asaras, raudāt, zaudējums, skumjas, bēdas
Foto: Shutterstock
Par tēmu "tev nav tiesību sērot vai skumt" 1989. gadā sāka runāt Kenets Doks no ASV. Viņa koncepcija piesaistīja uzmanību un liekas aktuāla arī šodien, skaidrojot zināmus sēru aspektus. Kā redzams no paša jēdziena "sērot beztiesīgs", tās ir skumjas, "pārdzīvojumi, kad zaudējumu nevar atklāti izrādīt, publiski apraudāt un to nepieņem sabiedrība". Tam, kurš sēro, kaut kādu iemeslu dēļ nav tiesību to darīt – skumt, sērot, raudāt. Sabiedrība un tās priekšstati nedod viņam iespēju izrādīt sēras saistībā ar zaudēto.

Kas tās ir par normām, un kāpēc ir šādi ierobežojumi? Katrā kultūrā ir savi īpašie noteikumi, kas norāda, kad neskumt un nepiešķirt nozīmi kādiem zaudējumiem: miruša bērna dzimšana, vecā kaķa iemidzināšana, surogātmātes bērna atdošana, šķirtā vīra nāve utt.

Portālā "Psychology journal" stāsta geštaltterapeite Olga Maļiņina.

GrūtniecībaattiecībasģimeneAttiecības ģimenēPsiholoģija

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit