Publicējam fragmentu no izdevniecības "Zvaigzne" izdotās norvēģu psiholoģes Hedvigas Montgomerijas grāmatas "Bērnudārza laiks".
Es domāju, ka agrāk to bija vienkāršāk izdarīt. Šodienas īpaši absorbējošās autiņbiksītes ar tehnoloģiju radītajām brīnumainajām īpašībām ir daudz patīkamākas nekā kādreiz, taču, neraugoties uz to, agrāk vai vēlāk bērns sāks izrādīt pazīmes, ka ir gatavs mēģināt no tām atteikties. Varbūt viņš nedaudz pažēlosies par čurāšanu autiņbiksītēs, varbūt izrādīs pastiprinātu interesi par to, ko lielākie bērni dara tualetē. Vecums, kad tas notiek, ir ļoti atšķirīgs. Šajā gadījumā nozīme ir nevis vecumam, bet gan bērna gatavībai – un bērni var būt ļoti dažādi. Šī tēma var kļūt aktuāla meitenēm ap divu gadu vecumu, zēniem varbūt kādu pusgadu vēlāk, un tad nereti paiet vēl pusgads pirms pilnīgas atteikšanās no autiņbiksītēm. Bet diezgan daudzi vecāki pieredz, ka var paiet vēl viens gads, pirms bērns ir gatavs pavisam pārtraukt lietot autiņbiksītes, it sevišķi naktī. Tas nozīmē tikai to, ka bērni ir atšķirīgi un visu nosaka attīstība – nevis bērna vecums.
Mums, kas dzīvo tālāk uz ziemeļiem, ir vērts ieplānot podiņmācības uzsākšanu vasarā – nav praktiski raut nost kombinezonus un zeķbikses, kad notiek negadījums. Un negadījumi būs.
Tev ir jātur acis vaļā, lai ievērotu pazīmes, ka tuvojas autiņbiksīšu ēras beigas. Tas ir brieduma jautājums – daži bērni viegli iemācās kontrolēt ķermeņa procesus, citiem tas prasa daudz darba. Vēlākajā dzīvē nav nekādas nozīmes, kā tieši tas notiek. Gluži vienkārši bērni ir atšķirīgi, tas arī viss. Mājās novieto podiņu redzamā vietā, parunājiet par kakām un čurām, regulāri apjautājies, vai bērns nevēlas pamēģināt, bet neuzstāj. Un, kad bērns sēž uz podiņa, tā jau pati par sevi ir neliela aktivitāte. Varbūt jūs varat mazliet palasīt, sēžot uz podiņa? Plaukšķini rokas un sajūsminies, ja kaut kas sanāk; ja podiņš paliek tukšs, pasaki tikai: "Nu nekas, gan jau būs nākamreiz."
Parūpējies arī par to, lai pa rokai vienmēr būtu tīrs apģērbs. Ja spēsi visu uztvert pozitīvi, podiņmācības process būs daudz īsāks. Katru reizi, kad ļaujies aizkaitinājumam un dusmām, vari pieskaitīt klāt vēl vienu mēnesi ar autiņbiksītēm. To es diemžēl saku no savas pieredzes. Es labi atceros to reizi, kad mans jaunākais dēls bija izlūdzies sākt valkāt apakšbiksītes, jo viņam tās ļoti patika, lai gan patiesībā bija nedaudz par agru. Mēs kāpām lejā pa kāpnēm, mēs ļoti steidzāmies, un tur nu viņš stāvēja un čurāja tā, ka viss tecēja lejup pa kāpnēm gaitenī. Mani spēji pārņēma dusmas, un, godīgi sakot, es to joprojām nožēloju, lai gan ir pagājuši jau desmit gadi. Tas nebija nekas tāds, ar ko lepoties.
Autiņbiksīšu lietošanas pārtraukšana ir process – un tev ir jābūt tā daļai. Ja to uzsāksi pārāk agri, tas var vilkties ļoti ilgi. Var gadīties, ka bērns sāk kautrēties, un tad viņš izvairīsies no šīs situācijas, cik ilgi vien varēs. Vēro bērnu un centies pamanīt, kad viņš tam patiešām ir gatavs, un visu šo laiku esi mierīgs, pacietīgs un uzmundrini viņu. Kādu dienu tavs bērns lepni staigās apkārt ar jauniegūtām premjerministra ambīcijām.
Padomi podiņmācībā:
- Turi podiņu redzamā vietā.
- Lasiet un runājiet par šo tēmu.
- Ja ievēro pazīmes, ka bērnam vajag uz tualeti, piedāvā pamēģināt apsēsties uz podiņa vai tualetes poda.
- Palīdz arī tas, ja bērns redz, kā jūs izmantojat tualeti. (Tā nu būs jāsadzīvo ar to, ka bērns priecīgi izskrien pie ciemiņiem un paziņo – "tētis kakā".)
- Nekaunini un nerāj bērnu. Koncentrējies uz prasmju apgūšanu rotaļīgā gaisotnē.
- Ļauj, lai bērnu motivē dzīve pēc autiņbiksīšu posma – iegādājieties apakšbiksītes, kas bērnam patīk, un pastāsti, ka tās viņš varēs valkāt, kad vairs nevajadzēs autiņbiksītes.
