"Labdien! Man ir sešus gadus vecs bērns, kurš rudenī sāks iet skolā, līdz ar to sākam kārtot visus nepieciešamos dokumentus, lai uzsāktu skolas gaitas. Piemēram, iesniegumā (pieņemu, ka nav obligāti abi jāizpilda) jānorāda mātes un tēva vārds, uzvārds, telefona numurs, un no šī arī izriet pirmais jautājums. Bērns ir no iepriekšējam attiecībām, ar bērna tēvu nekāda kontakta nav, var teikt, gandrīz visu bērna dzīvi, bet tagad jau gadus četrus, esmu citās attiecībās. Cilvēks, ar kuru esmu kopā, ir principā neoficiāli (ne uz papīra) bērna tēva lomā, līdz ar to vēlējos uzzināt, vai tādos gadījumos es drīkstu šo cilvēku atzīmēt dokumentos iesniegumā pie ailītes tēvs? Otrs jautājums ir par adopciju. Kā rīkoties, kas nepieciešams situācijā, ja mans dzīvesbiedrs vēlas adoptēt bērnu, tātad, – kļūt oficiāli par bērna tēvu? Bērna dzimšanas apliecībā ir norādīts bioloģiskais tēvs, kurš bērna dzīvē ir bijis vien pirmajā bērna dzīves gadā un ar bērnu nekādu kontaktu neveido, viņa dzīvē neiesaistās. Kā rīkojas šādās situācijas, un kur jāvēršas?" pēc padoma "Latvijas Vēstneša" (LV) portāla "E-konsultāciju" sadaļā taujā Stefānija.
Atbildi portalā sniedz juriste Marika Mure: "Kārtojot dokumentus, ailē "tēvs" nebūtu korekti norādīt citas personas datus, jo, neraugoties uz pārtraukto kopdzīvi, likuma priekšā bērna tēvs ir tā persona, no kuras bioloģiski bērns izcēlies. Parasti praksē šādos gadījumos "tēva" aili atstāj tukšu vai veic ierakstu "nedzīvo kopā".
Saprotot un apzinoties, ka bērna faktisko aprūpi kopā ar bērna māti realizē cita persona un, iespējams, informācijas sniegšana par šo personu ir svarīga un bērna interesēm atbilstoša, to var norādīt dokumenta papildinājumos u. tml.
Savukārt adopcijas jautājums risināms sarežģītāk un ceļš līdz adopcijai ejams grūtāks. Proti, lai jūsu dzīvesbiedrs adoptētu jūsu bērnu, nepieciešama bērna bioloģiskā tēva piekrišana adopcijai vai tiesas lēmums par aizgādības tiesību atņemšanu bērna bioloģiskajam tēvam.
Ja piekrišanu nav iespējams dabūt, aizgādības tiesību atņemšanas jautājums nododams tiesas kompetencei, kas lēmuma pieņemšanā uzklausa bāriņtiesas viedokli un situācijas redzējumu. Līdz ar to vispirms ar šādu lūgumu būtu jāvēršas bāriņtiesā.
Jānorāda, ka atbilstoši Bāriņtiesu likuma 22. panta ceturtajai daļai bāriņtiesa lemj par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai vecākam, ja:
- viņa vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ) ir apdraudēta bērna veselība vai dzīvība;
- vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
