Foto: Pexels
Bērna apetīte vienmēr ir aktuāla tēma – ieklausoties vecāku sarunās, bieži var dzirdēt, ka viņi apspriež savu bērnu ēstgribu. Kāds praktiski neēd neko, cits pārtiek tikai no makaroniem, un vēl kāds varētu visu dienu ēst tikai saldumus. Šajā rakstā par to, ko darīt, ja bērna apetīte pēkšņi pieaug, un kā saprast, vai ir vērts uztraukties.

Stāsta sertificēta uztura speciāliste un "Rimi Bērniem" veselīgas ēšanas eksperte Olga Ļubina.

Ja bērnam ir samazināta apetīte, parasti runājam par mazēdājiem un izvēlīgu ēšanu, un visbiežāk tādos gadījumos runa ir par pirmsskolas vecuma bērniem. Savukārt vecākiem, kuru bērniem tuvojas pubertāte un paātrinās augšanas temps, rodas citas sūdzības – viss ēdiens, kas tiek pagatavots, tiek apēsts, un pēc brīža bērns jau atkal grib ēst vai kaut ko uzkost. Tas ir normāli. Bet kā zināt, kad tiešām satraukties par bērna palielināto apetīti?

Kas vecākiem jāzina par bērna apetīti?

Bērna apetīte ir mainīga. Pirmajos mazuļa dzīves gados tā ir labāka, jo bērnam ir raksturīga ātra augšana – no piedzimšanas brīža līdz gada vecumam bērns trīskāršo savu svaru, tāpēc arī organismam ir augstākas prasības pēc uzturvielām un apetīte mazulim ir ļoti laba. "Pēc pusotra, diviem gadiem parasti novēro augšanas tempa samazināšanos, un līdz ar to parasti samazinās arī bērna apetīte, var sākties bērna mazēšanas posms. Taču ap deviņu un desmit gadu vecumu bērniem sākas otrais augšanas tempa vilnis, un tas ir brīdis, kad vecāki var pamanīt bērna apetītes pieaugumu. Tas ir absolūti normāls fizioloģisks process, taču vecākiem noteikti ir jāseko līdzi, lai uz palielinātās apetītes fona netiktu provocēts liekā svara pieaugums," atgādina sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina

Vai bērns aug kā svarā, tā augumā?

Būtisks radītājs, kas liecina, ka bērns aug normāli, ir svara un auguma dinamika. "Normāla svara dinamika ir plus trīs kilogrami uz plus pieciem līdz septiņiem centimetriem auguma. Vecākiem jāsāk uztraukties tad, ja bērna svara dinamika apsteidz vai ir vienāda ar auguma dinamiku. Piemēram, ja pēdējos mēnešos novērojat, ka uz vienu kilogramu svara bērna augums palielinās arī tikai par vienu centimetru, tas ir signāls, ka jāpārskata bērna ēšanas paradumi," neatstāt pieaugošo apetīti novārtā mudina speciāliste. Ja vecākiem pašiem neizdodas atrast šādas svara dinamikas iemeslu, ieteicams vērsties pie uztura speciālista, lai pārskatītu bērna un ģimenes ēšanas paradumus.

Ko darīt, ja bērna svars aug pārāk strauji?

"Svarīgi ir neatstāt šo problēmu pašplūsmā. Vieglāk ir darboties preventīvi, novēršot lielākas problēmas, nekā pēc tam cīnīties ar liekā svara izraisītām fiziskām un psihoemocionālām sekām," uzsver Olga Ļubina. Uztura speciāliste iesaka, ko darīt vecākiem, lai pieaugošā apetīte bērnam vai jaunietim nesagādātu lieko svaru un veselības problēmas.

Ēšanas paradumi. Pētot bērna ēšanas paradumus, pievērsiet uzmanību tam, ko bērns ēd starp pamata ēdienreizēm, jo visbiežāk tieši tur slēpjas svara pieauguma iemesls. Samaziniet uzkodu un našķu daudzumu starp ēdienreizēm, un ļoti ātri pamanīsiet, ka svara pieaugums bērnam stabilizējas.

Ūdens patēriņš. Pievērsiet uzmanību tam, ko bērns dzer un vai vispār dzer. Bieži vien nepietiekama šķidruma uzņemšana veicina pārmērīgu uzkodu apēšanu vai arī tiek dzerti dzērieni, kas kalpo kā papildu kaloriju avots. "Piemēram, daudziem bērniem garšo piens, un tas nav retums, ka pusaudzis var izdzert litru piena dienā. Taču tās ir papildu 600 līdz 700 kilokalorijas dienā. Tāpat sulas vai ledus tēja, kas satur milzīgi daudz cukura, ir liels kaloriju avots. Piemēram, viens litrs sulas vai limonādes satur 22 tējkarotes cukura. Taču maksimāli pieļaujamais pievienotā cukura daudzums dienā ir 25 grami cukura jeb piecas tējkarotes cukura," norāda uztura speciāliste Olga Ļubina.

Pilnvērtīgs uzturs. Padomājiet, vai bērns uzņem visas nepieciešamās uzturvielas, atgādina Olga Ļubina. Ļoti bieži gadās, ka pusaudži labprāt ēd kartupeļus un makaronus, bet par olbaltumvielas saturošiem produktiem aizmirst. Ja organisms neuzņem atbilstošu olbaltumvielu daudzumu, ķermenim zemapziņā ir sajūta, ka kaut kā trūkst un neveidojas izteikta sāta sajūta. Ja tā vietā, lai ēstu omleti, biezpienu vai kotleti, bērns izvēlas kārtējo maizīti vai kartupeļu porciju, kārtīga sāta sajūta tā arī neiestājas.

Regulārs režīms. Ēšana pirms miega – labāk nē. Padomājiet arī par to, cikos bērns pēdējo reizi dienā ēd un cikos iet gulēt. Svarīgi, lai kopš pēdējās ēdienreizes līdz brīdim, kad bērns dodas pie miera, paietu apmēram trīs stundas. Tāpat svarīgi atcerēties par miega režīmu. Ja bērns neizguļas vai iet gulēt ļoti vēlu, viņam paaugstinās kortizola līmenis, kas veicina insulīna sekrēciju, un tas savukārt veicina apetīti un kāri pēc ātrām uzkodām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!