greizsirdība, bērni, grūtniecība, grūtniece, ģimene
Foto: Shutterstock
Katrs bērns ir unikāls, īpašs, bet tātad, – mīlēt viņu iespējams tikai pa savam. Ne obligāti vairāk vai mazāk, vienkārši citādi, nekā viņa brāli vai māsu. Kāpēc tas tā notiek un vai mums kā vecākiem ir jākaunas par "asimetriju" savās jūtās?

Ko tu vairāk mīli – tēti vai mammu? Bērni – pat tie, kuriem izdevies izvairīties no tiešas atbildes, attraucot: "Es mīlu šokolādi!" – piedzīvo trauksmes un vainas sajūtu, ko izraisa šķietami nevainīgais jautājums. Bet, redzams, ka tas nemaz nav tik nevainīgs, ja reiz vecāki no paaudzes paaudzē šādu jautājumu uzdod saviem bērniem, it kā no tiesas cerētu, ka bērni domīgi un nopietni pateiks: "Protams, tevi! Tevi es mīlu par visu vairāk pasaulē!"

Pieaugot un cenšoties analizēt savas jūtas attieksmē pret saviem bērniem, mēs saskaramies ar šī paša jautājuma atbalsi: kuru es mīlu vairāk – dēlu vai meitu, vecāko vai jaunāko? Un vai es pietiekami mīlu savus bērnus? Vai es tos mīlu vienādi? Dažiem vecākiem šīs pārdomas var būt patiesi smagas. Kādēļ? Atbilde bieži slēpjas personīgā stāstā jeb pieredzē. Par tēmu, kā mēs mīlam savus bērnus – proti, katru citādi, runā speciālisti portālā "Psychologies".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!