Jo vecāki kļūst bērni, jo vairāk viņi tiecas pārbaudīt pieļaujamā robežas: piemēram, strīdoties ar pieaugušajiem vai apzināti traucējot mācību stundas. Ko darīt, ja tavs bērns uzskata sevi par visgudrāko no visiem un neatzīst nekādas autoritātes? Vai pastāv alternatīva audzinoša rakstura sarunām?
Pirmoreiz no citiem uzzinot, ka viņu bērni mēdz uzvesties kā bezkauņas, vecāki var būt neizpratnē: "Kā? Mans bērns kļūst nikns un runā pretī, atbildot uz aizrādījumiem?" Viņi uzstāj, ka tas nevar būt, ka tā ir kļūda vai noteikumu izņēmums: jo bērns taču ir audzināts citādi, jo ģimenē taču neviens tā neuzvedas!
Tomēr jau nākamajā tālruņa sarunā pedagogs detaļās atstāsta nesenu incidentu: bērns atkal uzvedies izaicinoši, iejaucies pedagoga teiktajā, centies pierādīt, ka viņš "zina labāk", un tā rezultātā ir tikusi traucēta visa mācību stunda. Toreiz viņu nomierināt nav izdevies. Un, lai ko arī vecāki nepasāktu, lai kādas sarunas skolā un mājās ar bērnu netiktu organizētas, atbilde vienmēr ir viena un tā pati: "Es uzvedos normāli. Es viņai vienkārši nepatīku". Speciālisti portālā "Psychologies" stāsta, kā rīkoties, lai bērnus, kuriem patīk izaicinoša uzvedība, nedaudz pakoriģētu, vienlaikus neapslāpējot viņu personību un vēlmi arī pastāvēt par savu viedokli gadījumos, kad tas patiešām ir noderīgi; kā viņiem iemācīt būt pieklājīgiem un cienīt citus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
