puika, zēns, bērns, emocijas, uzvedība, princis
Foto: Shutterstock
Pilnīgi visi cilvēki kaut ko tur par neaizskaramu, svētu, nemainīgu un ārkārtīgi vērtīgu pašiem sev. Šī vērtība var būt jebkas, sākot ar Ziemassvētku kaujās dalību ņēmušā vecvecvectēva kabatas pulksteni un beidzot ar ļoti stingru treniņu rutīnu sporta zālē sešas reizes nedēļā. Un kur nu vēl hobiji, intereses, aizraušanās un visas pārējās lietas, ar kurām sevi nodarbinām un piepildām savu laiku. Šīs lietas ir tikpat dažādas un cita no citas atšķirīgas kā vairāki desmiti tūkstoši pasaulē pazīstamo dievu un dieviņu dažādās reliģiskajās tradīcijās.

Tā par vienu no aspektiem, kas ietekmē dzīvi pārī – "viltus dieviem" – runā dr. Gatis Līdums grāmatā "Pāru (ne)būšanas". Ar izdevniecības "Zvaigzne" atļauju publicējam fragmentu no tās.

Lai turpinātu runāt par šo tematu, droši vien būtu labi izprast, ko mēs saprotam ar jēdzieniem "dievs" un "dieviņi", un ko ar jēdzienu "Dievs Tas Kungs", kad runa ir tieši par pāra attiecībām. Ja runā pavisam vienkārši, tad "dievs" ir tas, kuram es veltu savu laiku, savu uzmanību un resursus uz kādas citas nodarbes vai cilvēka rēķina. Visos laikos un kultūrās cilvēki dieviem ir pienesuši dāvanas, ziedojumus un upurus jeb, citiem vārdiem runājot, cerot uz dievu labvēlību, atrāvuši no sevis un devuši dieviem kādu daļu (nereti pašu labāko daļu) no savā rīcībā esošajiem resursiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!