Mīlestība kā atkarība: nes augšup un grauj

Par šo tēmu raksta bioloģijas antropoloģe un Kinsejas institūta vadošā pētniece dr. Helēna Fišere portālā "Nautilus".

"Ir vēl citas atkarības pazīmes. Vēl ilgi pēc attiecību pārtrūkšanas notikumi, cilvēki, vietas, dziesmas, kas asociējas ar partneri, atsauc spilgtas atmiņas. Sekas ir uzmācīgas domas, kompulsīva zvanīšana, rakstīšana – cerībā atdzīvināt "mirušo". Psihologi secinājuši, ka romantiskā mīlestība tiešām var kļūt par atkarību.

Kad mani kolēģi analizēja datus, atradām aktivitāti smadzeņu reģionos, kas tiek saistīti ar atkarību.

Var secināt: romantiskā mīlestība ir atkarība – pozitīva, kad cilvēki ir iemīlējušies, negatīva, kad cilvēks ir noraidīts.

Kad neirozinātnieki Andreas Bartels un Semīrs Zeki salīdzināja laimīgi iemīlējušos cilvēku smadzenes ar smadzeņu rādītājiem atkarīgajiem, kuri tikko bija injicējuši kokaīnu vai opioīdus, abās grupās bija daudz sakritību, kuri reģioni smadzenēs kļuva aktīvi. Turklāt, kad mani kolēģi vēlreiz analizēja datus par 17 vīriešiem un sievietēm, kuri bija laimīgi iemīlējušies, mēs atradām aktivitāti smadzeņu daļās, ko saista ar atkarību, tostarp no heorīna, kokaīna, nikotīna, alkohola, opioīdim, amfetamīna, azartspēlēm, seksa un pārtikas.

Romantiska mīlestība var radīt arī drebuļus, bālumu, vispārēju nespēku, stostīšanos, kā arī dažādas simpātiskās nervu sistēmas reakcijas – svīšanu, "taureņus vēderā", sirdsklauves, grūtības ieēst un gulēt. Daži jūtas tā, it kā zaudētu savas pamatspējas. To labi aprakstījis 19. gadsimta franču novelists Stendāls. Atsaucot atmiņā pēcpusdienas kopā ar mīļoto, viņš rakstīja: "Kad vien es iedevu roku Leonorai, man likās, ka es kritīšu un man bija jādomā, kā spēt spert soli." Kautrība, gaidīšana, bailes kļūt noraidītam, intensīvas emocijas – cik tas ir pazīstami romantiskās attiecības. Iemīlējušies cilvēki viegli kļūst greizsirdīgi, pat dzīvnieciski.

Kādā pētījumā tika aptaujāti 437 amerikāņi un 402 japāņi. Aptaujas rezultātos nebija būtisku statistiku atšķirību grupā virs 45 gadiem un jaunākiem par 25 gadiem 82 procentos jautājumu. Intensīvas romantiskas jūtas rodas ap pubertāti. Bet pat bērni var piedzīvot mīlestības uzplūdus, piemēram, pret kucēniem. Kā jaunāko mīlestības apsēsto cilvēku atceros divgadīgu zēnu. Katru reizi, kad pie viņa spēlēties atnāca maza meitene, viņš glāstīja viņas matus. Kad viņa aizgāja, puisēns divas stundas bija depresīvs. Viņa bija īpaša. Viņš bija kā apsēsts ar viņu.

1996. gadā pētīju iemīlējušos cilvēku smadzeņu aktivitāti. Kopā ar Brovnu un psihologu Ārtu Āronu, un citiem skenējām 17 iemīlējušos cilvēku smadzenes: 10 sieviešu un septiņu vīriešu, kuri vidēji bija iemīlējušies 7,4 mēnešus. Nekad neaizmirsīšu pirmos rezultātus. Stāvēju aptumšotajā Alberta Einšteina Medicīnas koledžas telpā un biju gatava vai lēkt debesīs. Skenēšana rādīja aktivitāti netālu no smadzeņu pamatnes, kur ražo dopamīnu un nosūta dabisko smadzeņu stimulantu dažādiem tās reģioniem. Mēs atradām aktivitāti arī citos reģionos, bet šis bija nozīmīgākais – tā ir daļa sistēmas, kas atbild par vēlmēm, enerģiju, fokusu, motivāciju. Nav brīnums, ka iemīlējušies cilvēki var visu nakti sarunāties un skaut viens otru. Nav brīnums, ka viņi var kļūt kā apsēsti, optimistiski, pilni dzīvības. Abi dzimumi to izjūt vienlīdz spēcīgi."