Publicējam fragmentu no izdevniecības "Zvaigzne" izdotās norvēģu psiholoģes Hedvigas Montgomerijas grāmatas "Bērnudārza laiks".
Es domāju, ka agrāk to bija vienkāršāk izdarīt. Šodienas īpaši absorbējošās autiņbiksītes ar tehnoloģiju radītajām brīnumainajām īpašībām ir daudz patīkamākas nekā kādreiz, taču, neraugoties uz to, agrāk vai vēlāk bērns sāks izrādīt pazīmes, ka ir gatavs mēģināt no tām atteikties. Varbūt viņš nedaudz pažēlosies par čurāšanu autiņbiksītēs, varbūt izrādīs pastiprinātu interesi par to, ko lielākie bērni dara tualetē. Vecums, kad tas notiek, ir ļoti atšķirīgs. Šajā gadījumā nozīme ir nevis vecumam, bet gan bērna gatavībai – un bērni var būt ļoti dažādi. Šī tēma var kļūt aktuāla meitenēm ap divu gadu vecumu, zēniem varbūt kādu pusgadu vēlāk, un tad nereti paiet vēl pusgads pirms pilnīgas atteikšanās no autiņbiksītēm. Bet diezgan daudzi vecāki pieredz, ka var paiet vēl viens gads, pirms bērns ir gatavs pavisam pārtraukt lietot autiņbiksītes, it sevišķi naktī. Tas nozīmē tikai to, ka bērni ir atšķirīgi un visu nosaka attīstība – nevis bērna vecums.