LindasR plaukts - 285
Foto: Pixabay
Kas īsti notiek ķeizargrieziena laikā – soli pa solim, kā un vai tam var sagatavoties jau grūtniecības laikā, kāda ir standarta prakse Latvijas stacionāros? Kāds ir pēcdzemdību laiks pēc operācijas no fiziskās un emocionālās puses? Kādi var būt dziedinošie rituāli pēc šāda veida dzemdībām. Par to stāsta Latvijas Dūlu apvienības dūlas Vaira Avota un Kristīne Reikmane, kā arī dūla un vecmāte Inga Babure.

Latvijā 2019. gadā ķeizargrieziena dzemdībās savus mazuļus ir sagaidījusi 4061 mamma. Tie ir apmēram 22 procenti no visām dzemdībām. Lielākoties tas ir bijis steidzams jeb akūts ķeizargrieziens, tomēr arī plānoto ķeizargriezienu skaits ir ievērojams (Veselības statistikas datu bāze).

No mammām Latvijā aprīlī, Starptautiskā ķeizargrieziena mēneša ietvaros, kam dūlas vadīja bezmaksas tiešsaistes lekciju par ķeizargriezienu, varēja saklausīt īpaši daudz neskaidrību par ķeizargrieziena nepieciešamību, iespējām no tā izvairīties, norisi un dažādajām praksēm stacionāros, pēcdzemdību laiku un par nākamajām grūtniecībām un dzemdībām pēc ķeizargrieziena operācijas. Ieskanējās jautājumi par iespēju samīļot bērniņu jau uzreiz turpat operāciju zālē, dažas mammas pastāstīja, ka ārzemēs tas ir iespējams, un interesējās, kad šādas vēsmas varētu ienākt arī Latvijas stacionāros. Pasaulē to pazīst kā cieņpilno ķeizargriezienu (gentle cesarean). Aplūkosim, ko tas īsti nozīmē.

Ķeizargrieziena dzemdības arī ir dzemdības


Foto: Shutterstock

Lai arī dzemdību process ķirurģiskā veidā fizioloģiski nenoliedzami ir citāds un tam ir savs emocionālais fons, tomēr tās ir dzemdības, piedzimšana. Ir virkne apstākļu, kurus emocionāli iespējams piedzīvot arī ķeizargrieziena dzemdībās.

Jau iepriekš iespējams apdomāt, kas mammai var palīdzēt saglabāt mieru un kā izdzīvot brīžus, kas ir satraucošāki.

Tāpat kā gatavojamies fizioloģiskām dzemdībām, ir iespējams sagatavoties arī ķeizargriezienam, bieži arī steidzamos gadījumos. Arī šādā operācijā ir iespējams iesaistīt gan pašu mammu kā aktīvu līdzdalībnieci, gan arī viņas partneri, ģimenes locekli vai citu atbalsta personu papildus drošībai un pilnvērtīgai uzmanībai, kamēr ārstējošā komanda rūpējas par māmiņas fizisko veselību.

Mammas resursu lādītē var būt elpošanas tehnikas (piemēram, brīdī, kad tiek ievietots katetrs vai epidurālā anestēzija), cilvēks, kas ir līdzās un iedrošina, tiek atbildēts uz mammas jautājumiem un neskaidrībām, mamma pārzina, kas notiek kurā brīdī un kādas medicīniskas darbības tiek veiktas, kas notiks pēc tam un ko var sagaidīt. Jau iepriekš iespējams apdomāt, kas mammai var palīdzēt saglabāt mieru un kā izdzīvot brīžus, kas ir satraucošāki. Klasiskie dzemdību sagatavošanas kursi noder arī šeit un viss cits grūtniecības laikā apgūtais, neatkarīgi no dzemdību procesa reizēm neparedzētajiem pavērsieniem.

Cieņpilna ķeizargrieziena vide


Foto: Shutterstock

Operāciju zālēm ir savi ierobežojumi, tomēr atļausimies pasapņot un uzzīmēt ainu, kāda tā reizēm jau notiek pasaules dzemdību nodaļās. Fizioloģiskajās dzemdībās īpaši runā par dzemdību vidi. Cilvēks kā zīdītājs dzemdību laikā atgriežas pie pirmatnējām maņām, un procesi rit raitāk, ja tiek respektēta šāda pirmatnēja vide – pieklusināta, pustumša, miera un mīlestības pilna vide, kas raisa mammas instinktus, ļauj būt saskaņā ar sevi, savu ķermeni un sagaidīt mazo. Tieši šādā vidē spēj plūst dzemdībām nepieciešamais oksitocīns jeb mīlestības hormons. Ķeizargrieziena gadījumā hormonu iesaiste ir izmainīta, īpaši plānveida operācijās, tomēr jāņem vērā, ka oksitocīns ir ļoti svarīgs hormons arī pēc dzemdībām – tas liek sarauties dzemdei tās agrākajā stāvoklī un ietekmē zīdīšanu. Tieši placentas atdalīšanās ir signāls mammas ķermenim uzsākt zīdīšanu. Piemērotāka vide dzemdību laikā var palīdzēt arī atlabšanas posmā pēc dzemdībām.

