Kā attīstās seksualitāte  (4)

Pirmais skūpsts, pirmā aizraušanās, seksuālā vēlme, pirmā tuvība – mums liekas, tieši tā mēs izrādām savu seksualitāti. Taču viss sākas daudz agrāk, raksta žurnāls "Psychologies".

"Ir fiksēti gadījumi, kad grūtniecības ultrasonogrāfijā redzams, kā bērniņš sūkā savu pirkstu un izpēta dzimumorgānus – aiztiek un tausta, puikām mēdz būt pat erekcija," stāsta psihoanalītiķis Aleksandrs Plotkins. "Ir pilnībā iespējams, ka jau mātes miesās mēs sākam sajust, kas mums patīk un kas ne."

Idejas par baudas gūšanu ir pamatā arī Zigmunda Freida teorijai. Viņš bija pārliecināts, ka ikviens iziet savai attīstībai, atbilstoši tam, kāda baudas (jeb erogēnās) zona kļūst par vadošo vienā vai otrā vecumā. Ir piecas stadijas: orālā, anālā, falliskā, latentā un ģenitālā.

"Seksulitāte ir ģenētiska programma, tā ir ierakstīta kopējā attīstībā, un to ietekmē cilvēki, kuri nonāk mūsu dzīves ceļā, pirmām kārtām paši tuvākie, māte un tēvs," skaidro psihoanalītiķis. Te var rast analoģiju ar to, kā mēs apgūstam valodu. Spēja to iemācīties ir katram, tomēr vislabāk mēs mākam valodu, kurā runā apkārtējie.

"Vecāki bērnībā kļūst mums par seksualizētiem objektiem, mēs viņus mīlam – visu, ko viņi saka, pārvēršam domās, tās atceramies un kļūst par mūsu bagāžu," turpina speciālists. "Ar saviem žestiem, rīcību un attiecībām vienam pret otru vecāki nodod mums seksuālās uzvedības modeli.
Vislabāk bērna seksualitātes attīstībai, ja māte un tēvs nekaunina un nebar viņu par interesi par savu ķermeni, par uzmanību dzimumorgāniem, neizvairās no seksa tēmas un atbild uz bērna jautājumiem par to.

Mūsdienu seksoloģija lūkojas uz seksualitātes veidošanos, kā uzmanības fokusa pārvietošanos un tā paplašināšanos: no sava ķermeņa līdz otra personībai. Stingri noteiktu rāmju nav, "ir tikai orientieri laikposmiem," norāda psiholoģe un seksoloģe Natālija Fomičeva, "Reizēm attīstība notiek savā veidā, tā nevar būt pareiza vai nepareiza, tā ir individuāla."

No nulles līdz divarpus trim gadiem galvenais bērna uzmanības objekts ir viņa paša ķermenis, tostarp dzimumorgāni. Pieaugušā dzīvē viņam noderēs izpratne par sava ķermeņa signāliem un prasme pareizi tos interpretēt: ko viņš jūt, cik ļoti viņam tas patīk.

No divarspus trim gadiem līdz sešu gadu vecumam uzmanība novirzās uz dzimumidentifikāciju. Bērni ievēro, ka ir puikas un meitenes, un viņi ir atšķirīgi veidoti. Viņi cenšas ieraudzīt vecākus kailus un uzdod jautājumus: "Kāpēc meitenes čurā tupus?", "Kāpēc mammai ir krūtis, bet tētim nav?" spēles veidā viņi skar seksa tēmu – veido "pārus", "precas", reizēm kopē pieaugušo uzvedību, piemēram, gultā apskaujas. Tāpat mēģina masturbēt, iepazīstot jaunas sava ķermeņa iespējas.

No pieciem sešiem līdz deviņiem desmit gadiem palielinās paziņu loks – bērns iet bērnudārzā, skolā, pulciņos, sarežģījas attiecības ar vienaudžiem. Pirmo reizi iemīlas. Sāk saprast, kas viņam labāk patīk – blondīnes, brunetes, rudmates, veidojas simpātiju veidols, kāds tas būs vēlāk.

No desmit vienpadsmit līdz 19 gadu vecumam ir pusaudžu vecums, kurš iekļauj sevī dzimumnobriešanu (pubertāti). Meitenēm sākas mēnešreizes, puišiem notiek pollūcija. Šajā laikā jau apzināti masturbē un nododas seksuālajām fantāzijām. Aizraušanos pastiprina hormonālās pārmaiņas, rodas seksuālās vēlmes, izkristalizējas seksuālā orientācija.

