"Strādājot vairāk nekā 25 gadus kā klīniskā psiholoģe, es neatceros nevienu klientu, kas pirmajā sesijā lūgtu palīdzību, lai pārvarētu savu perfekcionismu. Lielākā daļa perfekcionismu uzskata kā viņu personības stipro īpašību. Tas viņus padara izcilus un izceļ uz citu cilvēku fona. Tas viņus mudina sasniegt nospraustos mērķus un ievērot izvirzītos standartus. Patstāvīga tiekšanās pēc izcilības tiek uzskatīta par daļu no viņu identitātes, un šiem cilvēkiem ir grūti iztēloties sevi citādu, vienlaikus saglabājot pašcieņu," portālam "Psychology Today" iesāk stāstīt klīniskā psiholoģe Dianna Grande. "Pārāk bieži realitāte ir tāda, ka perfekcionisms rada hronisku stresu, neatkarīgi no tā, vai tas tiek vai netiek atzīts.Tomēr mērķu sasniegšana un pietiekami augstas latiņas uzstādīšana var radīt arī veselīgu izaicinājumu. Adaptīvais jeb veselīgais perfekcionisms ir tad, ja cilvēks izvirza pietiekami augstus mērķus, smagi strādā, lai tos sasniegtu, nemitīgi koncentrējoties uz panākumiem, taču spēj paciest kļūdas vai neveiksmes bez skarbas paškritikas. Šajā rakstā par perfekcionismu, kas ietver nereālu standartu izvirzīšanu, un pārāk kritisku reakciju, kad cerētais netiek sasniegts."
Attiecības
Nemanāmais, taču spēcīgais attiecību postītājs – perfekcionisms
Life
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit