Tomēr pārmērīgai soctīklu izmantošanai pusaudžu vidū ir daudz mazāk pozitīvu seku. Ir svarīgi atcerēties, ka soctīkli nevar aizstāt reālo saikni ar cilvēkiem. Pusaudžiem ir nepieciešams "dzīvs" kontakts ar citiem, lai "iedarbinātu" hormonus, kas mazina stresu un liek justies laimīgākiem, veselākiem un pozitīvākiem, norāda Pusaudžu resursa centra (PRC) speciālisti, kuri sagatavojuši īpašu materiālu par sociālo tīklu ietekmi uz pusaudžu psihoemocionālo veselību.
Kā Covid-19 pandēmija ir mainījusi soctīklu lietošanas paradumus pusaudžu vidū
Tas, kas ir norma un kas nav norma soctīklu lietošanā, pēdējā gada laikā ir krasi mainījies. Viena no kovidpandēmijas patiesībām bija – lai mēs kādreiz būtu droši kopā, mums jāšķiras.
Daudziem pusaudžiem soctīkli kļuva par vienīgo veidu, kā būt kopā ar draugiem un ģimeni. Tā kā tagad daudz vairāk mūsu ikdienas mijiedarbības notiek ekrānos, tas licis mainīt veidu, kā uzvedamies soctīklos un funkcionējam ikdienā.
Cilvēki ir sociālas būtnes – mums ir nepieciešams dzīvais kontakts citam ar citu, bet, rakstot īsziņu
vai sazinoties tiešsaistē, mūsu ķermeņa valoda, sejas izteiksmes un balss reakcijas kļūst mazāk redzamas, kas nozīmē tikai to, ka zaudējam vissvarīgāko – klātienes kontaktu. Līdz ar to šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk ir svarīgi nolikt savas ierīces malā un veicināt klātienes tikšanās (protams, joprojām sekojot drošai un veselīgai praksei pandēmijas laikā).
Kā soctīkli ietekmē pusaudžus
Tehnoloģijām attīstoties, pastāvīgi mainās arī sociālie mediji un tas, kā pusaudži tos izmanto. Tūlītējā ziņojumapmaiņa un informācijas iegūšana ir kļuvusi par masīvu, galvu reibinošu veidu, kā pusaudži veido attiecības un pašidentitāti, izpaužas, izzina pasauli un mijiedarbojas savā starpā. Tas ir pilnībā mainījis pusaudžu jūtas pret sevi un citiem cilvēkiem.
Lai gan virtuālai mijiedarbībai soctīklos nav tādu pašu psiholoģisko ieguvumu kā klātienes kontaktam, bez šaubām, ir daudz pozitīvu veidu, kā tā var palīdzēt pusaudžiem uzturēt saikni un atbalstīt savu emocionālo labklājību:
Kas veicina soctīklu izmantošanu
Mūsdienās lielākā daļa piekļūst soctīkliem, izmantojot viedtālruņus vai planšetdatorus. Lai gan tas ļauj ļoti ērti sazināties, tas arī nozīmē, ka soctīkli vienmēr ir pieejami. Šī nepārtrauktā savienojamība var izraisīt impulsu kontroles problēmas; regulāri viedtālruņa brīdinājumi un lietotņu paziņojumi var ietekmēt tavu koncentrēšanos un fokusu, traucējot miegam un padarot tevi par tālruņa vergu.
Sociālo plašsaziņas līdzekļu platformas ir paredzētas, lai pievērstu tavu uzmanību un uzturētu tevi tiešsaistē. Šādi soctīklu uzņēmumi pelna naudu. Līdzīgi kā azartspēļu spēlēšana vai atkarība no nikotīna, alkohola vai narkotikām, arī pārmērīga laika pavadīšana soctīklos var radīt problemātisku vai kompulsīvu interneta lietošanu. Kad saņem "like" ("patīk") vai pozitīvu reakciju uz ziņu, bildi vai video, tas var izraisīt dopamīna izdalīšanos smadzenēs – to pašu "atlīdzības" ķīmisko vielu, kas seko uzvarai, piemēram, azartspēļu automātā, mutē kūstošam šokolādes gabaliņam vai uzvelkot pirmo veipa dūmu. Jo lielāku "atlīdzību" tu saņem, jo vairāk laika vēlies pavadīt soctīklos, pat ja tas kļūst kaitīgi tavai fiziskai un mentālai veselībai.
Esi godīgs pret sevi: kā tu patiesībā jūties pirms soctīklu lietošanas, lietojot tos un pēc tam? Vai esi kļuvis greizsirdīgs, trauksmains vai noguris? Ja atklāj, ka tas, ko iegūsti no mijiedarbības
tiešsaistē, neveicina pašsajūtas uzlabošanos, iespējams, ir laiks rūpīgi pārskatīt, kamdēļ pavadi laiku tiešsaistē.
