Sagatavot bērnu 1. klasei pandēmijas laikā – sarežģīti, bet paveicami

Šim jaunajam posmam bērna dzīvē ir jāsagatavojas, jo nezināmais vienmēr ir saistīts ar trauksmi, un tas ir pilnīgi saprotams – galu galā tas bērna dzīvē notiek pirmo reizi. Tajā pašā laikā Covid-19 pandēmijas situācijā gatavošanai zināšanu un psiholoģiskā ziņā, pievienojas vēl vajadzība mācīties attālināti. Nepietiek ar to, ka bērns pazīst burtus un ciparus, un ar nepacietību gaida bērnudārza beigas, viņam jāizskaidro, ka 1. klasē stundas var kombinēties klātienē un attālināti. Gatavošanās tam galvenokārt gulstas uz vecāku pleciem – viņi kļūs par pavadoņiem tiešsaistes izglītības pasaulē, kurā dosies viņu bērns.

Vecākiem vajadzētu saprast, ka Covid-19 krīzes situācija nav vienkārša, tā ir apgriezusi pasauli pilnīgi otrādi un izraisījusi daudz pārmaiņu, tostarp, mainījusi mācību procesu skolās. Tā, kā bija agrāk, vairs nebūs. Tas jāsaprot, jāpieņem un nedrīkst apgrūtināt bērnu ar savām bailēm un bažām. Pat tad, kad skolas atgriezīsies pie klātienes mācībām, savu vietu saglabās arī attālinātās mācības, kas nozīmē, ka jebkurā gadījumā jums šim formātam jābūt gatavam. Tādēļ jācenšas padarīt attālinātās mācības pēc iespējas ērtākas bērnam. Jautājums – kā to paveikt?

Sākotnēji topošajam pirmklasniekam jāiemāca rīkoties ar datoru, apgūstot prasmes, kas būs nepieciešamas attālinātajās mācībās: kā ieslēgt un izslēgt datoru vai portatīvo datoru, kā lietot peli, kā atvērt konkrēto mājaslapu, kā nosūtīt dokumentu, kā rakstīt tekstu u.c. Jā, iespējams, ka bērni pirms 1. klases jau ir iepazinušies ar digitālo tehnoloģiju pasauli, taču viņi lielākoties spēlē spēles citās ierīcēs, savukārt tiešsaistes mācībām ir nepieciešamas specifiskas prasmes.

Vēl viens būtisks faktors – agrāk starp skolu un mājām bija izteiktas robežas, un bērna adaptācija 1. klasei notika tieši skolā. Tagad šīs robežas ir izplūdušas, un pirmklasniekam, kuram nav iepriekšējas pieredzes mācībās skolā, skolas un mājas telpa ir apvienota – mājās viņš mācās, spēlē datorspēles, ēd un atpūšas. Šādos apstākļos ir būtiski, ja tas ir iespējams, atdalīt šīs zonas – skolas un mājas teritoriju, un paskaidrot to bērnam. Lūk, šeit, pie šī rakstāmgalda tu mācīsies, bet šeit – spēlēsies. Tas palīdzēs bērnam pārslēgties un kvalitatīvi atpūsties. Neļaujiet bērnam stundas laikā sēdēt gultā ar portatīvo datoru. Jā, varbūt tā ir ērtāk, taču, ja, piemēram, pusaudzis saprot, kas ir stundas un mācības skolā, tad pirmklasniekam šī ir pirmā skolas pieredze, un viņš var psiholoģiski "apmaldīties" telpā, kurai nav robežu.

Tāpat bērnam jāstāsta, kā ritēs viņa dienas režīms, sākot skolas gaitas. Cik ilgu laiku aizņems mācības, kādus priekšmetus viņš mācīsies, cik ilgi būs starpbrīži un ko darīt to laikā, cikos beigsies stundas un kad bērnam būs brīvais laiks. Vislabāk ir izveidot un parādīt bērnam grafiku, lai viņam viss būtu skaidrs. Pēc skolas bērnam nepieciešams atpūsties un pastaigāties vai pat pagulēt. Pirmklasniekam adaptācijas laiks skolā ir papildu apgrūtinājums, un viņam jādod laiks spēku atgūšanai. Īpaši tas ir attālināto mācību laikā, kad bērns daudz laika pavada pie datora ekrāna.

Daudzi vecāki uztraucas, ka bērns 1. klasē netiks galā ar visiem uzdevumiem, tādēļ sēžas viņam blakus pat stundu laikā vai pilda viņa vietā mājasdarbus. Taču jāatceras, ka ikviens bērns ir atšķirīgs, un jāievēro zelta likums – nedariet viņa vietā, bet dariet kopā.

Nedrīkst bērnam pilnībā atņemt atbildību, jo tādējādi riskējat, ka jūsu pirmklasnieks nesteigsies to atgūt. Jaunā skolēna uzdevums ir iemācīties mācīties. Bērnam jāsaprot, kas ir mācības un jāattīsta zinātkāre. Un tajā viņam var palīdzēt gan skolotāji, gan vecāki.

Līdz septiņu gadu vecumam, kad gaidāms iestāšanās brīdis skolā, bērnam rodas spēja sakārtot iegūto informāciju un viņš ir gatavs mācīties. Līdz ar bērna ienākšanu skolā, mainās viņa galvenā aktivitāte – no spēlēšanās uz mācīšanos. Tomēr tas nenotiek uzreiz – tas ir vienmērīgs process, kas no vecāku puses prasa lielu pacietību.

Gatavība skolai ietver psiholoģiskās, fizioloģiskās un īpašās prasmes. Fizioloģiskās prasmes – līdz skolas sākumam bērnam jāapgūst zināms motorisko prasmju un spēju apjoms, kas palīdzēs viņam pielāgoties jaunajiem apstākļiem un prasībām. Specializētās prasmes – tās ir pamatprasmes, kas nepieciešamas mācībām 1. klasē, piemēram, rakstīšana, lasīšana un rēķināšana.

Psiholoģiskā gatavība skolai ir ārkārtīgi svarīga un sastāv no četriem blokiem: intelektuālā – gatavība uztvert un apkopot jaunu informāciju; sociālā – gatavība mijiedarboties ar apkārtējo sabiedrību; personiskā – iekšējā motivācija mācīties un emocionālā-gribas – spēja pārvaldīt savas emocijas un noskaņojumu.

Pat, ja bērns ir pilnīgi gatavs skolai un rēķinās, ka varētu būt jāapvieno klātienes mācības ar tiešsaistes stundām, vecākiem jāņem vērā Covid-19 pandēmijas radītā situācija un jāsagatavo bērns tam, ka viņam var nākties doties uz 1. klasi klātienē, valkājot sejas masku. Bērnam jāskaidro, ka maska aizsargā viņu no saslimšanas, un tad nebūs pārpratumu. Problēmas rodas, ja vecāki iekšēji pretojas ierobežojumiem un nodod šīs emocijas bērnam, kurš nav gatavs papildu emocionālai slodzei. Tāpēc ir tik svarīgi nošķirt mūsu bailes un nenodot tās bērnam.

Ja vecāks izvēlas bērnu nelaist parastā skolā, bet kur ir tikai tālmācība (arī kad nav Covid-19 ierobežojumi), vecāki riskē atņemt bērnam sociālo komunikāciju. Skola sniedz ne tikai zināšanas, bet attīsta arī komunikācijas prasmes. Bērns mācās sazināties ne tikai ar klasesbiedriem, bet arī ar citiem dažāda vecuma cilvēkiem, piemēram, skolotājiem. Viņš iemācās ne tikai draudzēties, bet arī risināt konfliktsituācijas. Ja tomēr izdarīta izvēle par labu tālmācībām, tad bērnam jāorganizē sociālā sfēra, jo dators nespēj aizstāt saziņu ar cilvēkiem.

Bērna adaptācijai 1. klasē jānotiek pēc iespējas ērtākā vidē. Ne visi vecāki var atļauties uz laiku pārtraukt darbu un iepazīstināt bērnu ar skolas pasauli. Bieži skolās to dara skolotāji, kas ved bērnu cauri skolas dzīvei, un vecāki var būt mierīgi – bērns mācās, bet skolotājs un palīgs pastāvīgi sazinās ar bērniem, pat tiešsaistes apmācībās.