Kā svinēt ģimenes svētkus ar bērniem, ja vecāki šķīrušies

Iveta Aunīte stāsta, ka veselīgas un draudzīgas attiecības starp vīrieti un sievieti, kas agrāk bijuši pāris, ir iespējams izveidot, ja vien abi ir pietiekami saprātīgi un viņiem rūp bērna vajadzības. Svētkus var svinēt gan kopā, gan veidot jaunas tradīcijas.

"Ja mamma un tētis vairs nedzīvo kopā, tas nenozīmē, ka bērns ir palicis bez ģimenes. Svētkus var un vajag svinēt – arī nepilnās ģimenes var ieviest savas tradīcijas, kā svinēt ģimenes dienu. Pikniks, pārgājiens, kopīgas vakariņas, parka apmeklējums, īpašas receptes pagatavošana vai kādas mīļas spēles spēlēšana – jebkas, ko izlemj ģimene un visiem rada prieku, patiks arī bērniem. Galvenais ir izvēlēties bērna vecumam atbilstošas nodarbes, kā arī bērna vecumam atbilstoši viņu par tām informēt," iesaka Iveta Aunīte.

Līdz trīs gadu vecumam bērna vecāki ir tie, kas izlemj, kā turpmāk tiks svinēti kopīgie svētki. Četrus gadus veciem bērniem vecumposma īpatnība ir atdarināšana. Viņi vēro vecāku uzvedības modeļus un mācās, kā uzvesties, kad būs pieauguši. Šajā vecumā bērnu informē, kā un kas notiks. Svarīgi skaidrot secību un kārtību, kā noritēs diena. Piemēram, rīta pusi bērns pavadīs ar mammu un gatavos kādu kārumu, bet pēcpusdienā tiksies ar tēti un dosies uz parku. Var vienoties, ka vienos svētkos bērns brauks pie viena vecāka, citos – pie otra. Ja bērns saka, ka viņš tā negrib, viņu var uzklausīt un ņemt to vērā, tomēr gala lēmumu šajā vecumposmā pieņem vecāki. No deviņu gadu vecuma vajadzētu vairāk rēķināties ar bērna interesēm un jau iesaistīt viņu lēmumu pieņemšanā.

Iveta Aunīte skaidro, ka uzreiz pēc šķiršanās reti kurš pāris spēj sazināties un būt viens otram blakus bez saasinātām emocijām, kuras, protams, jūt arī bērni. Vidēji divi gadi – tik ilgam laikam jāpaiet, lai emocionālais fons kļūtu mierīgāks un bērni pieņemtu, ka mamma ar tēti vairs nedzīvo kopā un negaida, ka varētu notikt ģimenes atkalapvienošanās. Tātad – ja ģimene ir šķīrusies nesen un šogad kopīga svinēšana emocionāli ir pārāk grūta, tas nenozīmē, ka tas neizdosies citus gadus. Svarīgi ir ieplānot tikšanās reizes ar brālēniem, māsīcām un abu pušu vecvecākiem, jo pēc šķiršanās nepazūd arī visa paplašinātā ģimene un dzimta. Vecāki ir tie, kas vienojas, kādā formātā vecāki un bērni turpmāk satiksies svētku laikā. Formas ir ļoti dažādas – var svinēt kopā, bet var vienoties, ka vienu svētku dienu pavada ar vienu vecāku, otru – ar otru. Ģimenes dienu var organizēt arī tā, ka daļēji to pavada ar mammu un daļēji – ar tēti.

Kopā svinot gan tradicionālos, gan ģimenes svētkus, jāņem vērā vairāki priekšnosacījumi, lai situācija neizvērstos mulsinoša un nesaprotama bērnam un arī pašiem vecākiem. Ja tiek nolemts par labu svētku svinēšanai kopā, kas bērniem ir ļoti svarīgi ģimeniskās sajūtas saglabāšanai, vecākiem ir jāuztur draudzīgas un labas, bet lietišķas attiecības. Vecāki var sabučoties un draudzīgi viens otru apskaut, bet uzmanības izpausmēm vienam pret otru jābūt tādām, kas nedotu bērnam cerību, ka viņi tomēr varētu būt kopā. Tas palīdzēs bērnam reālistiski skatīties uz notiekošo un nedos veltas cerības par mammas un tēta kopābūšanu. Vēlāk tas arī palīdzēs vieglāk pieņemt, ka tētim vai mammai var būt jauns draugs vai draudzene, kas arī kļūs par ģimenes daļu. Tomēr, ja ir jūtams, ka pēc kopīgām tikšanās reizēm un esot visiem atkal kopā, bērni tomēr nejūtas labi, tas ir iemesls noskaidrot, kāpēc tā. Šādās situācijās var apmeklēt psihologu, un vēlams, lai uz vizīti atnāktu abi vecāki.

Jebkurā gadījumā svētkos vecākiem ir jāmēģina bērna prieku un kopā būšanu nostādīt augstāk par savām emocijām un atrast veidu, kā sirsnīgi pavadīt Ģimenes dienu vai citus svētkus. "Es tiešām vecākiem iesaku izveidot jaunas tradīcijas, nodoties kādām jaunām, kopīgām aktivitātēm un atrast svētku svinēšanas modeli, kurš derēs tieši jūsu ģimenei, jo mēs katrs esam atšķirīgs un tas, kas derēs vienam, nederēs citam," svētkus svinēt iedvesmo Iveta Aunīte.