sieviete, telefons, gulta
Foto: Shutterstock
"Man ir 43 gadi, mammai – 69. Pēdējos gados mani ļoti nomāc, ka viņa ir gandrīz pilnībā koncentrējusies tikai uz mani, manām problēmām. Visu laiku man zvana, arī uz darbu. Varētu likties – kas tur slikts? Viņa ir mana mamma, manu bērnu vecmāmiņa un patiesi par mums interesējas un vēlas palīdzēt. Agrāk es par to tikai priecātos, bet ar katru gadu tas kļūst arvien nepatīkamāk, kaitina. Viņa grib patērzēt. Tā ir saprotama padzīvojuša cilvēka vēlme. Bet kādēļ sarunbiedrei jābūt tieši man – cilvēkam, kas strādā? Man ir daudz pienākumu darbā un mājās, un nav laika sarunām, bet vakaros esmu tik nogurusi, ka nevaru mēli kulstīt. Pārsteidzoši, bet viņai ir vīrs, par diviem gadiem jaunāka māsa, paziņas. Taču ir vajadzība sarunāties tieši ar mani. Kā viņai paskaidrot, ka man tas sagādā neērtības un ir nepatīkami – kā to pateikt tā, lai viņa neapvainotos?" Tā jautā 43 gadus vecā Margarita.

Atbild psiholoģe Sofija Kaganoviča portālā "Psychologies".

"Margarita, secinu, ka jums nākas sarunāties ar mammu, kaut gan jums arvien vairāk kļūst nepatīkamas sarunas ar viņu, tās jūs kaitina. Tomēr jūs to turpiniet darīt.

attiecībasPsiholoģeAttiecības ģimenē

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit