Uzreiz atrunāšu, ka starp atkarīgajiem no attiecībām ir arī vīrieši. Bet sieviešu tomēr ir vairāk. Tādēļ rakstīšu par viņām. Es ievēroju, ka tādi cilvēki ir pateicīga augsne pseidopsiholoģiskiem padomiem un iedvešanai. Viņi gatavi mainīt sevi, gadiem ilgi iet uz treniņiem, klausīties guru vebinārus un mainīties, mainīties, mainīties. Un, protams, pieprasījums rada piedāvājumu. Tāpēc radušies pikaptreneri – lai apmierinātu vajadzības tiem, kas vēlas iegūt partneri un baidās no vientulības. Aug un briest manipulējošo tehniku apgūšanas kursi, kā noturēt vīrieti. Manuprāt, neko bez neirozēm, baiļu un kauna sajūtām tas nedod. Tādēļ uz jautājumu "Kā nebūt vientuļai?" ir paradoksāla atbilde – "Vajag iemācīties būt vienai".
Tas ir biedējoši. Iedomājies, ka cilvēkiem, kuriem ir bailes no augstuma, liktu katru dienu staigāt pa debesskrāpja jumtu? Jau no domas vien viņi būtu šausmās. Taču vientulības gadījumā šai receptei ir dziļāka jēga: lai būtu ilgstošās attiecībās ar kādu, vajag izveidot sevi. "Mēs" jāveido pēc tam, kad ir izveidots "Es". Tātad jāiemācās būt vienai ne pašas vientulības dēļ! Tā var atbrīvot laiku un telpu, lai atrastu pati sevi.