<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@meisi_style"> Elena Ferrer </a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>

Šķiršanās nekad nav viegla, bet vēl grūtāk tas var būt reizēs, kad viens no pāra kategoriski atsakās pieņemt šādu situāciju un pat draud, turklāt diviem pieaugušajiem pa vidu ir arī bērni. Kā pareizāk rīkoties, lai aizstāvētu bērna intereses?

"Labdien! Vīrs visu laiku draud rakstiskā veidā, šķiršanos neparaksta jau ļoti ilgi. Arī savai mātei draud. Apgalvo, ka atņems bērnus. Ir parādā ļoti daudz naudas, vai to var kaut kā atgūt? Arī alimentus nemaksā, apgalvo, ka maksās, kad izšķirsimies. Ir divi mazi bērni. Viņš ir slims ar galvu, pirms gada bija Tvaika ielā, tur atklāja šizofrēniju, to vajag tikai ārstēt. Viņš arī ļoti daudz lieto alkoholu un pīpē zālīti, varbūt vēl kaut ko ir sācis lietot. Ko varētu tādā situācijā darīt? Paldies!" pēc padoma "Latvijas Vēstneša"(LV) portāla "E-konsultāciju" sadaļā taujā Katja.

LV portālā atbild juriste Inga Rjabčikova: "Jūsu jautājumā ir ļoti daudz informācijas par dzīves apstākļiem, kas skar dažādus tiesību subjektus. Galvenokārt tiek aizskartas jūsu bērnu intereses. Ja vīrs draud, lieto alkoholu un jums ir rakstiski pierādījumi, tiesa Atbilstoši Civillikuma 70. pantam var šķirt laulību, arī pamatojoties uz viena laulātā pieteikumu.

Civillikuma 72. pantā ir noteikts: "Pieņemams, ka laulība ir izirusi, ja laulātie vismaz trīs gadus dzīvo šķirti."

Savukārt Civillikuma 74. pantā ir paredzētas iespējas šķirt laulību, ja nav notecējuši trīs gadi kopš pāris dzīvo šķirti, un tie ir: "Ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā trīs gadus, tiesa laulību var šķirt tikai tādā gadījumā, ja:

1) laulības iziršanas iemesls ir laulātā fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu, vai pret viņa bērnu vai laulāto kopīgo bērnu;

2) viens laulātais piekrīt otra laulātā prasībai šķirt laulību;

3) viens no laulātajiem uzsācis kopdzīvi ar citu personu un šajā kopdzīvē ir piedzimis bērns vai ir gaidāma bērna piedzimšana."

Savukārt Civillikuma 179. pantā ir noteikts: "Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu." Tie ir Ministru kabineta noteikumi Nr. 37.

Ja viens no vecākiem nevar samaksāt minimālos uzturlīdzekļus bērniem, tad tos izmaksā valsts no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 616 patlaban tie ir:

  • 107,50 eiro katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai;
  • 129,00 eiro katram bērnam no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai un pilngadīgai personai no 18 gadu vecuma sasniegšanas līdz 21 gada vecuma sasniegšanai.

Tā kā jūsu vīrs draud jums un jūsu ģimenei, tad jums ir tiesības pieprasīt pagaidu aizsardzību. Proti, Civilprocesa 30.5 nodaļā ir noteikta pagaidu aizsardzība pret vardarbību.

Lai jums tiktu piešķirta šī aizsardzība, jāvēršas Valsts policijā. Tad Valsts policija sazināsies ar atbildīgo tiesnesi, kas arī lems par pagaidu aizsardzības piešķiršanu jums un jūsu ģimenei.

Pieteikuma veidlapa ir aizpildāma atbilstoši MK Nr. 161 paraugam, kas pieejams šeit.
Foto: Shutterstock

Savukārt pagaidu aizsardzības līdzekļu uzskaitījums ir pieejams Civilprocesa likuma 250.47 pantā. Un tie var būt, piemēram, šādi.

"1) Pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un aizliegums atgriezties un uzturēties tajā;

2) aizliegums atbildētājam atrasties mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, tuvāk par tiesas lēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību minēto attālumu;

3) aizliegums atbildētājam uzturēties noteiktās vietās;

4) aizliegums atbildētājam satikties ar prasītāju un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari;

5) aizliegums atbildētājam jebkurā veidā sazināties ar prasītāju;

6) aizliegums atbildētājam, izmantojot citu personu starpniecību, organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos ar prasītāju;

7) aizliegums atbildētājam izmantot prasītāja personas datus;

8) citi aizliegumi un pienākumi, kurus tiesa vai tiesnesis noteicis atbildētājam un kuru mērķis ir nodrošināt prasītāja pagaidu aizsardzību pret vardarbību.""

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!