Uz slimnīcu jābrauc, ja bērnam ir:
- vemšana agri no rīta bez sliktas dūšas;
- izteikta galvassāpju pastiprināšanās vai straujš to biežuma pieaugums;
- galvassāpju laikā ir redzes traucējumi, vemšana, augsta temperatūra;
- ar galvassāpēm saistītas personības izmaiņas;
- sūdzības par "visbriesmīgākajām galvassāpēm mūžā";
- galvassāpes saistītas ar ar drudzi vai stīvu kaklu;
- galvassāpes saistītas ar neiroloģiskiem simtomiem (jušanas, redzes, koordinācijas, apziņas traucējumi, muskuļu vājums, kustību ierobežojumi);
- galvassāpes saistītas ar krampjiem vai bezsamaņas epizodēm;
- galvassāpes pēc traumas.
Galvassāpes iedala primārās un sekundārās. Par sekundārām tās dēvē tad, ja to iemesls ir kāda cita slimība. Primāras galvassāpes ir tādas galvassāpes, kurām nav cita iemesla, un tās pašas par sevi ir slimība – kurai var būt dažādi provocējoši faktori. Visbiežākie no tiem ir nepietiekams miegs un psihoemocionāls stress, bet galvassāpes var rasties arī pārmērīgas viedierīču lietošanas ietekmē. Retos gadījumos tās izraisa arī fiziskā slodze, biežāk – ilgstoša atrašanās nepareizā pozā, liecina pieejamā informācija Bērnu klīniskās univesitātes slimnīcas mājaslapā.
Primāras galvassāpes iedala:
- migrēna;
- tenzijas tipa jeb saspringuma tipa;
- citas, retāk sastopamas primāras galvassāpes.
Speciālisti migrēnu iedala divos apakštipos – migrēna bez auras un migrēna ar auru. Izpausmes, kas liecina par migrēnas saasinājuma tuvošanos, dēvē par prodromāliem simptomiem. Migrēnas gadījumā tie ir nogurums, grūtības koncentrēties, jutīgums pret gaismu un/vai skaņu, nelabums, žāvāšanās un bālums.
Tā sauktā migrēnas aura ir neiroloģisku simptomu kopums, kas lielākoties ir pārejoši redzes traucējumi, bet var izpausties arī ar taustes, runas vai cita veida neiroloģiskiem traucējumiem. Auras simptomi pakāpeniski pieaug piecu minūšu laikā un ilgst no piecām minūtēm līdz stundai. Pēc tās seko spēcīgas, parasti vienpusējas, pulsējoša rakstura galvassāpes, kuras var pavadīt nelabums un/vai nepatika pret gaismu.
Saspringuma jeb tenzijas tipa galvassāpes ir sastopamas visbiežāk, un tās ir piedzīvojis teju ikviens. Šīs galvassāpes raksturo vidējas intensitātes, spiedošas/velkošas sāpes. Reizēm pacienti to raksturo kā "spiedošu lenti" ap galvu. Šīs galvassāpes nepastiprinās, veicot ikdienišķas aktivitātes vai pie fiziskas slodzes.
Lai ārstētu sekundāras galvassāpes, jāķeras pie pamatslimības ārstēšanas. Primāru galvassāpju terapijā izmanto medikamentus, bet būtiski ir arī ikdienas paradumi, kas var ietekmēt galvassāpju parādīšanās biežumu. Dzīvesstila izmaiņas bieži var būt pietiekamas, lai novērstu vai vismaz padarītu retākas galvassāpju epizodes.
Būtiski ievērot:
- miega režīmu;
- regulāru, sabalansētu uzturu;
- uzņemt pietiekošu šķidruma daudzumu;
- atturēties no pārmērīgas viedierīču lietošanas;
- regulāras fiziskās aktivitātes;
- mazināt psihoemocionālo stresu skolā, darbā un/vai mājās.
Nepieciešamības gadījumā ārsts var nozīmēt arī medikamentozu pretsāpju terapiju. Primāru galvassāpju gadījumā zāles galvenokārt jālieto, lai pārtrauktu galvassāpju epizodi. Ja galvassāpes pavada arī citi simptomi, piemēram, vemšana, var būt nepieciešami arī citi medikamenti.
Lai veiksmīgāk spētu tikt galā ar galvassāpēm, ļoti būtiska ir galvassāpju dienasgrāmatas uzturēšana. Tie ir īpaši pieraksti, kuros fiksē katru galvassāpju epizodi, tās stiprumu, ilgumu, izpausmes un lietotos medikamentus. Tos vienmēr jāņem līdzi uz tikšanos ar ārstu, jo šādi pieraksti palīdz rast veiksmīgākos un katram pacientam piemērotākos ārstēšanas principus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
