Trauksme, stress, depresija
Foto: Shutterstock
"Es strādāju pamatskolā. Mācību periodā katru dienu pie manis ieskrien kā minimums viena nogurusi un uztraukta mamma, neizpratnē, "ko darīt, viņš negrib pildīt uzdevumus", "skolotājs sūdzas, ka viņa neklausās, lidinās mākoņos", "mēs tikko pārnācām pie jums, es pārdzīvoju, ka tikai neatpaliekam". Kad sāku izjautāt, kas par problēmu, aiz šiem, uz pirmo brīdi mazajiem situatīvajiem uztraukumiem slēpjas viens liels uztraukums, drīzāk bailes – es tūlīt kaut ko palaidīšu garām, neiedošu bērnam un tas nospēlēs milzīgu, fatālu lomu mana bērna nākotnē. Viņš neiemācīsies, palaidīs kaut ko garām, nesapratīs, nespēs labi iekārtoties dzīvē, tad viņam būs grūti, bet es... Es esmu slikta māte," tā savas pārdomas sāk psiholoģe Jeļena Špundra žurnālā "Liza".

Šīs panikas saknes ir saprotamas, patērētājsabiedrībā vērtīgs neesi tu, bet tavi sasniegumi. Jo vairāk sasniegumu un veiksmes, jo vairāk naudas, un tas nozīmē – lielāka tava pirktspēja. Taču sasniegumi skar ne tikai finansiālo sfēru. Jābūt veiksmīgam daudzpusīgi – veiksmīgai sievietei ir bagāts vīrs, veiksmīgai mātei ir ļoti attīstīti bērni, veiksmīgi skolotāji saņem prēmiju par gada labākā skolotāja titulu, veiksmīgiem psihologiem ir gara klientu rinda, savs centrs, piecas izdotas grāmatas.

Turklāt tie, kas dzimuši septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, tik daudz ko nav saņēmuši no saviem vecākiem, ka vienkārši baidās izrādīties tādi paši kā viņi. Šī paaudze atceras, cik bija grūti un vientuļi, jo ideja "maniem bērniem jābūt labākai bērnībai" veidojusi uz bērniem orientētu audzināšanas modeli. Un bailēm "ja nu man neizdosies".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!