Kādēļ jaunieši sev dara pāri jeb paškaitējuma dažādās sejas

Pusaudžu resursa centra speciālisti ikdienas darbā sastopas ar pusaudžiem, kuri dara sev pāri. Daudziem šķiet gandrīz neiespējami saprast, kāpēc viņi to dara un kā tas var palīdzēt justies labāk. Jaunieši bieži atbild, ka, apzināti ievainojot ķermeni, var mainīt savu prāta stāvokli, lai labāk tiktu galā ar citām sāpēm. Nereti fiziskās sāpes tiek izmantotas, lai novērstu uzmanību no emocionālajām. Citi norāda uz atvieglojuma sajūtu. Vēl dažiem, it īpaši tiem, kuri jūtas emocionāli "pārpildīti", tas esot veids, kā "pamosties" situācijās, kad ir grūti sajust jebkādas emocijas.

Paškaitējumam ir milzīga ietekme uz pusaudžu ikdienas dzīvi. Bieži vien viņi cītīgi cenšas to saglabāt noslēpumā, slēpjot rētas un sasitumus. Taču vainas un slepenības nastu nest ir grūti. Tas
var ietekmēt visu: no apģērba līdz fiziskajām aktivitātēm, kā arī savstarpējās attiecības, ieskaitot seksuālās. Galu galā, tā kā jaunieši, kuri to dara, pārāk labi apzinās paškaitējuma stigmu, tas var ietekmēt viņu pašvērtības izjūtu un attiecības ar draugiem un ģimeni. Jaunieši sāk sev kaitēt, lai tiktu galā ar problēmām un jūtām, taču tas ļoti drīz var radīt citas nopietnas problēmas, proti, izveidot atkarību izraisošu uzvedības modeli, no kura var būt ļoti grūti atbrīvoties.

Jēdzienu "paškaitējums" lieto, lai aprakstītu virkni lietu, ko pusaudži apzināti un parasti slēpti nodara savam ķermenim.

Tas var ietvert:

Par paškaitējumu diemžēl vēl joprojām ir daudz mītu un aizspriedumu. Tas nav pārsteidzoši – tie rodas, ja problēma ir slikti izprasta. Negatīvi aizspriedumi vai mīti var atstāt lielu iespaidu uz pusaudžiem. Tādēļ viņus vajag izglītot par to, jo šāda veida negācijas iebaida lūgt palīdzību. Tas nozīmē arī to, ka ģimene un draugi daudz biežāk nepiemērotā vai naidīgā veidā reaģē uz jauniešiem, kuri paškaitē. Viens no izplatītākajiem aizspriedumiem ir, ka paškaitēšana ir saistīta ar uzmanību. Lielākā daļa paškaitējumu tiek darīti slepenībā ilgu laiku, tāpēc jauniešiem var būt ļoti grūti atrast pietiekami daudz drosmes, lai lūgtu palīdzību. Paškaitējums dažreiz tiek uzskatīts par
grupas darbību – it īpaši, ja jaunieši ir citas kultūras pārstāvji, piemēram, goti vai emo. Taču ļoti reti tā ir grupas aktivitāte. Jaunieši bieži vien nevar pateikt, cik daudz cilvēku, kuri nodara sev pāri, viņi pazīst, jo neviens par to nevēlas runāt. Nav pierādījumu, kas pamatotu uzskatu, ka šī uzvedība varētu būt daļa no konkrētas subkultūras.

Kādu dienu māte ienāca manā istabā, kad es darīju sev pāri. Es nodomāju: "Viss, man ir nepatikšanas, ar mani ir cauri!" Biju ļoti noraizējusies par to, kā mamma jūtas, zinot, ka es daru sev pāri. Mamma man nozīmē visu uz šīs pasaules, es nekad negribēju viņu sāpināt. Tomēr, man par pārsteigumu, viņa vienkārši apsēdās blakus, nomierināja un teica, ka mēs ar to tiksim galā kopā. Pēcāk viņa atnesa eļļu priekš brūcēm, ja man rodas nepieciešamība. Tagad man ir 16 gadu un vairāk nekā gadu neesmu sev darījusi pāri. Man nav tādas vēlmes, es arī nedzeru un nesmēķēju."

2. Tas var ietekmēt arī puišus. Par paškaitējumu ir daudz stereotipu, no kuriem viens ir, ka tas skar tikai meitenes. Bet ir svarīgi atcerēties, ka tiek ietekmēti arī puiši. Sarunu ar puišiem par viņu mentālo veselību bieži vien nav tik viegli iesākt, jo mūsu kultūrā vēl pastāv uzskats, ka "džeki neraud".

3. Ir svarīgi, lai brūces tiktu koptas. Dažreiz, kad pusaudži paškaitē, viņi sev rada dziļas brūces, kas var novest pie došanās uz slimnīcu vai pat Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanas,
zvanot 113. Tas var būt ļoti satraucošs laiks, tāpēc ģimenes locekļa vai drauga atbalsts un klātesamība var tev palīdzēt.

4. Palīdzība ir tepat, un tu vari atgūties. Ja tu nodari sev pāri, lūdzu, zini, ka tev ir pieejama
palīdzība! Saruna ar vecākiem, skolas medmāsu vai klases audzinātāju var būt pirmais solis ceļā uz atveseļošanos.

5. Tas ir veids, kā tikt galā. Pastāv uzskats, ka paškaitēšana ir vienīgais veids, kā tikt galā, kad domas kļūst nepārvaramas. Atlabšana ir iespējama ar pareizu atbalstu un palīdzību, taču tas var aizņemt laiku.

6. Tas neatturēs tevi no profesijām vai darbiem, kurus vēlies darīt nākotnē. Pastāv mīts, ka tādas lietas kā paškaitēšana var atturēt tevi no darba, it īpaši veselības aprūpes un sociālajā nozarē, taču tā nav taisnība. Kad kāds ir atguvies no paškaitējuma, visi darbi un profesijas ir iespējamas.

7. Kā atbalstīt savu ģimenes locekli vai draugu? Uzzinot, ka kāds, kurš tev rūp, dara sev pāri, ir grūti. Var palīdzēt mācīšanās pamanīt pazīmes un zināšanas, ka ir dažādi veidi, kā cilvēki sev kaitē, tāpat ir dažādi iemesli, kāpēc viņi to dara.

8. Paškaitējuma atkārtošana nav neveiksme. Tāpat kā daudzas lietas, kas attiecas uz mūsu veselību un emocionālo labklājību, var notikt arī paškaitējuma atkārtošana. To nevajadzētu uztvert kā neveiksmi. Atceries, ka vari lūgt atbilstošu palīdzību un atbalstu un atgriezties ceļā uz atveseļošanos.

9. Tas var arī nenozīmēt uzmanības trūkumu. Pusaudži sev kaitē daudz dažādu iemeslu dēļ. Dažiem ir grūti izskaidrot, kāpēc viņi to dara. Bieži vien tas ir veids, kā viņi atbrīvojas no sāpīgām jūtām, ko ir grūti izskaidrot vai kontrolēt. Daudzi, kuri paškaitē, cenšas to maksimāli slēpt un par to nerunāt.

10. Tev nevajag slēpt rētas. Atgriežamies pie pirmā punkta: tev nevajadzētu kaunēties par paškaitēšanu. Brūces vai rētas var pārklāt ar tīriem pārsējiem, taču, ja to nevēlies, tās nav jāslēpj – tā ir daļa no tava stāsta.

Kopumā vissvarīgākais ir tas, ka tev tas nav jāpiedzīvo vienatnē.

Tev ir pieejama PRC paškaitējuma darba grāmata. To atradīsi šeit.