'Ja nodarbošos ar seksu, nespēšu skatīties acīs mātei.' Pieaugušas sievietes izaugsme psihoterapijā

Raksts publicēts portālā "Gestalt Therapy".

Kliente, sauksim viņu par Annu, piedalās geštaltterapijas iepazīšanās programmā. Tā notiek grupā.

Anna: (Apsēžas krēslā.) Man tā skrien sirds... (Viņa sāk ļoti ātri runāt.)

Terapeite: Ar ko saistīta tava sirds skriešana?

Es piedāvāju parūpēties par savām ērtībām – apstāties, apskatīties apkārt, ieklausīties sevī.

Es iedzeršu ūdeni. (Viņa atnes ūdens pudeli, noliek pie krēsla.)

Mamma mani nekad nav sapratusi. Bērnībā es draudzējos ar puikām, man nebija interesanti ar meitenēm. Es biju "nebučotā meitene" (12 līdz 14 gadu vecumā), bet mamma teica – "Tu esi prostitūta", "Tu būsi uz ielas"... Kaut gan man pat nebija domu ar kaut ko tādu nodarboties...

Tu sāki stāstīt no bērnības laika...

Tagad esmu šķīrusies no vīra.

Es zinu, ka tas bija ļoti grūts un svarīgs Annas solis. Laulība bija nelaimīga, bet viņa ļoti baidījās šķirties, lai nepaliktu bez iztikas avota, kaut gan ģimeni pamatā uzturēja viņa pati un bērns nepaliktu bez tēva. Anna stāstīja par to, ka ilgi negāja prom no vīra, jo nebija, kur dzīvot, vīrs atteicās nopirkt dzīvokli. Viņa aizgāja no vīra mājām pēc tam, kā vīramāte viņu apvainoja – "Tu esi prostitūta", jo pie viņas bija ieradušies draugi, starp kuriem bija arī vīrietis.

Vīrs mani neaizstāvēja, bet izmantoja situāciju saviem mērķiem. Iznāk, ka viņi izdzina mani kā prostitūtu. Bet es taču paniski baidos no vīriešiem! (Anna ar skumjām izmet un sāk rūgti raudāt.) Tas ir netaisnīgi!

(Pauze.)

Tagad vīramāte draud atņemt bērnu. Viņi saka, ka var pierādīt, ka es esmu viegla rakstura sieviete. (Viņa atkal sāk raudāt.)

Es jau sadusmojos uz tavu vīramāti un vīru...

Es aizgāju dzīvot pie mātes. Tur arī ir slikti. Vakar es atnācu mājās, bet viņa man saka: "Tu esi prostitūta, pazūdi uz dienu nezin kur! (Raud.) Tas bija pēdējais piliens. Ko es tādu izdarīju!? Aizgāju no vīra, un ko tagad – iet prom no mātes? Visi par mani domā vienādi! Tiklīdz man līdzās parādās kāds vīrietis (paziņa, draugi), citi domā – es esmu vieglas uzvedības sieviete! (Viņa to saka aizvainotā balsī un sāk raudāt.)

Lūk, tā! Kāda gan vēl seksualitāte, ja visa pasaule nosoda, ka tu, pieaugusi sieviete, vari būt ar savām interesēm, aizraušanos, jūtām... Un, lai gan apvainojumi ir par pieaugušo uzvedību ("tu esi prostitūta"), Anna apvainojas kā mazs bērns, kuram pārmet kaunpilnus nodomus un darbus. Viņa taisnojas un cenšas pierādīt savu nevainību. Acīmredzot klientes māte izsaka šīs "kopīgās domas", introjekciju "interese par vīriešiem ir tikai prostitūtām".

Es piedāvāju paskatīties apkārt un iedomāties, ko par viņu šobrīd domā vīrieši grupā.

(Viņa skatās bez īpašas intereses.) Nezinu...

Varbūt kāds domā, ka tu esi vieglas uzvedības sieviete?

Šeit tādu nav.

Bet ko viņi domā?