Seksualitāte ir atkarīga no tā, kas notiek kopdzīvē ar partneri, kā pārdzīvojam pozitīvos un negatīvos notikumus, piemēram, konfliktus, kā veidojas intīmā dzīve. Erotisms iedegas kā uguntiņa, kad esam iemīlējušies, jūtam, ka otrs mūs vēlas, un esam apmierināti ar sevi, bet pazeminās, kad kaut kas neiet, kā vajag.

Intensīvas izmaiņas seksualitātē sievietēm notiek saistībā ar grūtniecību un dzemdībām. "No sestā grūtniecības mēneša es jutos milzīga un man šķita, ka es nevaru būt seksuāli pievilcīga," atceras trīs bērnu māte Olga. "Bet vīrs mani pārliecināja, ka joprojām esmu pievilcīga, un atrada piemērotu pozu. Kad es biju gaidībās ar nākamajiem diviem bērniem, es pat nebaidījos un nešaubījos par sevi un vīrieša skatījumu uz manu seksualitāti."

Lai ko nemēģinātu iedvest plašsaziņas līdzekļi, seksualitāte ir raksturīga ne tikai jaunībai. "Sabiedrībā ir stereotips, ka pēc 60 līdz 70 gadu vecumam mēs ķļūstam par "erotiskās frontes veterāniem" un vairs nepiedalāmies "kaujās". Taču tā tas nav. Seksuālās identitātes meklējumi turpinās briedumā, ir pārliecināta Natālija Fomičeva. "Tikai vajag ņemt vērā fizioloģiskās īpatnības – pagarinās uzbudinājuma laiks, menopauzes dēļ notiek hormonālas izmaiņas, kuras ietekmē jutekliskumu." Ja to respektē, arī turpmāk var baudīt mīlēšanos.

"Katram ir savs seksualitātes musturs, tajā izpaužas mūsu sajūta par sevi, spēja veidot attiecības ar cilvēkiem, vēlme patikt, piesaistīt uzmanību, savaldzināt," stāsta ģimenes psiholoģe Irina Buta. "Kāds veidojas musturs, atkarīgs no dzīves notikumiem. Reizēm seksualitāte gaist, bet nepazūd pavisam. Tā ar mums ir visu laiku, bet var būt apvainojusies, iebiedēta, izslēgta."

Tā mēs varam kautrēties no savas seksualitātes, ja bērnībā vecāki bijuši šokēti no tās izpausmēm. "Man bija pieci gadi, kad mamma mani mazgāja dušā un ūdens iekļuva starpenē," stāsta 43 gadus vecā Nīna. "Es izjutu neiedomājami patīkamas sajūtas, bet mātei pārmainījās seja. Es nesapratu, ko gan sliktu biju izdarījusi. Jau pieaugusi sapratu, ka tad es guvu pirmo masturbācijas pieredzi. Es to praktizēju arī tagad, bet kaunos no tā."

Vai ir veids, kā attīstīt un atmodināt savu seksualitāti? "Es piedāvāju izveidot sarakstu ar to, kas tev sagādā prieku un baudu," turpina ģimenes psiholoģe, "mainās tas, kam dodam priekšroku, un tas, kas patika 20 gadu vecumā var vairs nesaistīt 40 gados. Tavā sarakstā var būt viss kaut kas: smaržas, skaņas, noteiktas tekstūras apģērbs... Iztēlojies to niansēti. Tas ir lielisks veids, kā trenēt koncentrēšanos uz baudu, un tas palīdzēs tev izjust seksuālo uzbudinātību."

Seksualitāte dzīvo pati par sevi, tā ierakstās personības kontekstā, tā ir mūsu neatņemama sastāvdaļa – brīva, jutīga un ievainojama. Tā, kā tāda prasīga aristokrāte, uzplaukst, kad tai pievērš uzmanību. Un nīkst, kad par to aizmirst. Tā piedzimst un pieaug reizē ar mums, veidojot jaunas iezīmes. Ceļā uz savas seksualitātes izprašanu mēdz būt šķēršļi, bet tos var pārvarēt, ja ieklausās savā vēlmju balsī.