Līdz drīzākam. Kāpēc atkal notiek atvadu sekss ar bijušo

"Neuztraucies! Tev vēl ir pāris mēnešu atvadu seksa!" – tā man teica angļu paziņa uz šo manu atzīšanos pārāk vētrainu attiecību finišā: "Ak, cik žēl, sekss bija lielisks, pārējais – lai tad arī nav". Tā savā rakstā, pētot atvadu seksa tēmu, raksta Olga Ņečajeva portālā "Snob".

Ne vienmēr pāri beidz attiecības vienā mirklī uz visiem laikiem. Bieži vien kaut kāda saikne vēl paliek. Galu galā vajag savākt mantas, nolemt, ar kuru paliek kaķis, atgriezt dāvanas, saplēst fotogrāfijas un... dažreiz nodarboties ar seksu. Psihiatre Margareta Seide raksta par to, kas ir atvadu sekss: tā ir izplatīta parādība. 27% cilvēku ir kaut reizi pārgulējuši ar bijušo partneri, bet katrs ceturtais laulātais pāris mīlējas arī pēc attiecību šķiršanas.

Rakstos plašsaziņas līdzekļos un zinātniskajos pētījumos fenomenu "atvadu seksu" attiecina uz periodu divas nedēļas pēc attiecību šķiršanas. Tāds neliels laika sprīdis nav izvēlēts nejauši: saskaņā ar pētījumiem emocionālā stāvokļa izmaiņas pēc attiecību pārraušanas, skumju un vilšanās perioda pīķis sākas pēc otrās nedēļas, pēc tam pakāpeniski samazinās ap ceturto līdz sesto nedēļu. Tas nozīmē, ka uzreiz pēc šķiršanās ir periods, kad vētrainu jūtu kokteilis saistībā ar attiecību beigšanos, vēl nav pārgājis skumjās un sērošanā.

Protams, visi ir dažādi un tādēļ emocijas un pārdzīvojumu termiņi var ļoti atšķirties. Sievietes vidēji sāpīgāk pārdzīvo attiecību pārtraukšanos. Negatīvās emocijas ir atkarīgas no šo attiecību svarīguma, ilguma, šķiršanās negaidītības, piesaistes tipa un, protams, arī no tā, kurš bija šķiršanās iniciators. Individuālās atšķirības ietekmē arī to, vai kāds no bijušā pāra mēģinās tomēr tajā rosināt vai akceptēt "mierinošu" atvadu seksu vai seksu atriebības dēļ pēc attiecību pārtraukšanas.

Pētnieki uzskata, ka vidējais laiks, lai veidotu attiecības ar jaunu partneri, ir četras nedēļas pēc attiecību šķiršanas. Tas sakrīt ar skumju un nomāktības stadijas beigām.

Seksam ar bijušo var būt dažādi motīvi. Tas var pat ilgt gadiem – kad bijušais ir kā rezerves variants un attiecības turas pēc šūpoļu principa – ir attālināšanās un rets sekss gadījumam, ja nekas labāks dzīvē nenāks priekšā. Paskatīsimies vairāk uz atvadu seksa fenomenu.

Kāds nodarbojas ar atvadu seksu baudai, nevēloties zaudēt patīkamo attiecību daļu. Turklāt šķiršanās nereti iekurina kaisles uguni, jo sekss taču kļūst par nedaudz aizliegto augli, bet partneris paliek joprojām uzticams un drošs. Kādam tas tomēr ir mierinājums, jo jūtas ne vienmēr nomirst līdz ar vārdiem "mums vajag šķirties". Atvadu sekss var kļūt arī par cerību atjaunot attiecības – paliek iemīlēšanās, vēlme gūt uzmanību, ir bailes no vientulības vai nespēja izturēt domu par attiecību pārraušanu, vēlme noturēt kopīgo mirkli, pat ja ar prātu saprotams, ka attiecības ir beigušās.

Reizēm mūsu rīcību nosaka pretrunīgas jeb ambivalentas jūtas, cilvēks var pieņemt "vienu pēdējo reizi" kā iespēju "pabeigt" attiecības. Tas ir kā mēģinājums "atlipt". Vai iespēja atgriezt sev varu, iziet no upura stāvokļa, sajust sevī pārliecību – gribas izdarīt to bezjūtīgi, pārliecināties, ka viss patiešām ir beidzies. Kāds šādi "pēdējoreiz teic atvadas" – tas ir kā pēdējais ūdens malks pirms gaidāmajām slāpēm, bet kāds vienkārši ir par daudz lietojis alkoholu. Cilvēki ir sarežģīti radījumi. Tomēr no pētījumiem ir noteikti pat 52 iemesli tam, kādēļ cilvēki nodarbojas ar atvadu seksu.

Kādā pētījumā bija noskaidrotas pētāmā aspekta atšķirības starp dzimumiem: vīrieši biežāk guva baudu no šāda seksa un jutās pēc tam labāk nekā sievietes. To, iespējams, ietekmējuši vairāki iemesli. Pirmkārt, stigma – sievietes seksuālā aktivitāte ārpus morāles normām ir tabu vairāk nekā vīrieša seksualitāte. Iespējams, iemesls meklējams motīvos – pētījumā sievietes biežāk minēja motīvu "emocionālā tuvība", "mēģinājums atjaunot attiecības", bet vīrieši – hedoniskus baudas motīvus.

Mūsdienu zinātnieki uzskata, ka atvadu seksam ir adaptēšanās funkcija. Pētījumi par pirmsindustriālajām sabiedrībām Kalahari un Paragvajas tuksnesī liecināja, ka atvadu sekss ir izplatīts mīļāko attiecībās. Tas nepārsteidz, jo, no vienas puses, nepiemērotu attiecību pārtraukšanai ir savs labums, no otras puses – tas var apdraudēt. Sekss uz atvadām var būt kā meditācija šīs dilemmas risināšanā.

Stratēģijas, kā noturēt partneri, astoņdesmitajos gados aprakstīja Deivids Bass. Cilvēki ir gatavi uz daudz ko, lai noturētu sev šķietami piemēroto partneri savā tuvumā, jo attiecību pārtraukšana vēsturiski nozīmēja bīstamu situāciju – zaudēt sociālo statusu, resursus, atbalstu. Tādēļ cilvēki rīkojās plašā spektrā – no glāstiem līdz vardarbībai. Atvadu sekss var būt viena no šīm stratēģijām.

Cita galēja stratēģija – piesaistīt partneri. Tā zinātnieki aprakstījuši kā stratēģiju "kopēt partnera izvēli", lai vairotu savu pievilcību otra acīs. Būtība ir tajā, ka cilvēks izvēlas sev svarīgus cilvēkus un atdarina viņu izvēli. Šis efekts bieži vien izpaužas sievietēm – viņas novēro vīrieti līdzās sievietei, kuru uzskata par pievilcīgu un tad automātiski uzskata viņu par interesantāku. Tajā pašā laikā sekss ar zaudētu, bet pievilcīgu partneri var būt zemapziņas noteikts veids, kā šķietami palielināt savu pievilcību.

Ir teorija par piecām pievilkšanās pakāpēm. Tas, šķiet, ir romantiskākais skaidrojums atvadu seksam. Saskaņā ar teoriju, mūsu seksuālā pievilkšanās pret partneri iziet piecus etapus:

Pētījuma rezultāti liecināja, ka vairumam, kuram "seksuāli paslīdēja kāja ar bijušo", ierosinājums mīlēties ar bijušo īstenojās seksā un pāri, neskatoties uz šķiršanos, atkal attapās gultā. Turklāt tāds sekss biežāk notika, ja ir bijusi ciešāka emocionālā saikne un praktiski nebija atkarīgs no tā, cik ir negatīvo jūtu, uzmācīgu domu vai emocionālā afekta.

Jāsecina, ka ne vēlme pēc atvadu seksa, ne tā īstenošana negatīvi neietekmē emocionālo atjaunošanos pēc attiecību pārrāvuma. Un tas nozīmē – lai kādi motīvi būtu cilvēkam atkal atgriezties otra skavās – hedonisms vai vientulība, "ugunīga nenoteiktība" – viņiem par to... nekas nebūs!