Droši vien, ka esmu muļķe... Nezinu... Mani neaizskar, ko par mani domā, vienkārši ir apnicis to klausīties! (Viņa runā skaļi, bet pēc tam pieklust un turpina.) Kad apprecējos, es baidījos cilvēkiem skatīties acīs (īpaši mammai), tagad viņa patiešām zina, ar ko es nodarbojos. (Viņa uzsver pēdējo vārdu.)

Viņas izpratnē sieviete, kura nodarbojas ar seksu, ir prostitūta. Lūk, kāds ir mātes vēstījums: "Ja sieviete nodarbojas ar seksu, viņa ir prostitūta!"

(Izsaucos.) Bet tava mamma pilnīgi noteikti ar to nodarbojās! Viņa taču piedzemdēja tevi. Tātad – viņa ir prostitūta.

Viņa vienmēr ar tēvu skandalēja, visu laiku strīdējās. (Viņa stāsta tā, it kā attaisnotu māti. Patiešām – sliktas attiecības ar vīrieti ir sievietes nevainības rādītājs!)

Vienreiz taču viņa ir gulējusi ar vīrieti? Taisnība?

(Anna nedaudz apmulst, tomēr piekrīt.)

Arī cilvēki skaidri zina, ka tu esi gulējusi ar vīrieti, – tev ir bērns.

Es ļoti kautrējos no savas grūtniecības, slēpu vēderu, kaunējos, bet, kad gāju pastaigās ar dēlu, teicu, ka tas ir mans brālis. (Raud.) Man kauns par to.

Annas attiecībās, kas skar pieaugušas sievietes dzīvi (seksuālās attiecības, interesi par vīriešiem, grūtniecību, bērna dzimšanu), visu laiku izskan "kauns". Šajā gadījumā kauns ir uzspiests pārdzīvojums. Pārņemta ar (citu agrāk uzspiestu) kaunu, viņa nevar sadzirdēt savus pašas pārdzīvojumus. Lai viņa piekļūtu saviem pārdzīvojumiem, nepieciešams izkustināt introjekcijas neaizskaramību.

Tādēļ pamēģināsim atgriezt Annu grupas realitātē. Grupas klātbūtne un vīriešu esamība tajā palīdzēs izveidot zināmu eksperimentu, kas palīdzēs apzināt savus ķermeniskos pārdzīvojumus, fantāzijas, jūtas reālajā laikā.

Šeit ir daudzas sievietes, kuras acīmredzot guļ ar vīriešiem. Vari sākt ar mani. Saki: "Tu guli ar vīrieti. Tu esi prostitūta."

Tu guli ar vīrieti... Man tagad, izsakot vārdu "vīrietis", prātā nāk kaut kas netīrs, liels, ļauns, tāds ļauns velns ar ragiem. (Viņa ir nedaudz pārsteigta un apjukusi...)

Izrādās, re, kas ir vīrietis, – tādu atbildi Anna guvusi savā pieaugšanas procesā. Drīzāk tam vajadzētu izraisīt bailes, nevis interesi.

Anna turpina stāstījumu. Šajā gadījumā tas izskan kā taisnošanās iepretim savam priekšstatam par vīriešiem, savām bailēm.

Kad es biju stāvoklī, mani gandrīz izvaroja divas reizes viena mēneša laikā. Man acu priekšā ir šis skats... Milzu vīrietis stāv virs manis... Es sēžu... Viņam vienkārši nebija erekcijas... Šis alkohola smārds... Es no tā laika nevaru... (Raud.)

Tev bija ļoti bail?

Jā.

Es jūtu līdzi Annai, atbalstu viņu, pēc tam piedāvāju no jauna turpināt izpēti.
Es lūdzu viņai vēlreiz pateikt man: "Tu guli ar vīrieti."

Tu guli ar vīrieti... Man ir tāda agresija pret vīriešiem. Man pilnīgi plaukstas sažņaudzas kulakos!

Oho! Bet kā tavi draugi vīrieši?

Viņi nav vīrieši... Reizēm es domāju: būtu labi, ja man būtu draugi homoseksuāļi. (Anna iztaisnojas, balss kļūst spēcīgāka.)

It kā tu viņus kastrētu.

(Anna iesmejas, var teikt, ne bez slēptas patikas.)

Nu ko, es domāju, agresija – tas jau ir labāk nekā bailes. Tā ir enerģiskāka. Lai gan šāda agresija diezin vai palīdzēs izveidot attiecības ar reāliem vīriešiem.

Es piedāvāju paskatīties uz vīriešiem grupā un pateikt viņiem pēc kārtas: "Tu esi vīrietis."

(Anna paskatās uz vienu no viņiem.) Es nevaru pateikt. Es zinu, ka viņš pieder vīriešu kārtai...

Tas ir triks.

(Viņa atkal skatās uz viņu.) Tu esi vīrietis. (Pavēršas pret mani.) Kad es viņam to saku, liekas, it kā es teiktu: "Tu esi muļķis." Es viņu apvainoju.

(Vēršas atkal pret vīrieti.) Es pret tevi attiecos labi, kaut tu esi vīrietis.

(Anna vēršas pie nākamā grupas dalībnieka vīrieša.) Tu esi vīrietis.

(Vēršas pret mani.) Manī iekšā viss dreb. (Anna sēž saspringusi, viena kāja ir gaisā, mugura ir taisna un nospriegota.) Es jūtu drebuļus, rokas dreb... Es viņus apvainoju! (Anna to izsaka ar zināmām skumjām.)

Protams, tie nav ragaini briesmoņi, bet gan simpātiski cilvēki, ar kuriem viņa kopā ir ne jau pirmajā grupā.

Es pagaidām nepiedāvāju grupas dalībniekiem, pie kuriem vērsās Anna, pastāstīt, cik viņiem apvainojoši skan vārdi "Tu esi vīrietis". Šobrīd man ir svarīgi, lai Anna uzmanīgi sekotu savām ķermeniskajām izpausmēm. Tikai tā ir iespēja uzzināt, ko viņa patiesībā jūt, kad ir līdzās vīriešiem.
Es piedāvāju viņai turpināt un sekot sava ķermeņa reakcijām.

Es piecelšos, lai netirinātos. (Viņa pieceļas un aiziet aiz krēsla tā, lai tas būtu starp viņu un nākamo vīrieti grupā.)

Es palūdzu viņu iznākt no krēsla aizsega.

Tad es esmu neaizsargāta, es gribu paslēpties aiz krēsla. (Iznāk no krēsla aizsega.)

(Viņa skatās uz nākamo vīrieti, kas ir terapeits, ar ko strādājam kopā.)

Tu esi vīrietis...

Kas ar tevi notiek?

Es it kā dzirdu atbildi: "Pati esi muļķe." Es negribu viņu apvainot. Es vēlos aiziet, man liekas, es viņu apvainoju un varu dabūt pa galvu...

(Anna kādu laiku klusē, it kā ieklausītos sevī.) Mani mulsina apkārtējie...

Lūk, ir jau kādi signāli, ka attiecībā pret vīriešiem Anna jūt ne tikai bailes un agresiju. Rodas jauni pārdzīvojumi, tie pagaidām ir viņā ("mani mulsina apkārtējie"). Bet mēs diezgan ātri virzāmies, un viņai ir iespēja...

(Anna vēlreiz vēršas pie kolēģa.) Tu esi vīrietis. (Viņa pamirst un sāk raudāt.) Es saku vienu, bet jūtu ko citu!

Lūk, šis ir liels mirklis! Godīgi sakot, es pati sastingstu, lai tikai to neaizbiedētu...

Es mulstu, es pieņemu, ka viņš nodarbojas ar seksu. Man ir kauns, es vēlos paslēpt seju.

Šajā mirklī es atceros piemēru, ar kuru Žans Mari Robins ilustrēja personības funkciju traucējumus: "Es mulstu, kad redzu vīrieti" Annai bija apmainīts pret "Es baidos no vīriešiem un dusmojos uz viņiem".

Annas tikšanās ar realitāti un saviem pārdzīvojumiem šajā realitātē palīdz atraisīt introjekcijas "vīrieši ir netīri dzīvnieki", "par vīriešiem interesējas tikai prostitūtas". Manī pieaug cerība, ka viņa spēs iet citu pārdzīvojumu ceļu attiecībās ar vīriešiem, tagad, grupā.