Soctīklu negatīvās sekas
Bailes kaut ko palaist garām (Fear of Missing Out jeb FoMO)
Tas attiecas uz bažām, ka citi piedzīvo labākas lietas nekā tu vai svarīgi notikumi notiek bez tavas klātbūtnes, tādēļ esi kā "pielīmēts" pie telefona ekrāna, jo tev pastāvīgi jābūt informētam
par to, kas notiek.
Izolācijas sajūta
Pārmērīga soctīklu lietošana var palielināt vientulības sajūtu. Lietojot soctīklus mazāk, tu vari nejusties tik vientuļš un uzlabot savu vispārējo labsajūtu.
Neatbilstība realitātei
Pat ja zini, ka attēli soctīklos var būt maldinoši, tie joprojām var likt tev justies nedroši par to, kā izskaties vai kas notiek tavā dzīvē.
Kiberhuligānisms
Soctīklu platformās bieži vien notiek kaitīgu baumu, melu un ļaunprātīgas informācijas izplatīšana, kas var atstāt ilgstošas emocionālas rētas.
Depresija un trauksme
Pusaudžiem ir nepieciešams reālās dzīves kontakts, lai būtu mentāli veseli. Jo biežāk dosi priekšroku laika pavadīšanai soctīklos un savā istabā, jo lielāks risks rasties mentālām grūtībām.
"Drošības sega"
Ikreiz, kad atrodies sociālā situācijā ar citiem pusaudžiem un jūties noraizējies, neērti vai vientuļi, tu ieskaties savā telefonā un sāc sērfot soctīklos. Šāda mijiedarbība sniedz "drošības segu" uz kādu brīdi, palīdzot mazināt trauksmi, bet vienlaikus neļauj būt klātesošam.
Problēmu ignorēšana
Soctīklu izmantošana var maskēt citas pamatproblēmas, piemēram, spriedzi, depresiju vai nomāktību. Soctīkli bieži vien tiek izmantoti uzmanības novēršanai no nepatīkamām sajūtām vai situācijām.
Aizraušanās ar sevi
Bezgalīga selfiju un personīgās informācijas publicēšana soctīklos var radīt neveselīgu uz sevi vērstu uzmanību un attālināt tevi no komunicēšanas ar pusaudžiem klātienē.
Miega grūtības
Ir dabiski, ka smadzenes dienas nobeigumā gatavojas miegam. Sērfojot soctīklos vai lietojot viedtālruni vispārīgi pirms miega, tu nodod smadzenēm un ķermenim signālu turpināt aktīvi darboties. Lai tos atpūtinātu, apmēram stundu pirms miega nevajadzētu lietot viedtālruņus, drīzāk pameditēt vai palasīt grāmatu.
Viltus kopības sajūta
Soctīklu platformas var apgrūtināt spēju atšķirt jēgpilnas attiecības, ko veidojam reālajā dzīvē, no tām daudzajām, kas veidojas ar soctīklu starpniecību. Koncentrējoties un veltot vairāk laika mazāk jēgpilnām attiecībām, mūsu vissvarīgākās attiecības reālajā dzīvē var pasliktināties
Neveselīgas soctīklu izmantošanas apburtais loks
Kad jūties vientuļš, nomākts vai noraizējies, tu soctīklus biežāk izmanto kā veidu, lai aizmirstos,
sevi uzmundrinātu vai sajustu saikni ar citiem.
Tomēr biežāka soctīklu izmantošana palielina bailes kaut ko palaist garām (FoMO) un nepietiekamības, neapmierinātības un vientulības izjūtu.
Šīs sajūtas savukārt negatīvi ietekmē tavu garastāvokli un pasliktina emocionālu labsajūtu.
Emocionālajai labsajūtai pasliktinoties, tu izmanto soctīklus vēl vairāk, tāpēc lejupejošā spirāle turpinās, kaitējot tavai mentālajai veselībai.
Vai soctīkli ietekmē mentālo veselību
Vai tev radušās aizdomas, ka soctīkli negatīvi ietekmē emocionālo labsajūtu? PRC speciālisti min dažus sarkanos signālus, par kuriem ir vērts aizdomāties.
- Soctīklu lietošanas laikā vai pēc tam tavs pašvērtējums krītas vai ir zems.
- Tev rodas vēlme dalīties soctīklos ar visu, kas notiek tavā dzīvē, pat ja esi offline (tiešsaistē).
