Bērns un ēdiens ir gana sensitīva tēma jau kopš mazuļa pirmās dienas, kad mamma, radinieki un mediķi pievērš uzmanību, vai tik mazais pietiekami ēd. Jau vēlākā vecumā, kad atvase drīkst baudīt dažādus ēdienus, vecāki var sākt bažīties par viņa pārlieko izvēlīgumu ēšanā, atteikšanos no virknes produktu. Kad tā ir vecumam atbilstoša uzvedība, bet kad tomēr jāpievērš īpaša uzmanība šādai izpausmei? Kāpēc neder piespiešana un piekukuļošana, lai bērns ēstu un kādu taktiku pielietot tā vietā? Kas ietekmē bērna izvēlīgumu, pat jau no... grūtniecības laika? Kāpēc bērns mājās noteiktus ēdienus neēd, bet citur ēd? Kad izvēlīgums jau var pāraugt ēšanas traucējumos?
Uz šiem jautājumiem atbildēs uztura speciāliste un grāmatas "Izvēlīgā ēšana. No izvēlīga uz aizrautīgu ēdāju" autore Santa Grietiņa un psihoanalītiskās psihoterapijas speciāliste, smilšu spēles terapijas metodes praktizētāja Ilva Dandzberga.
Kā saprast, ka bērniņš izvēlīgais ēdājs
"Noteikt, vai bērns ir izvēlīgs ēdājs, ir diezgan viegli," stāsta Santa Grietiņa, "vai nu viņš sāk atteikties no kādiem ēdieniem, ko iepriekš ēda, vai kļūst izvēlīgs pret jauniem. Piemēram, bērns nevēlas izmēģināt jaunus produktus, dod priekšroku tikai konkrētas krāsas ēdieniem vai neēdīs neko, kamēr to nebūs pagaršojis suns, vai neēdīs neko mitru. Kāds varbūt nošķobīsies, ja viņam būs jāēd brokolis, cits sāks rīstīties vai pat vemt. Kāds ne pa kam nepagaršos jauno ēdienu un būs gatavs pat iet gulēt tukšu vēderu."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