Kauns? No kā?

Vispār par to runāt.

Tu esi sieviete. Tu ar to nodarbojies.

Es esmu sieviete. (Apjukums balsī.)

Jā, tu esi sieviete, tas jau ir redzams pēc tā, ka tev ir dzimuma pazīmes.

Es neesmu tāda! Ne tāda! Es esmu nenormāla. Es ar to nenodarbojos. Es esmu nenormāla sieviete, neesmu pietiekami gudra un skaista. (Anna runā ātri, kaislīgi, ar skumjām un nožēlu.)

Kad tu to saki, man nāk prātā, ka tu patiesībā saki, ka nederi seksam. Tu neesi pilnvērtīga. Viņš tevi neizvēlēsies.

Jā, apkārtējie mani mulsina. Ja garāmgājēji uz mani skatās kā uz sievieti, es nolaižu acis. Neesmu vērtīga.

Tā, lūk, tiek risināts Annas jautājums "Vai es patīku vīriešiem?".

Kādu laiku mēs ar Annu cenšamies noskaidrot, kurš no vīriešiem grupā ir pievilcīgs, bīstams, interesants.

Es piedāvāju atgriezties pie viena no viņiem.

Es piedāvāju atgriezties pie kolēģa vīrieša, pret kuru viņai radās visizteiktākās ķermeniskās sajūtas, kad viņa runāja ar viņu.

Tu esi vīrietis.

Viņš: Jā, es esmu vīrietis.

(Saka man.) Tam viņu nevajadzētu aizvainot. Viņš ir grupas vadītājs, viņam šeit ir cita loma. Viņš ir līderis. No viņa apvainojumi it kā atlec un viņu neaizvaino.

Pajautā, kā ir būt vīrietim.

(Anna pajautā.)

Viņš: Man tas patīk.

Viņi visi ir maitas. (Viņa runā klusi, samulsusi un satraukta, bet seja ir apmierināta! Šis mulsinošais "Viņi visi ir maitas" vairāk skan kā "Es viņā nekļūdījos" – kā saspēle.)

Pajautā viņam: "Vai es tev patīku?"

Nevaru.

Paskaties uz viņu, ieklausies sevī un pasaki to, kas nāk.

Man sirds sitas, kļūst karsti.

Vai tas līdzinās uztraukumam?

Jā, es jau satraucos! Es negribu jautāt, mani tas neinteresē! (Tā nu viņa sev noticēja...)

Uztraukums liecina par notiekošā svarīgumu. Tagad Anna apzinās savu uztraukumu, un tas viņas situācijā ir liels progress.

Pasaki viņam: "Es esmu sieviete." Un tālāk to, kādi vārdi nāk.

Es esmu sieviete, man ir šī dzimuma pazīmes. (Viņa apstājas.) Es mulstu...

Pasaki viņam: "Es esmu seksuāla sieviete."

Es esmu sieviete... Tas nav mans vārds, tas ir pārāk seksuāls. Es nevaru... Tas rada trauksmi...

Ja tu nevari pateikt, ka esi seksuāla sieviete, pasaki, ka tu neesi seksuāla sieviete, tu nepazīsti mīlestību un seksu.

Nē, es esmu seksuāla, mani tas aizrauj!

Lūk, mēs tikām līdz uzbudinājumam, kas ir klātesošs attiecībās ar vīriešiem. Tā jau ir pieaugušas sievietes reakcija. Anna pārdzīvo šo uzbudinājumu, tam ir seksuāla nokrāsa. Un, pats galvenais, viņa pieņem to.

Saki – vai viņš ir interesants vīrietis?

Nevaru... (Nosarkst.)

Es piedāvāju kārtot vīriešus grupā pēc tā, cik viņai tie liekas interesanti.

(Lūkojas apkārt.) Vispār viņš ir visinteresantākais. (Norāda uz vadītāju.)

Lieliski! Tu man saki, ka esi sieviete, un tālāk stāsti, ko vēlies, ieklausoties savās ķermeniskajās sajūtās.

Andrej, es esmu sieviete... Ko tu par mani domā?