Personāla balsis var būt pieklusinātākas un mamma (vai tētis) drīkstētu lūgt būt tie cilvēki, kurus jaundzimušais dzird kā pirmos šai pusē.

Tāpēc arī ķeizargrieziena operācijā, vienojoties ar aprūpes komandu, lai nodrošinātu noskaņu, var izmantot mūziku vai iepriekš ierakstītu meditāciju, mammas kāzu pirmo valsi, relaksējošas vai tieši otrādi, uzmundrinošas skaņas, kas liek uzburt patīkamāku un siltāku ainu par vēso operācijas galdu, kur mammas visbiežāk atrodas tā sauktajā Jēzus pozā ar izplestām rokām bez kustību brīvības. Gaisma operāciju zālē tiek piemērota ārstu darbam, to mainīt nebūtu vēlams, tomēr, piemēram, personāla balsis var būt pieklusinātākas un mamma (vai tētis) drīkstētu lūgt būt tie cilvēki, kurus jaundzimušais dzird kā pirmos šai pusē.

Pasaulē dūlas, atbalstot mammas ķeizargriezienā, izmanto arī aromterapiju, fotografē piedzimšanas mirkli un palīdz mammai ar novietot bērniņu uz krūtīm – abi atrodas āda-āda kontaktā. Reizēm pasaules slimnīcās izmanto caurspīdīgu operācijas "logu" vai to uzreiz nolaiž, kolīdz bērniņš tiek izcelts no mammas iegurņa dobuma. Arī šeit jāatceras, ka, iespējams, ne katra mamma to vēlētos, un aizslietnis operāciju laikā tieši ir ieviests galvenokārt pacienta ērtības dēļ, lai savā veidā viņu pasargātu, ķeizargrieziena laikā lielākoties mamma ir nomodā un pie pilnas apziņas. Pulsa, asinsspiediena un citi mērītāji, kā arī intravenozā sistēma, kas jebkuras operācijas laikā ir obligāti, var būt novietoti vairāk uz mammas kreisās rokas, un mamma var jau iepriekš sagatavoties, lai plecu daļa būtu iespējami brīvāka no drēbēm. Tādējādi jau uzreiz pēc pirmās operācijas daļas bērniņš jo drīz var satikties ar savu mammu, vairāk par vaidziņa saskaršanos un ātru traukšanos prom.

Āda-āda kontakts ar zīdainīti


Vai ķeizargrieziena laikā drīkst lūgt vēlīnu nabassaites noklemmēšanu un āda-āda kontaktu ar zīdainīti?

Operācija pēc definīcijas ir ātrs ārstu darbs, kura laikā ārstiem jāpaveic galvenais, nodrošinot veiksmīgu iznākumu. Lēnas, mierpilnas, katra ritmu respektējošas pieejas ne vienmēr var būt iespējamas. Lai varētu ļaut nabassaitei izpulsēt, tās ir vairākas minūtes, kuru laikā ārsti ir ierobežoti savās darbībās, piemēram, placentas izņemšanā, kas var palielināt asiņošanas risku. Iespēju mammai ar vēdera muskuļiem "izstumt" mazo, kopā ar ārstiem saņemot bērniņu un darbojoties kā komandai, ne vienmēr var īstenoties ātro darbību dēļ. Dūla Vaira Avota ir pieredzējusi Meksikā ķeizargrieziena operāciju laikā, ka ārsts aicina mammu līdzdarboties, domāt, elpot un tā kā tiešām izelpot bērniņu, ārstam mazo tikai izceļot.

Visas izmaiņas dzemdību vidē vēsturiski ir sākušās ar vecāku iesaisti šajos procesos.

Katrā ziņā ar iepriekš apdomāt un aprunāties ar operējošo ārstu, lai mazais tiktu pārcelts pie mammas uz krūtīm (ar noteikumu, ka mammai ir atsevišķa atbalsta persona, kas palīdz pieturēt bērniņu), kamēr ārsti darbojas, lai izņemtu placentu un pabeigtu operāciju. Šādā gadījumā nabassaiti varētu noklemmēt vēlāk un mamma jau uzreiz var būt āda-āda kontaktā ar savu bērniņu, stabilizējot ķermeņa temperatūru, veicinot instinktus un zīdīšanas uzsākšanu (ko PVO iesaka veikt pirmajās 60 minūtēs), un arī kolonizējot mazo ar vērtīgo mikrofloru, kas šoreiz daļēji ir izpalikusi, jo bērniņš nav izgājis caur mātes dzemdību ceļiem. Mikrobiomas pētījumi (piemēram, Baby Biome Study) guvuši īpašu popularitāti pēdējos gados, atklājot, ka tieši šī bērniņa pirmā saskare ar mātes dažādajiem labvēlīgajiem mikroorganismiem varētu būt nozīmīga ilgtermiņa imunitātes veidošanā un citu organisma sistēmu attīstībā (īpaši gremošanas un smadzeņu).

Vai iejūtīgā pieeja ir savienojama ar operāciju zāles prasībām


Foto: Shutterstock

Lai arī ķeizargrieziena operācija, akūta vai plānota, ir ķirurģiska un tomēr ārkārtas iejaukšanās, tāpat zinām, ka situācijas var būt dažādas un katrai dzemdību nodaļai var būt savi ierobežojumi, tomēr pasaules prakse rāda, ka, piestrādājot pie loģistikas izaicinājumiem (piemēram, telpu plašums vai atbalsta personas klātbūtne operācijas laikā) un informējot ārstējošo personālu par dažādajām pieejām, ir iespējams piemērot vidi un orientēties uz mammas un ģimenes vajadzībām arī šajā dzemdību veidā. Arvien vairāk parādās pētījumi, kas apliecina, ka cieņpilna ķeizargrieziena prakses ir drošas – salīdzinot ar "tradicionālo" ķeizargriezienu, cieņpilnajā veidā infekciju risks nav nozīmīgs (Bronsgeest, Wolters, Freeman, 2019), komplikāciju skaits ir vienāds vai zemāks (Magee, Battle, Morton et al., 2014) un vecāki augstu novērtē pozitīvo dzemdību pieredzi (Onsea, Bijnens, Van Damme et al., 2018).

Katra ģimene var aicināt ārstējošo personālu uz atklātu, cieņpilnu sarunu un meklēt veidus, kā būt līdzsvarā starp cilvēcisko un iejūtīgo pieeju, kas ģimenēm ir tik nozīmīga, un operatīvu rīcību arī krīzes situācijās.

Mammas Latvijas Dūlu apvienības lekcijā atzina, ka Latvijā prakses atšķiras katrā stacionārā un ir redzami cieņpilna ķeizargrieziena elementi, piemēram, iesaistot tēti tūlītējā atlabšanas posmā, kamēr mamma atrodas novērošanā, tētis var būt kopā ar bērniņu un ir ieteikts āda-āda kontakts. Daudzas atzina, ka ar ilgām cer uz dienu, kad visi iepriekšminētie punkti būtu iespējami lielākajā daļā ķeizargrieziena dzemdību. Katra ģimene var aicināt ārstējošo personālu uz atklātu, cieņpilnu sarunu un meklēt veidus, kā būt līdzsvarā starp cilvēcisko un iejūtīgo pieeju, kas ģimenēm ir tik nozīmīga, un operatīvu rīcību arī krīzes situācijās, starp ārstu atbildību un stacionāra noteikumiem un mammas, partnera un bērniņa emocionālo labsajūtu. Visas izmaiņas dzemdību vidē vēsturiski ir sākušās ar vecāku iesaisti šajos procesos. Uz ģimeni centrēta medicīna ir kļuvusi gluži par modes lietu, arī cieņpilns ķeizargrieziens var būt daļa no tā un pieejams arvien plašākam lokam.

Latvijas Dūlu apvienība bezmaksas lekciju par ķeizargrieziena dzemdībām vari noklausīties Latvijas Dūlu apvienības "Facebook" lapā šeit.

Atsauces:

  • Baby Biome Study. UCL. Pieejas veids: https://www.ucl.ac.uk/global-health/research/a-z/baby-biome-study
  • Bronsgeest, K., Wolters, V., Freeman, L. M., Te Pas, A. B., Kreijen-Meinesz, J. H., & Boers, K. E. (2019). Short report: Post-operative wound infections after the gentle caesarean section. European journal of obstetrics, gynecology, and reproductive biology, 241, 131–132. https://doi.org/10.1016/j.ejogrb.2019.03.002
  • Magee, S. R., Battle, C., Morton, J., & Nothnagle, M. (2014). Promotion of family-centered birth with gentle cesarean delivery. Journal of the American Board of Family Medicine : JABFM, 27(5), 690–693. https://doi.org/10.3122/jabfm.2014.05.140014
  • Onsea, J., Bijnens, B., Van Damme, S., & Van Mieghem, T. (2018). Exploring Parental Expectations and Experiences Around "Gentle" and "Standard" Caesarean Section. Gynecologic and obstetric investigation, 83(5), 437–442. https://doi.org/10.1159/000481284

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!