Skaidro izglītības un skolu psiholoģe, psiholoģijas doktore Ilze Damberga un "BENU Aptiekas" farmaceite Zanda Ozoliņa.
Bērna gatavība uzsākt skolas gaitas
Ir trīs būtiski aspekti, pēc kuriem izvērtēt, vai bērns ir gatavs uzsākt skolas gaitas, skaidro psiholoģe Ilze Damberga:
- akadēmiskās spējas jeb lasītprasme, burtu un ciparu atpazīšana;
- emocionālais briedums jeb bērna spēja pajautāt palīdzību, saprasties ar citiem, veidot draudzīgas attiecības;
- fiziskais briedums, kas iekļauj sevī piena zobu mainīšanos, sīkās motorikas attīstību jeb spēju aizpogāt pogas, sasiet kurpju šņores un noturēt pildspalvu.
Nereti vecāki ņem vērā tikai pirmo aspektu jeb akadēmiskās spējas, taču pareizāk būtu izvērtēt visu trīs aspektu kopumu, lai saprastu, vai bērns ir tiešām gatavs uzsākt skolas gaitas.
Maziniet stresu pirmklasniekam
Psiholoģe Damberga uzsver, ka trauksmi visbiežāk rada neziņa un nenoteiktība. Gan pirmklasniekiem, gan vecākiem satraukumu par skolas uzsākšanu palīdzēs mazināt laicīga sagatavošanās, informācijas ievākšana un komunikācija.
Materiālo lietu sagatavošana. Psiholoģe stāsta, ka sākt var ar laicīgu skolas lietu iegādi, atļaujot bērnam arī pašam izvēlēties, kādu somu viņš vēlas, kādu penāli, lēnām gatavojot bērnu, ka būs jādodas uz skolu. Izvēloties skolas apģērbu agrā rudenī, ieteicams atcerēties, ka krasas temperatūras maiņas dēļ divi plānāki apģērba gabali būs labāki nekā viens biezāks, uzsver farmaceite Zanda Ozoliņa.
Miega režīma sakārtošana. Būtu labi, ja sakārtots miega ritms sāktos jau nedēļu pirms skolas sākuma. Bērnam pēc divām līdz četrām nedēļām radīsies pieradums un piecelties būs daudz vienkāršāk. Jo mazāks bērns, jo vecākiem vairāk vajadzētu sekot līdzi bērna miega režīmam. Divas stundas pirms gulētiešanas vajadzētu atteikties no viedierīču izmantošanas un sākt gatavoties (noskaņoties) miegam.
Jāiemāca būt patstāvīgam! Sasniedzot septiņu gadu vecumu un uzsākot skolas gaitas, bērns mācās arī patstāvību. Ir svarīgi iemācīt tādas būtiskas lietas kā mājokļa durvju atslēgšanu un aizslēgšanu, ceļu uz un no skolas. Pirms skolas gaitu uzsākšanas svarīgi bērnam izskaidrot arī personīgās higiēnas un masku nēsāšanas nozīmīgumu, uzsver farmaceite.
Atbalsts. Ļoti būtiski bērnam ir tas, ka 1. septembrī svinīgajā pasākumā klāt ir arī vecāki. Arī pirmajās skolas nedēļās būtu ieteicams bērnu pavadīt uz skolu, sagaidīt pēc skolas, vai piezvanīt, lai apvaicātos, kā bērnam sokas, jo tas parāda, ka arī vecākiem ir svarīgi, ka viņš dodas uz skolu.
Pirmie mājasdarbi. Mazajās klasītēs vecākiem vajadzētu pasekot līdzi, vai bērns tiek galā ar uzdotajiem mājasdarbiem. Ja novērojat, ka bērns netiek galā, nepildiet uzdevumu bērna vietā, bet parādiet, kā to labāk darīt! Piemēram, paskaidrot, ka mācīties dzejoli pa vienai rindiņai ir vieglāk, nevis visu dzejoli haotiskā secībā. Vecākiem ir bērniem jāpalīdz, parādot mācīšanās paņēmienus. Būtiski, ka vecāki bērnam iemāca arī to, kā pareizi kārtot somu, kas atrodas somā un kurā nodalījumā. Tad bērns jūtas drošāk un skolu var uzsākt, jūtoties labi un patstāvīgi, stāsta psiholoģe.
Bērns nevēlas iet uz skolu – ko darīt?
Bērns adaptējas skolai vismaz trīs līdz sešus mēnešus, norāda psiholoģe Damberga. Šajā laikā ir ļoti normāli, ja parādās reakcijas: bērns negrib celties, sūdzas, ka kaut kas sāp, kļūst raudulīgs, ir satraukts. Vecāki bieži vien pārāk pārspīlē ar savu reakciju, taču nevajadzētu satraukties līdzi bērnam, ir jāsaglabā miers un jāievāc pēc iespējas vairāk informācijas – jāaprunājas ar bērnu vai pēc vajadzības arī ar klases audzinātāju.
No vienas puses, neliels satraukums ir normāla parādība, tas mums ir vajadzīgs. Savukārt, ja rodas trauksme, kas sāk traucēt koncentrēties, veikt ikdienišķas darbības, to vajadzētu mazināt, skaidro psiholoģe. Lūk, kas jādara:
- jāatrod trauksmes cēlonis! Trauksmi var radīt konkrēta lieta, cilvēks vai situācija. Būtu ieteicams maksimāli ievākt informāciju un nesteigties risināt situāciju, pirms nav skaidrs, kas tieši ir noticis;
- jāatrod iespēja fiziski izlādēties! Būtiski atcerēties, ka bērniem ir vajadzīgas fiziskas aktivitātes, jo tās palīdz atbrīvoties no stresa un trauksmes sajūtas. Bērniem, kuri pēc skolas apmeklē sporta vai dejošanas pulciņus, novērojams mazāks satraukuma līmenis. Taču tiem bērniem, kuriem aktivitātes skolā ir mazāk, pēc skolas būtu jāmēģina fiziski izlādēties kopīgās ģimenes pastaigās, velobraucienos vai citās fiziskās aktivitātēs;
- svarīgi ir runāt! Bērni ļoti daudz saprot, tāpēc ir ļoti būtiski ar viņiem runāt. Ir jāizstāsta, kāpēc skola ir vajadzīga, jo bērniem reizēm šķiet, ka kaut kas ir jādara, jo skolotāja vai vecāki to vēlas, neizprotot to, ko tas dos viņiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
