Ikviena maza zēna attīstībā svarīgs uzdevums ir nākotnē kļūt par vīrieti, bet meitenēm – kļūt par sievieti. Un šis uzdevums kļūst aktuāls jau bērna divu trīs gadu vecumā. Šajā bērna attīstības sākumposmā notiek atdalīšanās no mātes un sevis apzināšanās kā atsevišķai personībai. Lai tas notiktu, sevi ir jāidentificē ar konkrētu dzimumu. Tieši no šī brīža sākas ilgstoša, pakāpeniska un sarežģīta seksualitātes veidošanās. Tiek sagatavota augsne mazuļa nākotnes laimīgajām attiecībām ar pretējā dzimuma cilvēkiem.
Zēns vēlas līdzināties tētim itin visā, bet meitene – mammai. Bet tas, savukārt, nozīmē, ka dēla attiecībām ar māti vajadzētu kļūt citādām, nevis atkarīgām kā agrāk ("māte un mazulis"), bet tādām pašām kā tēvam. Un bērns cenšas izveidot tādas attiecības. Tieši te rodas tas, ko psihoanalītiķis Zigmunds Freids savulaik nosaucis par Edipa kompleksu. Šī pārstrukturēšana ir šķiršanās, pašidentifikācijas, izteikta uzvedības modeļa veidošanās konflikts ar pretējā dzimuma personām.
Kas ir Edips un kāpēc tam ir savs komplekss? Tikt skaidrībā ar šo teoriju nav vienkārši, bet portālā "Parents" psiholoģe Svetlana Zabegailova piedāvā plašāku skaidrojumu par šo tēmu, kā arī padomus, kā labāk rīkoties vecākiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