- Izmantojot soctīklus, tu bieži izjūti skaudību vai naidu.
- Soctīklu izmantošana ir galvenā atpūtas aktivitāte, ko izvēlies darīt.
- Tu izjūti nošķiršanu no draugiem un nekomunicē ar viņiem klātienē tā, kā parasti to būtu darījis.
- Tev ir mazinājušās koncentrēšanās spējas.
- Tu pārmērīgi salīdzini sevi ar citiem soctīklos.
- Tu izjūti paaugstinātu satraukumu, mijiedarbojoties ar cilvēkiem klātienē, kā rezultātā, tu bieži ieskaties savā telefonā un sāc sērfot soctīklos.
- Tu apzināti izmanto soctīklus kā uzmanības novēršanu, lai izvairītos vai apspiestu nepatīkamās emocijas.
- Tev ir neregulārs vai traucēts miega režīms.
- Pēc soctīklu izmantošanas tu izjūti nogurumu vai trauksmes sajūtas palielināšanos.
- Tava uzvedība var kļūt bīstama, lai iegūtu vairāk "like" ("patīk").
Kā samazināt pavadīto laiku tiešsaistē
- Izmanto lietotnes, kas ļauj sekot līdzi, cik daudz laika tu pavadi soctīklos ("RealizD", "Freedom", "Moment" u.c.)! Pēc tam vari noteikt mērķi, par cik daudz laika vēlies to samazināt.
- Izslēdz tālruni noteiktā dienas laikā, piemēram, sportojot, vakariņojot vai pavadot laiku kopā ar draugiem!
- Limita pārbaudes. Ja piespiedu kārtā pārbaudi tālruni ik pēc dažām minūtēm, mēģini sevi atradināt no tā, ierobežojot pārbaudes tikai reizi 15 minūtēs, tad reizi 30 minūtēs, pēc tam reizi stundā! Tādas lietotnes kā "Qustodio" un "Screen Time" var palīdzēt to kontrolēt.
- Pirms miega neņem līdzi telefonu vai planšetdatoru uz gultu! Ierīces var izslēgt un atstāt uz nakti citā telpā, lai uzlādētu.
- Modinātāja vietā var izmantot modinātājpulksteņus.
- Mēģini izdzēst soctīklu lietotnes savā tālrunī, lai "Snapchat", "Instagram" un tamlīdzīgas varētu pārbaudīt tikai planšetdatorā vai datorā.
- Neņem tālruni līdzi uz vannas istabu!
- Atslēdz soctīklu paziņojumus! Ir grūti pretoties regulāram tālruņa signālam, pīkstienam un zvana brīdinājumiem par jauniem ziņojumiem. Paziņojumu izslēgšana tev var palīdzēt atgūt kontroli pār savu laiku un fokusu.
- Vērs savu uzmanību uz citām lietām
- Tāpat kā jābūt kontaktā ar vienaudžiem, ir jābūt kontaktā ar sevi. Rūpes par savu mentālo veselību ir svarīgs atslēgas punkts veselīgai emocionālajai labklājībai. Šeit vari atrast papildu informāciju.
- Ja atrodies situācijā, kad tev nav, ar ko pavadīt laiku, nesatraucies – tu vari sazināties ar paziņām, piemēram, no iepriekšējās skolas, no pulciņa, ko kādreiz apmeklēji. Daudzi citi pusaudži jūtas tikpat neērti kā tu, lai iegūtu jaunus draugus. Esi tas, kurš "salauž ledu"!
- Neļauj sociālai neveiklībai traucēt tev iegūt jaunus draugus! Pat ja esi kautrīgs, ir pārbaudītas metodes nedrošības pārvarēšanai un draudzības veidošanai. Te atradīsi plašāku informāciju par šo tēmu.
- Katru nedēļu atvēli brīdi laika pavadīšanai ar draugiem un ģimeni klātienē! Mēģini to padarīt par regulāru aktivitāti, kuras laikā tev vienmēr ir izslēgts tālrunis!
- Sarunā ar draugu kopīgu aktivitāti, piemēram, sporta treniņu, pastaigu vai brīvdabas muzeja apmeklēšanu!
Profesionāla palīdzība
- Veselības apdraudējuma gadījumā zvani 113;
- Pusaudžu resursa centra komanda: konsultatīvais tālrunis 25737363, informatīvais tālrunis 29164747;
- Pusaudžu resursa centra "Facebook" profils vai "WhatsApp" 25737363;
- Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111;
- Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa aplikācija "Uzticības tālrunis" un mājaslapa;
- Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001;
- Latvijas Drošāka interneta centra mājaslapa vai 27706277, 67281312;
- Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas tālrunis 80708866.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
