Iespējams, viss būs kārtībā. Iespējams, būs vajadzīgs kāds plāksteris, šuve, apskāviens un asaru notraušana no bērna vaigiem, buča, mierinājuma vārdi un pamācības. Bet iespējams, ka tālākie notikumi būs tik strauji, nekontrolējami un neatgriezeniski, ka atstās neaizpildāmu tukšumu kādā ģimenē, mūžīgu vainas sajūtu, kas vienmēr klusi, bet smagi atgādinās: ''Ja tu būtu bijis blakus...'', bailes tik stipras un dziļas, ka katrs telefona zvans, neierasta skaņa vai pat klusums liks sirdij apmest kūleni, un zaudējuma sāpes tik dzīvas un nesaudzīgas, ka reizēm no tām aizsitīsies elpa. Ne vienmēr visu ir iespējams paredzēt – tāda ir pasaules kārtība, un tomēr – runāt caur spēlēm, caur bērniem saistošām nodarbēm mācīt, būt tuviem, lai bērns nebaidās lūgt palīdzību un uzdot jautājumus, jaunās situācijās censties būt līdzās (pat ja ne vienmēr fiziski, tad vismaz acu skatiena attālumā) – to var. Un tas jau ir tik daudz!
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija sagatavojusi ieteikumus bērnu drošībai vasarā.