Esam sagatavojuši vēl deviņus rakstus no arhīva, kā veiksmīgāk uzsākt podiņmācību.
Podiņmācības ābece: ieteikumi, lai mazulis iešanu uz podiņa apgūtu veiksmīgi
Autiņbiksīšu laikmetā, kad tās pieejamas visdažādākajās formās un cenu diapazonā, visai ērti ir nesteidzināt mazuli, lai tas apgūtu tik nozīmīgo prasmi – iet uz podiņa. Tomēr agrāk vai vēlāk tādai dienai ir jāpienāk un vecākiem savai atvasei jāsniedz palīdzīga roka, lai "pamperiem" sacītu "atā un uz neredzēšanos!".
Kā mammas dažādās pasaules valstīs radina bērnus iet uz podiņa
Mantojumā no iepriekšējam paaudzēm ir saglabājušies instinkti, kas palīdz izdzīvot, bet tie nemāca elementāras lietas: piemēram, kā izmantot tualeti. Tieši tāpēc pieaugušajiem nākas mērķtiecīgi mazuļus radināt pie podiņa.
Diāna Zande dalās padomos, kā bērnam veiksmīgāk iemācīt iet uz podiņa
Došanās uz podiņu ir liels notikums ne tikai bērna, bet arī vecāku dzīvē. Dažkārt tas var sagādāt vairāk raižu, nekā prieka. Diemžēl nav viena precīza algoritma, kā iemācīt bērniņam nokārtoties podiņā, taču piecu bērnu māmiņa, psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Diāna Zande lekcijā vecākiem atklāj, kā soli pa solim visveiksmīgāk iemācīt bērnam doties uz podiņu.
Delikātā māksla – podiņmācības smalkumi: kad un kā tos apgūt
"Kā, tavs vēl staigā pamperos?" – nereti vecākiem nākas dzirdēt šādu un līdzīgus izteicienus no apkārtējiem, tiesa, galvenokārt no vecākās paaudzes vai cilvēkiem, kuri bērnus nav redzējuši sev tuvumā. Ja vien ģimene spēj finansiāli "pavilkt" šo autiņbiksīšu ēru, bieži vien vecāki nemaz īsti neiespringst, lai mazo iespējami ātrāk uzsēdinātu uz podiņa. Un ja vēl padomā, cik daudz nervu tiks pasargāti, ja nelaikā mazo mēģinās pieradināt pie šīs jaunās "iekārtas"...
Podiņmācības gudrības: padomos dalās trīs bērnu tēvs
Esi možs un pozitīvi noskaņots. Ja ļausies satraukumam, tāpat darīs arī bērns, un tas traucēs podiņmācībai. Tu taču negribi, lai bērns visu turētu sevī. Šādu centienu rezultāts būs diskomforts un ilgāks podiņmācības laiks. Atceries, ka podiņmācība ir process, kad bērns iemācās kontrolēt ķermeņa funkcijas un spēj "paciesties", kamēr tiek līdz tualetei.
Padomi podiņmācībā. Podiņmācība soli pa solim.
Padoms: Izmanto šos sešus padomus un uzzini kad un kā savam mazajam uzsākt podiņmācību.
Podiņmācība ir liels solis uz priekšu gan bērnam, gan vecākiem. Kāda ir panākumu atslēga? Milzīga pacietība un vēl milzīgāks radošums! Ja tavs mazais ir gatavs iet uz podiņa, pamēģini šos vecāku pārbaudītos paņēmienus.
Podiņš skapī jeb Kad pa īstam var sākt podiņmācību
Mūsdienu autiņbiksīšu laikmetā iešana uz podiņa ir visai sarežģīta lieta, kas prasa milzu pacietību gan no vecākiem, gan bērniem. Bez skandāliem praktiski neiztikt, izņemot varbūt retus gadījumus, liecina vecāku pieredze.
Pazīmes, kas liecina – tavs mazulis ir gatavs iešanai uz podiņa
Tavs kaimiņš lepojas, ka viņa mazais bez pamperiem sagaidījis savu otro dzimšanas dienu, tava radiniece savukārt ar šo jautājumu nevarēja tikt galā līdz pat bērnudārza vecumam. Kad tad ir īstais laiks podiņmācībai? Viennozīmīgas atbildes nav, jo katrs bērns attīstībā ir individuāls, tādēļ ļoti svarīgs aspekts ir bērnam pašam ļaut noteikt, kad viņš ir gatavs mācīties iet uz podiņa. Lūk, septiņas pazīmes, kas liecina - bērnu jāsāk likt uz podiņa.
Kā izkļūt no autiņbiksītēm? Smalkā podiņmācības zinātne
Ap gada vecumu, bet dažreiz pat agrāk, vecāki nolemj, ka bērnam ir laiks nokārtoties uz podiņa. Ar vecmāmiņu un atbalsta personāla palīdzību mazulim sākas podiņmācība, kas ļoti bieži beidzas ar izgāšanos. Jo vēlme būt ar sausām bikšelēm, staigāt bez pampera ir galvenie priekšnoteikumi, lai vispār rastos vēlme nokārtoties uz poda. Bet iemācīt šīs vēlmes ir neiespējami. Tās rodas pašas no sevis brīdī, kad mazulis ir gatavs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!