Šis ir viens no jautājumiem, kuru pētījis un apcerējis filozofs un psiholoģijas pētnieks Frands Martela izdevniecības "Zvaigznes" izdotajā grāmatā "Brīnišķīga dzīve (Jēgpilnas eksistences meklējumos). Publicējam fragmentu.
Frenka Kapras klasiskā drāma "Šī brīnišķīgā dzīve" ir viena no visu laiku mīlētākajām filmām. Kad Džordžs jau grasās lēkt no tilta, parādās sargeņģelis, vārdā Klerenss Odbodijs, un ielec ūdenī. Džordžs jūtas spiests viņu glābt un, to darot, pilnībā aizmirst par savu pašnāvības plānu. Kad Džordžs vēlāk eņģelim saka: "Ja manis nebūtu, visiem būtu labāk," – Klerenss parāda, kāda būtu citu cilvēku dzīve bez vīrieša nosvērtās un līdzjūtīgās klātbūtnes. Džordžs ierauga alternatīvu realitāti, kas viņu šausmina: viņa brālis ir miris, onkulis – slimnīcā, sieva ir viena, un visa pilsēta ir nonākusi šausmīgā stāvoklī. Džordžs ātri vien saprot, cik pozitīva ietekme viņam ir bijusi uz apkārtējo cilvēku dzīvi, tai skaitā uz paša ģimenes locekļiem. Viņa personīgo izvēļu un upuru dēļ daudziem klājas krietni labāk. Domu par pašnāvību nomaina vēlme doties mājās un turpināt atbalstīt tos cilvēkus, kuri viņam ir svarīgi un kuriem svarīgs ir viņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