Šis jautājums ir pateikts pēc pauzes. Anna it kā gatavojas lēcienam ūdenī. Un lec!

Viņš: Tu esi tīri jauka, bet, kad skaties ar klāt neesošu skatienu, tad ne visai.

Nu, es ņirgājos par viņu! Es gūstu no tā apmierinājumu.... Hm... koķetēju. Kamdēļ? Turpinājums taču nesekos!?

(Grupa sāk smieties. Anna arī sāk smieties, pieķērusi sevi fantāzijās.)

Mani ļoti iepriecina Annas smiekli, viņas fantāzijas viņai šķiet interesantas un nebiedē. Viņa patiešām ir seksuāla sieviete.

Es piedāvāju Annai atkal vērsties pie cita vīrieša grupā, Viktora, un pateikt: "Es esmu sieviete." Un tālāk – vārdus, kas nāk...

Es esmu sieviete.

Viktors: Es zinu... Tu man patīc.

Tu man arī.

Viktors: Man arī ir patīkami, kaut gan es neticu.

Kādēļ? (Patiesi ir pārsteigta, nedaudz izsista no līdzsvara.)

Viktors: Es neticu sievietēm! (Te mēs savukārt sastopamies ar Viktora priekšstatu par sievietēm, acīmredzot tas arī īsti nesakrīt ar realitāti. Taču tas ir darbs ar viņu.)

Laiks beigt.

Kā tu jūties?

Es jūtu azartu, vieglu uzbudinājumu, ir karsts.

Es piedāvāju atgriezties krēslā, jautāju pārējiem klientiem, kā viņi jūtas.

Kad tu sāki runāt, es satraucos: "Kā gan situācija ir ielaista!" Tagad es drīzāk esmu iedvesmota, ka tomēr nekas nav pazaudēts. Pierādījums ir tavs uzbudinājums, azarts, sirds skriešana, karstums.

Tas ir nereāli...

Kas ir nereāli? Tavas ķermeniskās sajūtas, siltums, uzbudinājums?

Anna ir nedaudz apjukusi. Tik daudz noticis vienas sesijas laikā!

Tev ir divi ceļi. Vai nu tu mēģināsi pierādīt, ka neesi prostitūta, vai gūsi baudu no attiecību veidošanas ar vīriešiem.

Es pagaidām eju pa pirmo ceļu... Bet, ja nodarbošos ar seksu, es nespēšu skatīties acīs mātei. Viņa man redz cauri. (Anna runā ar skumjām balsī, nepārliecinoši. Viņa it kā sev jautā: "Kā gan es iztikšu dzīvē bez tik ierastajiem noteikumiem?")

Tev ir tikai divi ceļi. Ja centīsies pierādīt, ka neesi prostitūta, tev nebūs darīšanas gar vīriešiem. Tad tev būs sevi jāsaķēdē.

Es jau to esmu izdarījusi. Bet ne līdz galam... (Viņa ir apjukusi: "Kas gan tie par padomiem?")

Tu esi varone, tu ej grūtu ceļu. Es vēlu tev izdošanos tajā, laimi personiskajā dzīvē...

(Anna ir tramīga.)

...un labu veselību!

Tu zini, cik man jau ir slimību!

Un baudu un dzīvesprieku!

(Jautri iesmejas.) Tu esi nekaunīga!

Varētu teikt, ka grupā izveidojusies vēl viena pieaugusi sieviete, kas apzinās savu seksualitāti un priecājas par to. Annai šajā sesijā izdevās iet jaunu ceļu pārdzīvojumos attiecībās ar vīriešiem. Lai tā nav tikai vienas reizes pieredze! Lai viņa gūst prieku un baudu!

Sesijas darbā ar Annu izdevās apzināt zināmas saknes, kā veidojušies viņas pārdzīvojumi saistībā ar vīriešiem. Bailes, agresija un kauns aiziet. Vietā nāk savu ķermenisko reakciju apzināšanās komunikācijā ar reāliem vīriešiem – tas palīdzēja viņai iepazīt savu interesi, mulsumu, uztraukumu, seksuālo uzbudinājumu. Tas ir tas, ko piedzīvo un pieņem pieaugusi sieviete.