Kāpēc nelaimīgie pāri nešķiras  (2)

Aptuveni pirms piecdesmit gadiem psihologi Harolds Kellijs un Džons Tībauts izveidoja līdzatkarības teoriju: katrs partneris novērtē savu apmierinātību attiecībās, vērtējot plusus un mīnusus tajās. Kamēr esam pārliecināti, ka ieguvumu ir vairāk, nekā zaudējumu, mēs laulībā esam laimīgi. Vairāk raksta portāls "Psychologies".

Piemēram, tavs partneris atņem tev laiku un citus resursus. Tomēr viņš dod tev to, kas vajadzīgs. Vai viņš dod tev ļoti maz, bet prasa pretī vēl mazāk. Ja ticēt līdzatkarības teorijai, abos gadījumos tev jābūt attiecībās apmierinātam. Taču, kad trūkumu ir vairāk nekā ieguvumu, ir vilšanās.

Jāatceras, ka attiecības nav spēle vienos vārtos. Ja man ir āboli, bet tev – apelsīni, viens ābols tev liksies vērtīgāks nekā vairāki tavi apelsīni, un otrādi. Tas pats notiek attiecībās. Mēs dodam cilvēkam to, ko viņam vajag, bet viņš – to, kas vajadzīgs mums. Ja šī apmaiņa notiek veiksmīgi, katrs pārī uzskata, ka saņēmis vairāk nekā devis.

Partneri paliek kopā šādos gadījumos:

Turklāt apmierinātība attiecībās atkarīga arī no personīgiem un sabiedrības standartiem. Rietumu kultūrā novērtē partneri, kurš interesējas par otras puses vajadzībām – partnerim jābūt ne tikai mīļākajam, bet arī labam draugam. Bet ir kultūras, kur ir citādi priekšstati – laulību organizē vecāki un tā bāzējas ekonomiskās interesēs.

Tāpat pāris var nešķirties kādu prasību dēļ, kuras viņi izvirzījuši laulībai. Ja esi audzis ģimenē, kur apvainojumi bijuši norma, vari uzskatīt, ka tā arī jābūt. Bet ja tev ir zems pašvērtējums, iespējams, esi pārliecināts, ka esi pelnījis sliktas attiecības.

Ir gadījumi, kad partneri ir neapmierināti attiecībās, bet uzticīgi viens otram. To ir grūti izskaidrot no līdzatkarības teorijas.

Psihologs Levī Beikers atzīmē, ka pat laimīgiem pāriem mēdz būt sarežģīti periodi. Problēmas ar darbu, tuvinieku slimības, bērnu dzimšana paaugstina stresu attiecībās un pazemina apmierinātību ar partneri. Bet viņi novērtē attiecības, neskatoties uz grūtībām.

Saskaņā ar Beikera pētījumiem, piesaiste nav atkarīga no apmierinātības līmeņa attiecībās esošajā brīdī. Šāda pieeja ir pretrunā ar līdzatkarības teoriju. Beikers apgalvo, ka piesaiste atkarīga no gaidām par apmierinātību attiecībās nākotnē. Uzticamie partneri tic, ka ar laiku viņu attiecības tikai uzlabosies.

Kad piedzimst pirmais bērns, vecākus piepilda prieks. Tā ir viena medaļas puse, otra – var mazināties intīmās attiecības, pietrūkt miega, laika un naudas. Šajā grūtajā periodā jaunie vecāki paliek kopā. Tas notiek nevis tāpēc, ka visas viņu vajadzības ir apmierinātas, bet tādēļ, ka viņi tic, ka nākotnē attiecības būs harmoniskākas.

Pētījumu sērijā Beikers ar kolēģiem noskaidroja, ka gaidas par apmierinātību attiecībās nākotnē abiem partneriem ir uzticamāks indikators attiecību ilglaicīgumam nekā apmierinātība attiecībās esošajā periodā.

Pēc Beikera domām neapmierinātība attiecībās esošajā brīdī drīzāk signalizē par to, ka tev ir problēmas, kurām var pievērst uzmanību. Ja tu jūti, ka attiecībās kaut kas nav kārtībā, tas nozīmē, ka ar tām vairāk jāstrādā. Piemēram, vajadzētu vairāk pavadīt laiku kopā vai iziet ģimenes terapijas kursu. Tā jūs stiprināsiet pārliecību par laimīgu kopīgo nākotni un apzināsieties, ka varat kopā pārvarēt grūtības.

Beikera pieeja sniedz sapratni par to, kāpēc vieni dzīvo nelaimīgā laulībā, bet citi šķiras. Ir tādi, kuri pārtrauc nelaimīgas attiecības, ja jūt, ka tās neuzlabosies, vai atrod labāku attiecību alternatīvu. Cilvēki turpina dzīvot nelaimīgā laulībā, ja gaida, ka šīs attiecības uzlabosies, vai bažījās, ka nespēs atrast piemērotu partneri.

Mēs jau izstāstījām par līdzatkarības teoriju, nepārliecinātību par sevi un gaidām nākotnē. Kā paši pāri skaidro nevēlēšanos šķirties?

Bailes no vientulības. Pētnieki uzskata jaunas attiecības par alternatīvu nelaimīgajām, taču aizmirst par to, ka reizēm cilvēki nevar pēc šķiršanās uzreiz atrast jaunu partneri. Ir cilvēki, kuri necieš vientulību un labāk izvēlas dzīvot bez mīlestības.

Finansiālā atkarība. Neskatoties uz mūsdienu draudzības un mīlestības attiecību ideālu, laulībā jebkurā ģimenē ir arī ekonomiskās attiecības. Sieva mājsaimniece var pievērt acis uz vīra neuzticību un agresiju, baidoties no finansiālās nestabilitātes.

Kopīgi bērni. Pāris nolemj būt pamierā ar atsevišķām guļamistabām un bankas kontiem, jo pārliecināti, ka bērnu dzīve divās mājās būs sliktāks scenārijs.

Reliģiskās kopienas nosodījums. Daudzas reliģijas neatbalsta šķiršanos. Un cilvēks baidās palikt bez atbalsta, kuru sniedz, piemēram, baznīca.

Daudz atkarīgs no tā, cik cilvēks ir pārliecināts par savu nākotni. Ja nav pārliecināts, viņš centīsies saglabāt attiecības un meklēs apmierinātību kaut kur citur, piemēram, draudzībā vai karjerā.