniegta, pamazām sāk veidoties bojājums. Līdzīgi kā ar cilvēka balsta un kustību orgānu sistēmu – varam intensīvi trenēties, taču ir noteikts limits, cik muskuļi var izturēt. Kad slodzes ir par daudz, muskuļi plīst, cīpslas un audi gūst traumu.
Dzirdes gliemeža iespējas arī nav bezgalīgas – to pārslogojot, matiņšūnu līmenī veidojas asinsizplūdumi un traumas. Sākumā šie bojājumi vēl ir novēršami, taču tas iespējams ne vienmēr.
Cik drīz dzirdes traucējumi kļūs neatgriezeniski, atkarīgs no tā, cik intensīvi – ilgi un bieži – ausis būs pakļautas troksnim," skaidro otolaringologs.
Mūzikas klausīšanās austiņās – ar mēru
Noskaidrots, cik un kā cilvēki drīkst klausīties austiņas, lai nerastos iekšējās auss dzirdes gliemeža nogurums.
"Austiņās var sasniegt lielu skaņas intensitāti – līdz pat 100 decibeliem. Taču, jo intensīvāku skaņas klausīšanos izvēlamies, jo īsāku laiku drīkst klausīties, nenodarot sev pāri. Mūziku ar 80 decibelu skaņas intensitāti ir pieļaujams klausīties līdz aptuveni 40 stundām nedēļā vai vidēji nepilnām sešām stundām dienā. Tiklīdz tiek sasniegta 100 decibelu skaņas intensitāte, lai neveidotos dzirdes bojājums, mūziku drīkst klausīties tikai līdz 24 minūtēm nedēļā. Kādēļ tā? Pasaulē pieņemtais skaņas intensitātes solis ir trīs decibeli. Pieaugot skaņas intensitātei par trim decibeliem, pieļaujamais klausīšanās ilgums samazinās divas reizes.
Piemēram, 50 decibelu skaņas intensitātē runā viens cilvēks. Ja vienlaikus runās divi cilvēki, skaņas intensitāte būs pieaugusi par trim decibeliem un nu jau sasniegs 53 decibelus," skaidro ārsts.
Atzīts, ka pie skaņas intensitātes līdz 70 decibeliem dzirde netiek bojāta.
Kā bērniem un jauniešiem lietot austiņas, nenodarot pāri dzirdei?
- Vienkāršs veids, kā saprast, vai tas, kurš klausās mūziku austiņās, to dara droši: ja, blakus stāvošais cilvēks mūziku var labi sadzirdēt, skaņas intensitāte austiņās noteikti ir par lielu.
- PVO ieteiktais pieļaujamais diapazons ir skaņas intensitāte no 70 līdz 83 decibeliem, klausoties austiņās ne ilgāk par astoņām stundām diennaktī. Tā kā dažiem cilvēkiem ausis var izrādīties jutīgākas uz akustiskām traumām nekā citiem, drošs veselīgais kompromiss būtu 75 decibelu skaņas intensitāte.
- Modernajiem viedtālruņiem ir lietotnes, kas mēra veselības datus, tostarp, troksni, klausoties austiņās, un parāda, cik un kāda intensitātē nedēļas laikā lietotājs ir klausījies mūziku. Lietotnē var veikt iestatījumu, lai saņemtu brīdinājumu, pārsniedzot normu, un arī automātiski klusinātu skaņu austiņās. Ja piemēram, vecāki vēlas, lai bērna austiņās nebūtu pārsniegti veselībai nekaitīgie 75 decibeli, šādu robežu var iestatīt, tā nodrošinot pienācīgu dzirdes higiēnu. Tiesa gan, bez sarunas par šo tēmu arī neiztikt, jo īpaši, ar pusaudzi. Būs vien jāizskaidro iespējamie riski un sava rīcība jāpamato.
- Var izvēlēties īpaši modernas austiņas, kas maskē apkārtējo troksni. Šādas austiņas gan nav lēts prieks, toties tām ir noderīga priekšrocība – tās slapē apkārtējo troksni, tomēr reaģē, ja piemēram, uzrunā kāds cilvēks vai uzrej suns. Kādēļ tās ir labas? Apslāpējot apkārtējo troksni, var labāk saklausīt mūziku un ir mazāka vajadzība klausīties to pēc iespējas skaļāk.
- Ir tāds teiciens: praktizē to, ko sludini. Tas ir noderīgs padoms vecākiem, kuri arī paši lieto austiņas. Rūpējoties par jaunās paaudzes dzirdi, jārāda pozitīvs piemērs.
- Svarīgi ir sekot līdzi bērna sajūtām – varbūt sūdzas, ka ausīs pīkst vai ausis šad tad sāp, vai, iespējams, kāda brīdī bērnam rodas iepriekš nebijusi nepatika pret konkrētiem trokšņiem (metāls saskaras ar metālu u.tml.). Šādas pazīmes norāda uz to, ka ausis ir trokšņa nomocītas un tātad – jārīkojas, kamēr nav par vēlu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
