Kāpēc nedrīkst bērnam pilnībā liegt viedierīces

Privātās pirmsskolas "Patnis" pedagoģe Baiba Satori (foto zemāk – red.) uzsver, ka tehnoloģijas, lietotas ar mēru, ir lielisks mācību procesa rīks. Pedagoģe ir skeptiska par pilnīgu tehnoloģiju aizliegumu, norādot, ka bērnam nebūs saprotams, kāpēc viņam liegts tas, ko vecāki ikdienā lieto, nereti pat ļoti bieži. Turpinājumā pedagoģes viedoklis par to, kā viedierīces lietot gudri un kā vienoties ar bērnu par atļauto lietošanas laiku.

Mūsdienu bērniem tehnoloģijas – viedtālruņi, planšetes u.c. – ir ļoti aktuālas un interesantas. Un ne tikai bērniem, arī pieaugušajiem. Redzot, ka vecāki ikdienā daudz un bieži lieto dažādas viedierīces, likumsakarīgi, ka arī bērniem rodas pastiprināta interese. Kā pedagoģe uzskatu, ka tehnoloģijas lieliski var izmantot mācību procesā, turklāt tādejādi skolotājs var kontrolēt ne tikai saturu, bet arī izmantošanas ilgumu. 21. gadsimtā kļūst aizvien grūtāk aizraut bērnus, izmantojot vien koka klucīšus, tāpēc foto, video un audio iespējām ir vieta arī mācību procesā.

Tiklīdz bērniem ir interesanti, mainās arī viņu motivācija mācīties. Bērni daudz labāk spēj iegaumēt jaunas lietas, ja tās tiek pasniegtas saistošā veidā. Uztverot vizuāli, interaktīvā veidā, ar video starpniecību, izpratne par jaunām lietām veidojas daudz ātrāk. Tehnoloģijas ir arī labs instruments valodu apguvei.

Protams, tehnoloģiju lietošana nav vēlama visas dienas garumā, un to daudzums – lietošanas ilgums atkarīgs arī no bērnu vecuma posma. Divu vai trīs gadu vecumā tehnoloģiju lietojumam pirmsskolas mācību procesā jābūt pavisam nelielam, savukārt četru vai piecu gadu apjomu jau var palielināt.

Tehnoloģiju lietošana ir atļaujama arī ārpus skolas brīvajā laikā, taču tāpat kā mācību procesā – ierobežojot ilgumu un piedāvājot arī dažādas iespējamās nodarbes papildus tehnoloģijām. Ja bērnam būs neierobežota piekļuve dažādām iekārtām un internetam, būs ļoti grūti viņu ieinteresēt darboties praktiski. Tāpat vecāku uzdevums viennozīmīgi ir kontrolēt gan lietošanas ilgumu, gan saturu. Runājot par vecāku lomu, jāpiezīmē, ka jādomā arī par piemēru, ko rādām bērniem. Esot mājās vai atpūtā kopā ar bērniem, būsim klātesoši un pilnvērtīgi veltīsim laiku viņiem, nevis iegrimsim savās viedierīcēs.

Mazajiem, pirmsskolas vecuma bērniem, mājās būs pietiekami arī ar 10 minūtēm, ko drīkst pavadīt, lietojot viedierīci, savukārt skolas vecuma (pirmo klašu audzēkņiem) bērniem šo limitu var palielināt līdz pusstundai vai stundai. Protams, tas neietver gadījumus, kad bērns mācās attālināti un ar tehnoloģiju palīdzību piedalās mācību stundās vai pilda uzdoto. Tehnoloģijas jāizmanto gudri, izvairoties no pārmērīgas lietošanas "mīļā miera labad".

Runājot par laika un satura ierobežojumiem, jāpiezīmē, ka visus noteikumus nepieciešams izrunāt pirms tehnoloģiju lietošanas un pie tiem arī jāpieturas – kā bērniem, tā vecākiem. Skolotājiem nereti ir vieglāk novilkt robežas, nekā vecākiem, jo "mīkstās sirds efekts" reizēm mudina piekrist bērna lūgumam atvēlēt papildu laiku, tomēr rezultātā tas rada tikai problēmas un nākamajā reizē bērns atkal centīsies panākt ilgāku laiku internetā vai pie viedierīces.

Kopumā aicinātu gan vecākus, gan pedagogus būt atvērtiem pret gudru tehnoloģiju izmantošanu. Ja mūsu bērnībā nebija šādu iespēju un lielākais prieks bija krāsojamās grāmatas, tas nenozīmē, ka mūsu bērni nedrīkst izmantot tehnoloģijas. Galvenais, to darīt gudri un ar mēru. Pilnīgs aizliegums tikai veicinās pārlieku lielu interesi, jo, kā gan bērns negribēs pamēģināt ierīci, kurā vecāki ik pa laikam ieskatās un "spaida" ekrānu. Pats būtiskākais ir runāt ar bērnu un skaidrot, kāpēc tehnoloģiju lietošana ir jāierobežo, un kopīgi jāizstrādā noteikumi."